Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_01-seq20> ?p ?o. }

• 1994_12_01-seq20 type Speech.
• 1994_12_01-seq20 number "20".
• 1994_12_01-seq20 date "1994-12-01".
• 1994_12_01-seq20 isPartOf 1994_12_01.
• 1994_12_01-seq20 spokenAs 46.
• 1994_12_01-seq20 spokenText "Es arī, tā kā šī ir pakete un 15 likumprojekti, tikai vienu reizi. Un šeit, protams, ir jārunā par visu paketi. Protams, Piebalga kungs runāja par nestabilitāti. Grūti runāt par stabilitāti, zinot šodienas datumu un zinot to datumu, kurā mēs gribam... Iespējams, šie likumi stāsies spēkā. Šis īsais laiks, kas ir atlicis Saeimai izskatīšanai, protams, var radīt problēmas, lai šo likumu paketi ievērojami uzlabotu un atrisinātu šīs problēmas. Zemnieku savienība, vakar izskatījusi likumu paketi, nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā - izņemot vienu likumprojektu par transporta nodevām, - bet tas nenozīmē, ka šajos likumos nav problēmas un ka šāds pats lēmums varētu būt otrajā un trešajā lasījumā. Tāpēc, ka mēs pirmajā lasījumā... likumprojekti ir atbalstāmi konceptuāli, un otrajā un trešajā lasījumā ir iesniedzami konkrēti priekšlikumi. Protams, ja dažas no problēmām netiks risinātas, varētu būt, ka kādi nodokļi negūs mūsu atbalstu. Pirmais, par ko es gribētu runāt, - kopumā nodokļu paketē šeit iezīmējas kaut kādi virzieni pārejai uz tiesiskiem principiem nodokļu iekasēšanā, kaut gan tie tomēr nav pilnīgi. Dažos likumprojektos ir runa par to, ka Kabinets izdod noteikumus, reglamentē likuma pielietošanu, turpretim likumprojektā par Valsts ieņēmumu dienestu ir ierakstīts un šīs pilnvaras tiek dotas vienā pantā - pielietošanu un iekasēšanu veikt, reglamentēt Ieņēmumu dienestam. Tas ir šobrīd viens no mūsu galvenajiem konceptuālajiem jautājumiem, kam ir jātiek atrisinātam. Tātad ir jābeidz šī prakse, ka ir likums un ir vesela kaudze vēstulīšu, instrukciju utt., kuras visiem varbūt pat nav pieejamas. Nav pieļaujama prakse, ka likumdevējs pieņem atvieglojumus, bet tas, kas ir saņēmis šos atvieglojumus, saņem apgrūtinājumu, kā tas ir iznācis, piemēram, ar apgrozījuma nodokli par komunālajiem maksājumiem. Piemēram, Rīgā par gigakaloriju uzņēmumiem ir jāmaksā 10,76, bet iedzīvotājiem vairāk nekā 12 lati, jo Saeima šeit ir pieņēmusi atvieglojumu, ka netiek aplikts ar apgrozījuma nodokli, bet tā notraktē ar vienu vēstulīti, kuru Budžeta komisijai līdz šim vēl nav izdevies pieredzēt, kādā veidā tas tiek īstenots, ka kurināmais, bilancē ieslēdzot, uzņēmumiem tiek sadalīts divās daļās. Viens, kas iet it kā siltuma realizācijai ar ienākuma nodokli apliktajiem lietotājiem, bet otrs - neapliktajiem lietotājiem. Protams, tāda situācijā nākošajā likumu paketē nav turpināma. Mūsu viedoklis ir tāds - pie tā ļoti rūpīgi Zemnieku savienības eksperti strādā - ka ir vajadzīgs apmēram divus gadus ilgs šis pārejas posms, ka ir vajadzīgi šie Ministru kabineta noteikumi, jo likumdošanas pielietošana nodokļos ir sarežģīta lieta un visu paredzēt uzreiz nevar. Arī attīstītajās valstīs ir lieli šie likumprojekti, tur principā viss ir reglamentēts likumā. Mūsuprāt, būtu jāpasaka arī šodien, ka tai šķirtnei būtu jābūt - ne vēlāk kā 1997. gada 1. janvārī, ka būtu jāstājas spēkā likumiem tādā apjomā, lai tos nevajadzētu vairs skaidrot ne Ministru kabinetam, ne citām iestādēm. Vēl Piebalga kungs runāja par zemniekiem. Par prioritātēm. Viņš teica, ka tā ir viena no valdības prioritātēm. Diemžēl šobrīd ir izrādījies tā, ka tā ir prioritāte nevis nodokļu neaplikšanas, bet aplikšanas ziņā. Jo tā ir viena no divām pozīcijām, kurās tiek palielināti nodokļi. Jo lauksaimnieciskā darbība līdz šim bija atbrīvota no ienākuma nodokļa, šobrīd tā tiek aplikta - protams, ar dažādiem ierobežojumiem un ar šiem "sliekšņiem". Otrs, kas, manuprāt, ir nesaprotams - ka Finansu ministrija tomēr vienmēr ir aicinājusi iet uz pēc iespējas vienkāršākām administrēšanas shēmām. Zemniekiem, individuālajiem, kas šobrīd maksās ienākuma nodokli kā iedzīvotāju ienākuma nodokli, šī administrēšanas shēma tomēr, manuprāt, ir daudz par sarežģītu, un šobrīd, manuprāt, ne valsts ierēdņiem, ne tiem cilvēkiem, kuriem būs jāizpilda šīs deklarācijas, skaidrības nav. Nav ko mānīt sevi un nav ko ieviest tik sarežģītu shēmu, par kuru ir skaidrs, ka tā nestrādās! Ir skaidri un gaiši jāpasaka: ja ko grib darīt, tad šo ienākuma nodokļa aplikšanu zemnieku saimniecībām var darīt tikai tādā veidā, ka tas stājas spēkā pēc gada, ne ātrāk, kamēr sāk strādāt šī sistēma. Jo iekasēšana ir ļoti sarežģīta administrēšana. Otra lieta, kur, mūsuprāt, tiek palielināti nodokļi, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis - paaugstinātā 35% likme. Tātad, manuprāt, ir šis trūcīgais minimums, ko nevajadzētu aplikt, kas arī ir ielikts. Protams, ir slikti, ka šis neapliekamais minimums neatšķiras no iztikas minimuma vai minimālās algas, tas ir cits jautājums. Bet otrs "slieksnis", kad stājas spēkā šī 35% likme, papildus šie 10%, šis "slieksnis" ir samazināts, pie kam noteikts stingrs, un, ja pieņem, ka tomēr nākošgad arī budžetā tiek prognozēta inflācija - 15 procenti (un apmēram tāda tā varētu arī būt), kā arī pieļaujot, ka ir iespējama kaut kāda algas paaugstināšanās, mēs panākam to, ka ļoti ievērojama daļa iedzīvotāju maksās 35% likmi. Tie būs gan valsts ierēdņi, gan citi. Un tad ir jautājums: kādā veidā mēs veicinām? Vai Latvijā ir vajadzīgs šis turīgais vidusslānis un vai 35% likme ir tā, ar kuru ir jāapliek šis vidusslānis, lai tas neveidotos, un kura praktiski mums diemžēl nav - šobrīd vēl nav tāda pietiekami plaša? Manuprāt, tas ir vienīgais... nevis vienīgais, bet viens no valsts stabilitātes pamatiem. Šeit arī ir... es uzsveru, tās ir divas vietas, kur tomēr ir diezgan ievērojams nodokļu pielikums. Citās vietās praktiski šī nodokļu paaugstināšana nav vērojama. Tātad vēlreiz, lai par katru no nodokļu veidiem nerunātu, minēšu dažus iebildumus un problēmas, kas ir atsevišķos nodokļu veidos. Tātad - uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pozītīvais ir tas, ko Piebalga kungs teica, - ka ir parādījusies arī nerezindentālā aplikšana ar nodokļiem un ir sadalīts, definēts: rezidentālā un nerezidentālā. Problēma ir tā, ka tiek aplikta lauksaimniecība, kā es jau teicu, bet ir vēl viena ļoti būtiska problēma, ar kuru mēs saskārāmies arī Budžeta komisijā, - ka šobrīd nodokļu paketei principā ir iesniegts, ir izvērtējams tikai fiskālais ... ka nav nopietna ekonomiskā, tautsaimnieciskā vērtējuma šai nodokļu paketei. Šeit ir jautājums par amortizāciju. Protams, ir šīs paātrinātās amortizācijas normas, bet tās tomēr manuprāt, arī nav īsti sabalansētas. Kuģiem, piemēram, 10 gadi. Kuģi 10 gados tomēr neamortizējas pilnībā. Otrs. Ir atšķirīgi, ļoti atšķirīgi amortizācijas laiki vecajiem, tātad esošajiem, pamatlīdzekļiem un tiem līdzekļiem, kas tiek iegādāti pēc šā likuma stāšanās spēkā. Individuālajam uzņēmumam vai kādai citai formai šī paātrinātā amortizācija varētu būt izdevīga, jo līdz ar to nebūs jāmaksā tā saucamā papīra peļņa, kad peļņa ir uz papīra, bet īstenībā tās nav, bet lielākajām ražošanas formām, piemēram, akciju sabiedrībām, šeit var rasties noteiktas problēmas, jo akciju sabiedrības strādā un akcionāri iesaistās, lai saņemtu dividendes. Dividendes var saņemt no peļņas. Ja ir paātrināta amortizācija. Tātad akciju sabiedrībās peļņas vai nu nebūs, vai tā būs ļoti maza. Manuprāt, iesaistīšanās šajā uzņēmējdarbības formā un ticība tai varētu mazināties. Šeit, manuprāt, risinājums ir tāds, ka ir jānosaka reālas šīs amortizācijas normas, un viena no iespējām, arī nododot ekspluatācijā vai iegādājoties kādu no ražošanas līdzekļiem, būtu iespēja elastīgi noteikt šo amortizācijas laiku. Tātad - par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Es jau par šīm divām problēmām runāju. Sarežģītā amortizēšana, kurai principā nav gatavi ne valsts dienesti, ne iedzīvotāji, jo izskaidrošanas darbs nav pietiekami veikts. Otrs. Tātad šī paaugstinātās nodokļu likmes ieviešana lielai iedzīvotāju daļai. Tai, manuprāt, būs ļoti negatīvas sekas. Pievienotās vērtības nodoklis. Šajā nodoklī tomēr saglabājas viena no šīm galvenajām problēmām, kas bija pašreiz apgrozījuma nodoklī, tas ir, šie maksātāji un nemaksātāji, un lielā mērā tas skar lauksaimniecību. Tas, ka mēs atgriezāmies, kad bija apgrozījuma nodokļa izmaiņas un es biju iesniedzis ļoti vienkāršu priekšlikumu, kas sastāvēja no diviem teikumiem, ka visi saņem un visi maksā un pēc tam viņi var izvēlēties, kādu bilanci... Tad teica, ka tāds labojums var novest valsti pie katastrofas, jo budžets zaudēšot apmēram 50 - 60 miljonus latu. Bet tā nauda principā ir tā, kas tiek izņemta no laukiem. Tā ir tā nauda. Tas šobrīd, pārveidojoties ražotāju struktūrai laukos, pārejot no lielražošanas normām uz mazākām un vidējām ražotnēm, kur apgrozījumi nav pārāk lieli un līdz ar to likumdošanā nav paredzēta šī obligātā maksāšana, noved pie tā, ka šie nodokļu nemaksātāji un kopumā lauki zaudēs šīs milzīgās summas. Viņiem tiek paaugstināta pašizmaksa. Šajā jaunajā likumā, manuprāt, ir arī šī problēma. Iepriekšējā likumdošanā bija iespējas izvēlēties - kļūt vai nekļūt par nodokļu maksātāju, jaunajā tomēr ir daudz stingrāki noteikumi, un šīs brīvās izvēles - kļūt vai nekļūt par nodokļu maksātāju - jaunajā likumpaketē nav. Vēl par dažiem nodokļu veidiem, kuri pašreiz ir iesniegti vai ir tikai iesniegšanas stadijā, - tas ir, par dabas resursu nodokli, kurš, protams, rada daudzas problēmas, par īpašuma nodokli, kuru vakar Budžeta komisija skatīja darba variantā. Šeit arī rodas ļoti daudzas problēmas, jo ir skaidra nodokļa fiskālā interese, nav skaidra tautsaimnieciski ekonomiskā daļa. Kas tiek veicināts - īpašuma efektīvāka apsaimniekošana, investīcijas vai citi jautājumi? Vēl nodokļu paketē viens no būtiskākajiem trūkumiem, kas ir jāuzsver, ir stabilas nodokļu bāzes radīšanas pašvaldībai trūkums. Šīs nodokļu bāzes likumi paredz veco kārtību, kad ir šī izlīdzināšana (katra gada budžetā līdzekļi tiek izlīdzināti), tātad paredz absolūtu šo sociālisma principu. Tas šajā pārejas periodā... Es jau vienreiz teicu - es uzskatu, ka tas varētu tikt pielietots kaut kādā pārejas periodā, bet tomēr nosakot un stimulējot pašvaldību strādāt šajā uzņēmējdarbības attīstības, nodokļu iekasēšanas jomā, tomēr pasakot, ka, piemēram, kaut vai ar 1996. gadu tik un tik līdzekļu noteikti paliks uzņēmuma rīcībā. Šobrīd viss tiek dalīts un pārdalīts. Manuprāt, šīs nodokļu paketes trūkums ir šajā jautājumā. Otrs, ko es vēlreiz gribu teikt, - ir labi pieņemt likumus. Es ceru, ka Saeima pieņems likumus. No otras puses, ir svarīgi arī šīs tiesiskās valsts principi par dalīšanu. Un katrai varai pildīt savus pienākumus: likumdevējiem - likumdevēju un izpildvarai - izpildvaras. Es tikai gribu novēlēt - ja šie likumprojekti tiks pieņemti, lai arī tie tiktu īstenoti no valdības puses. Nevis tā, kā, piemēram, tagad ir ar privatizācijas sertifikātiem: 14. 1. pantu, kuru likumdevējs pieņēma, valdība Satversmes 81. panta kārtībā mainīja, izslēdza Saeimas pieņemtos pārejas noteikumus, pašreiz neīsteno šo 14. 1. pantu un principā tātad nepilda likumdevēja gribu. Paldies par uzmanību!".
• 1994_12_01-seq20 language "lv".
• 1994_12_01-seq20 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_12_01-seq20 mentions Q822919.
• 1994_12_01-seq20 mentions Q211.
• 1994_12_01-seq20 mentions Q2660080.
• 1994_12_01-seq20 mentions Q1807079.