Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_12_01-seq197> ?p ?o. }

• 1994_12_01-seq197 type Speech.
• 1994_12_01-seq197 number "197".
• 1994_12_01-seq197 date "1994-12-01".
• 1994_12_01-seq197 isPartOf 1994_12_01.
• 1994_12_01-seq197 spokenAs 129.
• 1994_12_01-seq197 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Gribu jums pateikt šajā sakarībā, ka esmu pārliecināts, ka šajā likumprojektā tāpat kā jebkurā citā likumprojektā nedrīkst ietvert pantus, kas balstītos uz likumiem, kuru nav vai kuri ir vēl tikai tapšanas stadijā. Un tālāk, ja jūs rūpīgi paskatīsities, ir minēts, ka pārejas noteikumos ir ierakstīts - uzdot Ministru kabinetam līdz 1. janvārim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumu, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību. Tas, protams, ir apsveicami, bet kāda ir garantija, ka šis likums taps mēneša laikā, ja jau to nav spējuši iesniegt nedz Augstākās padomes laikā, nedz līdz šim brīdim? Tad, ja tomēr tas brīnumainā kārtā taptu, tad varam iedomāties, cik ilgā laikā to caurskatīs Saeimas komisijas un trijos lasījumos pieņems pati Saeima. Un visu šo laiku fiziskās un juridiskās personas, tā teikt, varēs izvērsties. Pirms neilga brītiņa mēs jau dzirdējām, ka augsti godātais deputāts Novakšānovs minēja faktu, ka katru nakti Pļaviņās tiek piepildīti vilciena sastāvi un dodas prom. Pagājušajā sēdē deputāts Ameriks minēja, ka zeme ir prece. Bet vai sirdsapziņa arī ir prece? Vai mūsu māte Latvija un mūsu mātes Latvijas vaigs - zeme un viss, kas pie tās pieder, arī ir prece? Aicinu atbalstīt manu un arī Latvijas ģeologu savienības viedokli un pagaidīt, līdz šis likums, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību, patiesi būs izstrādāts un pieņemts. Gribu jums minēt vēl dažas nianses, kuras varbūt jūs varētu ieinteresēt un aicināt nobalsot par šo tikai aizturēšanu līdz tam laikam, kamēr šis likums tiks pieņemts. Protams, iebildes skanēs noteikti, ka Civillikums 1937. gadā norāda to un to, ka zemes dzīles pieder tiem, kam tā zeme pieder, utt. Bet, cienījamie kolēģi, padomāsim par to, ka 1937. gadā mūsu tēvu un tēvutēvu zināšanas un visu valsts pārvaldes institūcijās strādājošo zināšanas un visapkārt zināšanas par to, kā ir izmantojama zeme un tās dzīles, un tāpat tās tehniskās iespējas un dziļu procesu savstarpējā iedarbība, un viss pārējais taču nebija tik augstā līmenī apgūts un zināms, kā šobrīd tas ir zināms. Civillikumā ir teikts - jā, viss virs zemes un zem zemes ir īpašums. Svēta, tā sacīt jāsaka, kategorija, kā daudz kur tiek minēts. Bet tagad padomāsim tā: pie pašreizējās tehnikas, pie pašreizējām iespējām, nu kaut vai Inčukalna pazemes gāzes glabātuvē, tās zemes īpašnieks, kas tur būs pavisam netālu, paņems buldozeru un nolīdzinās uz zemes esošos urbumus ar visiem gāzes cauruļvadu izbāzeņiem. Izurbs vēl vienu urbumu un ņems gāzi. Tas varbūt ir tā nedaudz vulgarizēti teikts, bet praksē ir zināmi gadījumi, un arī mūsu Saeimas deputātu un viņu piederīgo praksē ir zināmi gadījumi, ka, piemēram, lūk, šādi mērķtiecīgi virzīti urbumi ir veicami, un tas nav tikai ieurbties zemē iekšā un gaidīt, vai tur būs teorētiski apsvērto izmeklējumu rezultāts. Vai tur būs nafta vai tur būs gāze, vai kas cits. Bet šis urbums perpendikulāri zemē, zemes vaigā, ir mērķtiecīgi virzāms un virzāms ne tikai dažus simtus metru, bet virzāms kilometru, pusotra un divus uz sāniem. Līdz pat tai vietai, kur ir kaut kas. Kur ir ko ņemt. Vēl vienu piemēru varētu teikt. Īpašnieku kūtīs, krājas daudz vircas, teiksim, ir lopkautuve ar pamatīgu notekūdeņu daudzumu. Attīrīšanas iekārtas ir ļoti dārgas. Nu ko, ezers kaimiņos vai upīte, bet tur laist nedrīkst. Darīsim tā - sūknēsim visu tur pazemē iekšā. Neviens ne čiku, ne grabu. Bet no tiem pašiem slāņiem blakus esošais kaimiņš vai, teiksim, pilsētas ciemats vai apdzīvotā vieta vēlēsies ņemt dzeramo ūdeni. Un kas nu? Šodien šis kaitējums vēl nav aprēķināms, bet pēc gada, pēc vairākiem, kas tad būs? Vai mums nepietiek jau ar Inčukalna gudrona krātuvi un citiem piemēriem? Vēl vienu tādu mundrinošu piemēru gribu jums teikt. Tas nav tikai izzīsts no īkšķa. Ir jau bijuši piemēri, piemēram, Latgalē, kad veikli īpašnieki ir sarunājuši ar citās zemēs esošajiem ļaudīm par atkritumu novietošanu savā zemītē. Izrok bedres, sagāž iekšā, aizrok ciet. Bet, lūk, tur tie esošie ūdeņi ar savām īpašībām, ar uzsūkšanās spēju, ar papildināšanās spēju, ar plūšanu utt., ar visām šīm sakarībām, ar visām šīm saistībām, ar to sistēmu, ko sauc par pazemes ūdeņiem... Tātad atkal var samaitāt mūsu dzīvošanai tik vitāli svarīgo lietu kā dzeramo ūdeni. Manis jau pieminētajā Inčukalna skābā gudrona glabātuvē - smilšu karjerā tika sagāzti kādas Rīgas rūpnīcas pārstrādes atkritumi. Un arī citi. Smiltis ir labas un caurlaidīgas, un ūdeņi šajā rajonā ir cieši saistīti ar gruntsūdeņiem, ar pazemes ūdeņiem, kurus izmanto Rīgas ūdens apgādei. Es negribu nevienā te trauksmi celt vai īpaši baidīt, bet es gribu tikai jūs ļoti lūgt pārdomāt. Mūsu mazā zeme un šāda rīcība ar to, kas ir zem zemes, var izsaukt neprognozējamas sekas. Pilnīgi neprognozējamas. Un, lai izvairītos no šādām sekām, mūsu ģeologi, augsti kvalificēti ģeologi, ir strādājuši ilgus gadus un veikuši ļoti rūpīgus pētījumus, bet ļoti rūpīgus pētījumus ir veikušas arī tādas organizācijas kā "Ņevaģeologia" pārstāvji. Bet Latvijai šo pētnieku rīcībā esošo ziņu nav, jo viņi aizbrauca un paņēma līdzi sev šos pētījumus. Bet kāpēc tad tika veikti šie fundamentālie pētījumi par katru Latvijas zemes kvadrātmetru? Ja jūs rūpīgi sekojat līdzi tam, kas notiek Baltkrievijā, kas notiek Lietuvā un citās zemēs, jūsos varbūt būs radusies neliela interese par to - Baltkrievijā - zelta atradnes, Lietuvā - kaut kādi dīvaini pētījumi par kimberlīta piltuvēm, par dimanta atradnēm. It kā fantastika, bet nav šeit nekādas fantastikas. Mēs tuvojamies 21. gadsimtenim. Mūsu mazajā Latvijā ir unikālas dzelzsrūdu atradnes Gārsenē, Inčukalnā, Staicelē. Ir tikai nepieciešams pagaidīt vēl brīdi - vai nu pagaidīt vai sagaidīt, vai pašiem parūpēties par to, lai mūsu tehnoloģija būtu tik spēcīga, lai mēs varētu pie tā strādāt, lai gūtu labumu no šīm atradnēm, bet, ja šo labumu gūs tikai cilvēku grupas, koncerni utt., tad kāds labums no tā būs mūsu zemei, mūsu valstij? Domāju, ka šo pētījumu rezultāti, manis nosauktās "Ņevaģeologia" pētījumu rezultāti, jau ir rokā superfirmām. Un tās ir notēmējušas ne tikai uz teritorijām, kurās derīgo izrakteņu atradnes vai ieguves varētu tikt izmantotas, teiksim, pēc 50 gadiem, bet arī uz teritorijām, kurās ir Latvijas pelēko dārgakmeņu krājumi, kā tos sirdspilnā mīlestībā ir dēvējis Jānis Greste, izcilais Latvijas dabas pētnieks, kura audzēknim man ir bijis tas gods būt. Tie varētu tikt izmantoti arīdzan, lai veidotu starptautisko trasi, par kuru šodien Latvijā neviens vēl nerunā, bet kura jau ir iezīmēta daudzās citās - īpašās kartēs. Un ir paredzēts, lai savienotu Pēterburgu ar Hanzas pilsētām, šķērsojot visu Latviju. Un tā saucas"Via Hanzeatica", nevis "Via Baltica". Šī zaļā līnija - tā ir, lūk, šī trase, ko jūs redzat, ko es speciāli iezīmēju, lai jūs to labi saskatītu. Tātad "Via Hanzeatica". 5 gadu laikā paredzētas investīcijas 250 miljonu dolāru apmērā, par kuru tad izvestu no Latvijas zemes gūto laupījumu, veikli nogādājot to jebkurā Eiropas vietā, jebkurā malā. Līdzīgi kā to līdz pat 1991. gadam veica okupācijas armija, no Latvijas milzu apjomos izvezdama visu, ko nu vien var izrakt, un, kā jau deputāts Novakšānovs minēja, šobrīd vēl aizvien izved no Pļaviņu lauztuvēm. Es cienījamos kolēģus ļoti lūgtu pārdomāt to pie balsojuma par šo. Pagaidīsim līdz tam brīdim, kad tiešām būs šis likums par Latvijas zemes dzīļu izmantošanu, un atcerēsimies, ka neba mēs vieni tādi esam, kas par Latvijas mātes vaigu rūpējamies, lai tas nepārvērstos par Mēness ainavai līdzīgu vaigu. Taivanā ārzemniekiem nepārdod ne pēdas savas zemes. Ķīnā ārzemnieki var tikai nomāt zemi. Un Izraēlā 90% no zemes pieder valstij kā visaugstākā vērtība. Neiztirgosim savu dārgumu! Paldies!".
• 1994_12_01-seq197 language "lv".
• 1994_12_01-seq197 speaker Dainis_Stalts-1939.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q822919.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q211.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q2660080.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q37.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q193089.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q148.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q184.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q801.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q7263449.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q6111433.
• 1994_12_01-seq197 mentions Q754430.