Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_01-seq22> ?p ?o. }

• 1994_12_01-seq22 type Speech.
• 1994_12_01-seq22 number "22".
• 1994_12_01-seq22 date "1994-12-01".
• 1994_12_01-seq22 isPartOf 1994_12_01.
• 1994_12_01-seq22 spokenAs 78.
• 1994_12_01-seq22 spokenText "Godātie deputāti! Tāpat kā iepriekšējie runātāji es negribu runāt tikai par šo "jumta" likumu "Par nodokļiem un nodevām", bet īsumā tātad pieskarties visai nodokļu un nodevu problēmai kopumā, par cik šeit runa ir par noteiktu nodokļu paketi, kuru iesniedza valdība. Katrā ziņā mēģinājums sakārtot nodokļu likumošanu pats par sevi ir pilnīgi apsveicams, jo arī, mūsuprāt, pašreizējā nodokļu sistēmā pastāv vairāki visai būtiski trūkumi. Pirmām kārtām to nevar uzskatīt par sistēmu kā tādu. Otrām kārtām pārāk biežas ir savstarpēji nesaistītas izmaiņas un likmes, kuras ir tīri psiholoģiski vai ekonomiski nepamatotas; tās bieži vien veicina to, ka uzņēmēji vai nodokļu maksātāji, kuri pēc savas dabas nepavisam nav noskaņoti nonākt konfliktā ar likumu, to dara vienīgi tādēļ, lai vairāk vai mazāk veiksmīgi turpinātu savu uzņēmējdarbību un nebankrotētu, kā tas būtu, ja viņi pilnīgi godprātīgi maksātu visus nodokļus, ieskaitot arī sociālo nodokli. Līdz ar to valsts varu pārsvarā nodarbina tikai ar vienu problēmu - ar valsts kases piepildīšanu, tajā pašā laikā nodokļu likumdošana neveic vai tikai ļoti mazā mērā veic uzņēmējdarbības veicināšanas funkciju. Vēl jo vairāk, es domāju, visiem ir skaidrs tas, ka pat vislabākā nodokļu likumdošana pietiekami efektīvi neveicina ne fiskālo funkciju, ne uzņēmējdarbības veicināšanu, ja nepietiekamā līmenī darbojas robežapsardze, muita un citas valsts institūcijas, kurām tādā vai citādā veidā jāregulē tie procesi, ar kuriem ir saistīta šī nodokļu aprēķināšana, iekasēšana, tai skaitā arī jautājumi par muitas nodevām. Vēl viena būtiska problēma, kuru mēs saskatām visā nodokļu likumdošanā, ir līdz šim pārmērīgi lielais īpatsvars tiem jautājumiem, kas tiek regulēti ārpus likumdošanas faktiski vai nu Ministru kabineta noteikumu veidā, vai, vēl jo vairāk, dažādu instrukciju, ieteikumu, vai ministriju ierēdņu dažādu lēmumu veidā, kuru pilnīga pārzināšana pat no to cilvēku puses, kuriem šie nodokļi jāmaksā, pati par sevi ir gandrīz neiespējama. Katrā ziņā tas neatbilst tiesiskas valsts principiem. Kas attiecas uz pašreiz izskatāmo nodokļu likumdošanu, tad mēs tomēr esam spiesti norādīt uz to, ka šī nodokļu pakete, kurai būtu jāskar praktiski visa apgrozībā esošā likumdošana, tomēr nav pilnīga. Katrā ziņā būtu bijis jāredz arī tātad īpašuma un zemes nodoklis, kam faktiski vajadzētu pārveidoties par vienotu nekustamo īpašumu nodokli. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Šeit tomēr nav sociālā nodokļa, kura īpatsvars vai devums valsts ienākumos tomēr, pēc prognozēm un pēc aprēķiniem, nepavisam nav pats sīkākais, bet pietiekami liels, jo, kad šis nodoklis parādīsies, es ceru, ka mēs šīs sēdes laikā no valdības jau uzzināsim, kad tas būs. Šī tomēr nav pilnīga pakete. Tālāk jāpiezīmē tas, ka arī jau pašlaik iesniegtajos likumprojektos atsevišķi termini tiek lietoti ar atsevišķu nozīmi, dažādu nozīmi, arī grūti interpretējamu nozīmi, kaut vai tādi jēdzieni kā "rezidence" un "nerezidence" attiecībā uz nodokļu maksātājiem - gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Ir šīs dažādās nianses dažādos likumos. Ir arī tādi termini, kuri varbūt saglabājušies no iepriekšējās - padomju - likumdošanas laikiem un kuri nedz šajos likumos, nedz arī likumos, kas ir ar šiem iesniegtajiem saistīti, tomēr nav pietiekami precīzi definēti. Kā, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodoklī atrodošais termins "realizācijas apjoms". Ņemot vērā šo likumdošanas projektu kopas īpašo nozīmi, šodien būtu jālemj par samērā saprātīgu laiku līdz otrajam lasījumam, jo es domāju, ka ne tikai mūsu frakcijai, bet arī citām frakcijām var būt pietiekami daudz priekšlikumu, kuri būtu izskatāmi, katrā ziņā rūpīgi izsverami laikā līdz otrajam lasījumam, nevis atstājami starp otro un trešo, kad, protams, bieži vien parādās konceptuāli labojumi, kas visā visumā, kā to atzinis ir, es domāju, vairums Saeimas deputātu, nav vēlami, bet tomēr vienmēr notiek. Jo vienmēr, arī pēc otrā lasījuma, izrādās, ka ir vēlme kaut ko mainīt nevis niansēs, bet būtiski. Domājams, ka šāda prakse būtu pēc iespējas jāizskauž. Kas attiecas uz citām niansēm jau iesniegtajos likumprojektos, tad uzmanību pievērš nodokļu maksātāju reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā, kur šī aktivitāte būtu jāparāda pašiem nodokļu maksātājiem. Zinot to, cik ātri faktiski risinās dažādu reģistru veidošana, mūsuprāt, tomēr būtu saprātīgāk, ka šo uzdevumu veic Uzņēmumu reģistrs un Iedzīvotāju reģistrs, no vienas puses, un Valsts ieņēmumu dienests, no otras puses, nevis paļaujas uz pašu nodokļu maksātāju apzinīguma aktivitāti. Jo tas diemžēl var būt labi domāts, bet var kļūt vēl par papildu nišu vai papildu ieganstu, lai atsacītos arī no nodokļu maksāšanas kā tādas. Tālāk par atbildību attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu vai nepareizu, vai maldinošu nodokļu deklarāciju iesniegšanu. Šeit būtu pirmām kārtām, dabiski, nepieciešamas arī izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā, kas nosaka stingrāku atbildību par šādu pārkāpumu veikšanu, lai tā būtu krietni nopietnāka un proporcionāla tam, par kādām summām ir runa, jo tajā pašā laikā līdz šādu izmaiņu izdarīšanai būtu jāpalielina, jādod lielākas iespējas tiesai ar tiesas lēmumiem fiksēt tos vai citus pārkāpumus. Katrā ziņā maksimāli būtu jāsamazina Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu iespējas risināt šādas soda maksas, varbūt tikai, protams, zināma minimuma robežās. Katrā ziņā būtu jāpalielina tieši šī tiesas, nevis ierēdņu loma. Jo tālāk es jau pieminēju par šiem Ministru kabineta noteikumiem. Vesela virkne iesniegto likumprojektu paredz Ministru kabineta noteikumus, un acīmredzot vismaz daudzos šo likumprojektu pārejas noteikumos būtu jāfiksē, ka šie - tagad no jauna izskatāmie grozījumi vai pilnīgi jaunie likumi nestājas spēkā ātrāk, nekā stājas spēkā tajos ietvertie vai saistībā ar tiem paredzētie Ministru kabineta noteikumi, jo pretējā gadījumā atkal veidosies situācija, kādu mēs šeit jau zinām no vienas otras citas likumdošanas sfēras, ka likums, kas varbūt principā pilnīgi atbilstošs un atbilst virzībai uz likumdošanas sakārtošanu un tiesisku valsti, stājas spēkā, bet šie palīgdokumenti, kas ir vajadzīgi, nestājas spēkā. L��dz ar to nav atrisināts tas, kas faktiski bija vajadzīgs. Tālāk, mūsuprāt, ir visai būtiski tas, ka ir ne tikai jānes atbildība nodokļu maksātājiem par nodokļu savlaicīgu nemaksāšanu vai nepareizu ziņu sniegšanu, bet atbildība jānes arī valsts iestādēm, kuras nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu, ja tās šos nodokļus aprēķina nepareizi vai nepamatoti. Tātad šai atbildībai ir jābūt pēc iespējas simetriskai un arī nodokļu maksātājs ir jāpasargā no valsts patvaļas tādā pašā mērā, kādā pretēji. Tālāk, mūsuprāt, dažādām ziņām, kuru iesniegšanu no nodokļu maksātājiem prasa likumi, ir varbūt jābūt pietiekami precīzi aprakstītām likumu pielikumos, kas šajā nodokļu paketē nav manāms. Vismaz, teiksim, tas būtu jādara tādā līmenī, kā tas ir likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Iepriekšējais runātājs jau pieskārās tam, ka nodokļiem nebūtu jāveic ... šai nodokļu paketei nebūtu jāveic tikai likumdošanas vai fiskālā funkcija. Visai būtisks jautājums ir arī par uzņēmējdarbības veicināšanu. Mūsuprāt, visai būtisks ir jautājums, kas apsverams laikā tātad ir līdz otrajam lasījumam... Es domāju, ka mēs attiecīgus priekšlikumus arī iesniegsim. Tātad tas ir par atlaidēm no peļņas, kura tiek ieguldīta uzņēmumu attīstībā, ražošanas paplašināšanā. Kāds šeit šīs atlaides procents var būt - tas, dabiski, ir diskutabls jautājums. Domāju, ka mēs konkrētus priekšlikumus sagatavosim šajā sakarībā. Visbeidzot tātad runā arī šeit iepriekš jau izskanēja par ienākuma nodokļa šīm likmēm - par 25 procentiem un 35 procentiem - un kādas būs sekas. Šī ienākuma inflācijas rezultātā tās faktiski pieaugs, un ievērojamu daļu ienākuma nodokļu maksātāji, kuri visā visumā nepavisam nebūtu pieskaitāmi pašiem turīgākajiem, dabūs maksāt šos 35 procentus. Un vai tas visā visumā atkal nesekmēs tieksmi izvairīties no šo augsto summu uzrādīšanas? Mūsuprāt, acīmredzot būtu apsverama tātad doma par to, ka ir vajadzīgas nevis, teiksim, šīs divas likmes - 25 procenti un 30 procenti - , bet tomēr ir vajadzīga nepārtraukta šīs likmes līkne - tātad mainoties jebkurai summai plūstoši, lai nav šīs lēcienveidīgās pārejas. Kas attiecas uz iekasēšanas vai uz administrēšanas sarežģītību, tad es domāju, ka tas pilnīgi risināms ir ar matemātisku tabulu palīdzību, kur var šīs visas likmes pie attiecīgiem ienākumiem, summām pilnīgi precīzi izrēķināt, un ierēdņiem šeit īpaša papildu piepūle nebūtu vajadzīga. Varbūt pie ļoti maziem ienākumiem var būt šī likme arī zem 25 procentiem tādā pašā plūstošā veidā, lai nebūtu šī krasā lēciena. Tātad ir pilnīgi neapliekamais minimums un uzreiz 25 procenti. Šeit varētu būt mazāk. Dabiski, tas arī ir diskutabls jautājums. Varbūt 20 procenti, varbūt pat līdz kādiem 15-16 procentiem. Dabiski, saprātīgās robežās. Un visbeidzot arī tātad par nodokļu avansa maksājumiem. Mūsuprāt, būtu izdarāmi tādi grozījumi, ka visā visumā šie maksājumi nav obligāti, bet ka tie ir brīvprātīgi un tajos ir ieinteresēts katrs godprātīgs nodokļu maksātājs, kurš rēķinās ar tādu vai citādu peļņu visā gada laikā un ir saprātīgi ieinteresēts nesagādāt sev grūtības šajā maksājuma gada beigās. Tātad te ir vesela virkne priekšlikumu, kurus, es domāju, uz otro lasījumu mūsu frakcija iesniegs. Attiecībā uz nodokļu "jumta" likumu es jau teicu. Mūsuprāt, šeit ir ļoti daudz pretrunu. Šie ārkārtīgi daudzie Ministru kabineta noteikumi, kas faktiski šeit vēl neparādās. Katrā ziņā nebūtu vajadzīga tāda prakse, ka parādās kaut kādas pretrunīgas nodokļu iekasēšanas normas, kuras nav vispār paredzētas šajos likumos, vai likumi vai kādi noteikumi, kuri nav paredzēti savukārt šajā "jumta" likumā. Tad atkal radīsies pretrunas ar šīm vispārīgajām tēzēm, par kurām mēs diskutējām, tādēļ par šo "jumta" likumu mēs atturamies... kaut arī kopsummā, es uzsveru, mūsu frakcija uzskata, ka izmaiņas vēl likumdošanā ir vajadzīgas, jo runa var būt vienīgi par to, kāda virziena šīs izmaiņas ir un kādas ir šīs detaļas, par ko, es ceru, arī būs vēl runa, spriežot par katru no nodokļu projektiem atsevišķi. Paldies par uzmanību.".
• 1994_12_01-seq22 language "lv".
• 1994_12_01-seq22 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1994_12_01-seq22 mentions Q822919.
• 1994_12_01-seq22 mentions Q211.
• 1994_12_01-seq22 mentions Q25496595.