Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_01-seq221> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1994_12_01-seq221 type Speech.
- 1994_12_01-seq221 number "221".
- 1994_12_01-seq221 date "1994-12-01".
- 1994_12_01-seq221 isPartOf 1994_12_01.
- 1994_12_01-seq221 spokenAs 77.
- 1994_12_01-seq221 spokenText "Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Mana izpratne par šo problēmu ir līdzīga kā deputātei Seilei, tāpēc es gari nerunāšu. Viņa balstās uz to, ka, pirms sākam zemes tirdzniecību jeb atļaujam pašvaldībām un valstīm pārdot savu zemi, tām katrā ziņā ir jānorēķinās ar bijušajiem zemes īpašniekiem, jo tieši pašvaldības un valsts ir bijušo zemes īpašnieku zemi atdevuši citiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri to ir likumīgā kārtā saņēmuši, bet šī norēķināšanās vai šī attiecību nokārtošana līdz galam nav veikta, un tas ir pirmām kārtām mūsu, likumdevēju darbs. Bet tagad - par šiem abiem priekšlikumiem. Pilnīgi piekrītot visam tam, ko šeit teica deputāte Seile, es tomēr gribu oponēt, ka LNNK priekšlikums nav tik visaptverošs, un reizē man tas nav visās detaļās pieņemams. Un tā atšķirība ir tāda. Lai būtu varbūt vienkārši un saprotami - ir dažādas kategorijas Latvijas pilsoņu, kuri ir pieprasījuši kompensāciju par savu zemi. Vieni ir pieprasījuši šo kompensāciju tāpēc, ka viņi vienkārši nav spējīgi to zemi apstrādāt, bet neviens neliedz viņiem atjaunot īpašumtiesības uz savu zemi un šo zemi ņemt pēc tam, pārdot un izmantot pēc saviem ieskatiem. Un tāpēc, kaut arī LNNK priekšlikums attiecas, pieņemsim, uz pensionāriem, tas tomēr nebūtu korekti - likt citiem maksāt par to, ka šie cilvēki nevēlas savas īpašumtiesības izmantot un tālāk ar šo zemi rīkoties, vai nu to pārdodot, vai paši to izmantojot. Jo šeit runa ir par to, ka jādzēš šie kompensācijas sertifikāti. Un kā valsts tos var dzēst? Tikai uz nodokļu maksātāju rēķina. Tas ir, attiecībā uz budžetu, vai nu attiecībā uz Privatizācijas fonda līdzekļiem, vai kādiem citiem līdzekļiem, kuri ir valsts līdzekļi un saistīti ar budžetu. Tātad Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas priekšlikumā šis ir mīnuss - un diezgan būtisks mīnuss. Komisijas priekšlikumā toties ir strikti pateikts, ka šie sertifikāti ir jādzēš Ministru kabineta noteiktā kārtībā tikai tiem pilsoņiem, kuriem valsts ir liegusi ar likumu šīs īpašumtiesības atjaunot. Un viņa tos nesadala kategorijās -pensionāri vai politiski represētie, vai invalīdi, vai citas kategorijas. Viņa nesadala. Viņa piedāvā tiem, kuriem ar likumu ir šīs tiesības liegtas. Un, ja viņa, valsts, kā Seiles kundze teica, ir iedevusi viņiem šos sertifikātus, tad valstij arī ir jādzēš šie sertifikāti. Par to, kādā veidā to darīt, mēs jau debatējām iepriekšējā reizē. Bet ko gan pozitīvu vajadzētu no LNNK frakcijas piedāvājuma izmantot? Diemžēl mūsu Kārtības rullis neparedz, bet mēs varam pārejas noteikumos... Arī to diemžēl nedrīkst rakstīt. Mēs tad varam šeit publiski paziņot, ka tiesības dzēst zemes kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā 28 latu vērtībā par sertifikātu, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992. gada 31. decembrim ir pieprasījuši kompensāciju, vai bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu pirmās šķiras mantiniekiem, kuri zemi ir pieprasījuši līdz 1991. gada 20. jūnijam un nav varējuši to saņemt - pasvītroju - likuma ierobežojumu dēļ. Iekavās - "ierakstīti neapmierināto zemes pieprasītāju reģistrā". Tad Ministru kabinets, nosakot šo kārtību, tiešām varētu darīt tā, kā šeit ierosina Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Un tiešām vajadzētu vispirms... jo vajadzēs kaut kādu secību. Tūlīt runās finansu ministrs, un mums ir skaidrs, par ko viņš runās un kāpēc viņš runās no šīs tribīnes. Tātad visiem uzreiz nevarēs dzēst šos sertifikātus. Un tur nu tādā veidā, kā ierosina LNNK frakcija... Ministru kabinets gan varētu šo kārtību noteikt tādu, ka vispirms šos sertifikātus dzēstu zemes īpašniekiem. Šī kategorija nav liela, kā jūs zināt, un tas arī ir dabiski. Tiešie zemes īpašnieki. Pieņemsim, nuja, kā nu kuram. Bet faktiski viss lielais vairums jau ir pirmās šķiras mantinieki vai pēc tam mazdēli un mazmeitas. Par tiem jau ir runa faktiski. Nākošais - politiski represētie. Tiešām, tāda secība varētu būt. Pēc tam pirmās un otrās grupas invalīdi un pēc tam - pensijas vecuma cilvēki. Šī secība, ko piedāvā LNNK, Ministru kabineta noteikumos tiešām būtu, manuprāt, jāparedz, jo tur, kā es saprotu, ir tas elements, ka visiem uzreiz nevar, viņiem vajadzēs pa gadiem salikt un to secību tomēr kaut kādā veidā kārtot vajadzēs. Un saprotama lieta - pieņemsim, es vai kāds cits, vai mans tēvs vai kāda cita tēvs, aizbraucis kādreiz no zemes, apstākļu spiests, uz Rīgu, un tagad, pieņemsim, mantojam šo zemi. Tā ir viena lieta, ja viņi bija apstākļu spiesti. Bet tie apstākļi bija tādi, ka cilvēks izvēlējās, kur viņš labāk var tajā brīdī dzīvot. Bet cilvēki bija arī citu apstākļu spiesti - cilvēki vienkārši tika izvesti, un viņiem šīs iespējas pieņemt šo lēmumu- aizbraukt vai neaizbraukt no zemes - vispār nebija nekādas. Tāpēc šī kārtība, ko te piedāvā, tāda varētu būt, bet tai būtu jābūt tiešām šajos Ministru kabineta noteikumos, kad viņi noteiks šo kārtību. Un es domāju, protams, ka finansu ministrs šeit runās par budžetu un par budžeta iespējām. Bet arī vēstulēs, kuras, piemēram, es esmu saņēmis, cilvēki izprot, ka nevar momentā visu šo lietu tādā veidā izdarīt - kompensēt un dzēst šos sertifikātus. Un ka ir vajadzīga šī secība. Bet, ja finansu ministrs varbūt domā, ka vispār tas nav iespējams nākošajā gadā, tad jāsaka, ka arī nav iespējams sākt šo zemes tirgu, jo pamatprincips tomēr paliek tāds, ka, pirms tas sākas, īpašuma attiecībām tomēr ir jābūt sakārtotām, cik nu taisnīgi tās var sakārtot šīs zemes reformas gaitā.".
- 1994_12_01-seq221 language "lv".
- 1994_12_01-seq221 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
- 1994_12_01-seq221 mentions Q211.
- 1994_12_01-seq221 mentions Q2660080.
- 1994_12_01-seq221 mentions Q1191011.