Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_24-seq349> ?p ?o. }

• 1994_11_24-seq349 type Speech.
• 1994_11_24-seq349 number "349".
• 1994_11_24-seq349 date "1994-11-24".
• 1994_11_24-seq349 isPartOf 1994_11_24.
• 1994_11_24-seq349 spokenAs 100.
• 1994_11_24-seq349 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātā Saeima! Kā jau teica Gūtmaņa kungs, zvejniecība veselu gadu bija mūsu ministrijas pārziņā, bet tagad ir nodota (tas ir, atrodas nodošanas stadijā) Zemkopības ministrijai. Es gribu, lai jūs uzklausītu mani. Uzskatu par savu pienākumu tomēr aizstāvēt mūsu ministrijas speciālistu un pieaicināto ekspertu viedokli - proti, runāšu par 24. pantu. Paskatieties, lūdzu, uzmanīgi, kāds izskatījās ministrijas iesniegtais likumprojekts! Salīdzināju tekstu tabulas kreisajā pusē un labajā pusē, jūs redzat, ka ir izmestas ārā tās vietas, kurās tagad nebūs par zvejniecību jāmaksā, proti, tātad tiek svītroti teritoriālie ūdeņi un ekonomiskās zonas ūdeņi un ir atstāti tikai vārdi "iekšējos ūdeņos". Atļaujiet man pievērst jūsu uzmanību īsiem 10 punktiem, kāpēc es tomēr vēlētos, lai šis Tautsaimniecības komisijas slēdziens, kas komisijā tika atbalstīts tikai ar ļoti nelielu balsu pārsvaru, tomēr netiktu Saeimā atbalstīts. Pirmais punkts. Godātie deputāti! Likumā par vides aizsardzību 22. pantā ir noteikts, ka dabas resursi tiek lietoti par maksu, tātad šis gadījums, kaut arī šie dabas resursi tiešām ir Dieva Tā Kunga doti, būs vienīgais gadījums, kad šajos teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiks zvejots par velti. Es domāju, ka mēs atkāpjamies no vispārējiem principiem, ko mums nosaka šis "jumta" likums par vides aizsardzību. Otrais punkts. Mums nebūs iespējas kaut daļēji kompensēt nepietiekamos līdzekļus, ko valsts iegulda zivju krājumu nodrošināšanā zvejnieku vajadzībām. Nosaukšu tikai trīs jomas, kurām ir nepietiekams finansējums. Pirmkārt, zivju krājumu ataudzēšana. Nelielai informācijai: plānojot zivjaudzētavu jaudu saglabāšanu un turpmāku attīstību, gadā būtu nepieciešams, pēc speciālistu aprēķiniem, 500 000 latu, taču 1994. gadā šādām vajadzībām tika piešķirts tikai 283 000 latu. Otrkārt, zivju krājumu zinātniskā izpēte. Lai kā mēs paļājam šos zinātniekus (par to, vai šodien viņu ir par daudz vai par maz, es neņemos spriest), bet speciālisti ir aprēķinājuši, ka 1994. gadā jūras zivju krājumu pētījumiem būtu nepieciešams 95 770 latu liels finansējums - ja neiekļauj šajā summā kuģa īri, pētnieciskās aparatūras iegādi un starptautiskajai sadarbībai vajadzīgos līdzekļus. Bet no valsts budžeta ir saņemti tikai 60 369 lati. Treškārt, zivju aizsardzība. Šeit iespējas ir skaidras, un šajā jomā strādājošo cilvēku skaits ir reducēts līdz minimumam. Draud pilnīga šo darbu apstāšanās, un mēs vēl šeit samazināsim līdzekļus. Nākamais. Ja mēs atstāsim šādu normu, šajos ūdeņos turpināsies sociālistiskās sadales sistēma attiecībā uz valsts zivju resursiem jūrā. Ceturtais. Mēs bieži lietojam šādus saukļus - "Glābsim lauksaimniecību!" "Glābsim zvejniekus!". Godātie deputāti, jūrā šodien zvejo ne tikai zvejnieki, bet arī SIA, akciju un paju sabiedrības, komercfirmas, arī bankas, un tās iegūst privileģētāku situāciju attiecībā pret pārējiem zvejniekiem, kas zvejo iekšējos ūdeņos. Kāpēc, piemēram, zvejniekiem par zveju iekšējos ūdeņos būtu jāmaksā kaut kas par savu darbību, bet par zveju jūras ūdeņos ne? Nākamais - 5. punkts. Nav pamatojuma dažādai pieejai attiecībā uz jūras un iekšējo ūdeņu zveju, jo abos gadījumos tiek izmantoti valsts zivju resursi un jūras zvejā tas tiek darīts daudz lielākos apjomos, nesalīdzināmi augstākā vērtības izteiksmē. Man speciālisti ir iesnieguši skaitļus, bet es negribu jūsu uzmanību aizkavēt, gribu tikai pateikt, ka 90% lašu ir mākslīgi audzēti. 90 procenti. Nākamais - 6. punkts. Turpināsies tā saucamā bezmaksas liela apjoma nozvejas limitu pieprasījumu prakse un sekos problēmas, kas saistītas ar ierobežotu nozvejas kvotu sadali. Nākamais - 7. punkts. Godātie deputāti! Nebūs iespējams pielietot izsoles mehānismu gadījumos, kad zvejotgribētāju skaits pārsniedz esošās zvejas iespējas (piemēram, tādām zivīm kā mencām, lašiem, butēm, daļēji - nēģiem u. tml.). Nākamais - 8. punkts. Piejūras pašvaldības, protams, neatteiksies no iespējas ņemt zvejas tiesību nomas maksu. Jūras piekrastē tas tiek darīts jau 3-4 gadus. Mums nebūs nekādas iespējas ievirzīt šo lietu likumīgās sliedēs, un pašvaldības dažkārt turpinās darīt tā, kā tām ienāks prātā. Pašvaldības iedomājas, ka tās ir šo zivju resursu īpašnieces, un Latvijā ir noteikts daudzums... dažādas tiesiskās formas piemēro, lai iekasētu vienu vai otru naudas summu. 9. punkts. Piedāvātās izmaiņas ir faktiski pretrunā pašas ar sevi, jo zveja Rīgas līcī, kurā praktiski pastāv jūras zvejas formas, nav atbrīvota no nomas maksas, jo līcim ir iekšējo ūdeņu statuss. Par zveju Rīgas līča piekrastē un zveju ar kuģiem šajos ūdeņos varētu tikt noteikta nomas maksa. Tas būtu pilnīgi neloģiski, jo būtībā nav atšķirības starp zveju Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Priekšpēdējais punkts. Kad Tautsaimniecības komisijā runāju ar speciālistiem no Zivsaimniecības departamenta, viņi man apgalvoja, ka argumentācija, lai, tā teikt, izslēgtu šos ūdeņus, bijusi galvenokārt tāda, ka līdz 1940. gadam par zveju, kas veikta jūrā, nav bijis jāmaksā. Bet, manuprāt, ir pilnīgi pamatotas šādas iebildes, jo Latvijai ir paplašinājušās īpašumtiesības un jurisdikcija attiecībā uz Baltijas jūras zivju resursiem. Līdz 1940. gadam Latvijai nebija savas ekonomiskās zonas, un tās teritoriālie ūdeņi bija nevis 12 jūdzes, bet gan 4 jūdzes. Bez tam, kā jūs redzat, valsts iegulda tiešām lielus līdzekļus zivju audzēšanā un saglabāšanā. Un pēdējais, ko es gribu teikt kā jurists ekologs, - ka salīdzinājumā ar 1940. gadu nozveja ir daudzkārt palielinājusies. Mums ir aprēķināts, ka zvejo vairāk nekā 80 dažādas sabiedrības un komercstruktūras kopumā ar 180 kuģiem. Līdz 1940. gadam zveja pārsvarā notika piekrastes joslā. Skatoties vecās filmas un lasot vecās grāmatas, jūs varat spriest par to, kā toreiz notika zveja un kā tā notiek šodien. Protams, arī ekoloģiskā situācija ir mainījusies ne tikai Baltijas jūrā, ne tikai Latvijā un Eiropā, bet visā pasaulē, un tādēļ mums ir ļoti uzmanīgi jāpieiet šīm lietām. Vēl viens arguments bija, ka maksa par zvejas tiesību nomu papildus visiem nodokļiem būtu pārāk liela. Paskatieties, lūdzu, - šajā likumā nav ne vārda par to, cik lieli būs tie nodokļi. Šeit ir tikai teikts, ka šo nodokļu sistēmu pēc zivsaimniecības pārraudzības institūcijas priekšlikuma izstrādās valdība. Tātad šeit arī var paredzēt nodokļu atvieglojumus zvejniekiem. Tas nav izslēgts. Un nomas maksas apmērs nav noteikts. Tāpēc apgalvot, ka tas būs par lielu, manuprāt, ir pilnīgi nepareizi. Un pēdējais. Gribu beigt ar to, ar ko es sāku. Tātad, ja jūs atbalstīsiet komisijas iesniegto variantu, zivis būs vienīgais no valsts dabas resursiem, kas līdz šim tiek nodots izmantošanai bez maksas, un arī turpmāk tas tiks darīts atsevišķos ūdens objektos, neņemot vērā visas šīs kopsakarības, ko es jums teicu. Paldies par uzmanību! Es ļoti vēlētos, lai jūs atbalstītu mūsu ministrijas izstrādāto variantu.".
• 1994_11_24-seq349 language "lv".
• 1994_11_24-seq349 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 1994_11_24-seq349 mentions Q822919.
• 1994_11_24-seq349 mentions Q211.
• 1994_11_24-seq349 mentions Q2660080.
• 1994_11_24-seq349 mentions Q193089.
• 1994_11_24-seq349 mentions Q39731.