Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_24-seq260> ?p ?o. }

• 1994_11_24-seq260 type Speech.
• 1994_11_24-seq260 number "260".
• 1994_11_24-seq260 date "1994-11-24".
• 1994_11_24-seq260 isPartOf 1994_11_24.
• 1994_11_24-seq260 spokenAs 77.
• 1994_11_24-seq260 spokenText "Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Gan kā deputāts, gan kā Saeimas priekšsēdētājs varu piekrist Jāņa Lagzdiņa teiktajam, ka dažreiz mūsu likumu panti tiešām tiesiski un juridiski nav noslīpēti, un es personīgi varu pateikt tikai to, ka manuprāt, ir trīs komisijas, kuras tiešām varbūt patīkami izceļas ar šiem juridiski noslīpētajiem likumiem. Tā tiešām ir Jāņa Lagzdiņa vadītā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Aizsardzības un iekšlietu komisija, ko vada Ivars Silārs, un Juridiskā komisija, kuras vadītājs ir Aivars Endziņš. Tas, protams, ir mans ļoti subjektīvais viedoklis, un pārējie deputāti pareizi arī iebilst pret to. Bet šoreiz, attiecībā uz 23. pantu Jānis Lagzdiņš, varbūt redzēdams dažas nepilnības, šeit runāja ļoti emocionāli un arī juridiski nepareizi, pat nekorekti. Un par to šeit jau runāja Anna Seile. Visumā tam, ko teica Anna Seile, es pilnīgi piekrītu un man varbūt pat nevajadzēja nemaz šeit runāt. Bet tomēr es vēlreiz atkārtošu. Tātad 23. pants runā par valsts un pašvaldību zemes pārdošanas kārtību. Un šī runāšana par to, ka izsolē tiks pārdota arī zeme, kura šodien ir nodota Latvijas Republikas pilsoņiem zem viņu ēkām vai citas kategorijas būvēm, vai dārziem, tas galīgi neattiecas uz šo 23. pantu. Es domāju, ka šajā ziņā man piekritīs arī pats Jānis Lagzdiņš, ka valsts un pašvaldību zeme, kura tādā veidā ar likumu nav nodota lietošanā citiem Latvijas Republikas pilsoņiem, būtu jāpārdod izsolē. Kā tad citādi? Saeimā mums Žīgura kungs kā Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ir noteicis, ka vairāk par 200 latiem ja mēs kaut ko darām, tad mums ir jārīko konkurss, un nevis šeit ir runa par pašvaldību vai valsts zemes pārdošanu. Kā tad citādi, ja ne tikai izsolē? Nākamais jautājums. Tagad par šo komisijas ierosinājumu. Ja precīzi runājam, tad tas bija deputāta Zaščerinska ierosinājums, un viņš ir tā autors. Es personīgi to atbalstīju tāpēc, ka tas vismaz ir solis tuvāk taisnīgumam, reālam taisnīgumam. Es nesaku, ka šis solis atrisina šo problēmu pilnīgi, ka mēs varētu pateikt, ka tagad nu ir taisnība. Jo, tiešām, kā sacīja Sinkas kungs, pirms mēs sākam ar likumu atļaut zemi pirkt un pārdot, mums ir jānorēķinās ar bijušajiem īpašniekiem, ar tiem, kuriem likums aizliedza praktiski atjaunot savas īpašumtiesības. Likums un valsts aizliedza to darīt. Un ko valsts, tas ir, mēs, izdarījām? Tāpēc, ka uz viņu zemes bija sabūvējušies Latvijas Republikas pilsoņi - un viņi to bija darījuši likumīgā kārtā, nevis kaut kā to darījuši - , mēs atdevām to zemi lietošanā šiem Latvijas Republikas pilsoņiem, bet bijušajiem īpašniekiem piedāvājām sertifikātus. Un tagad, kad valstij pašai ir radusies iespēja savu un pašvaldību zemi pārdot, kāpēc tad mēs nevaram prasīt adekvātu rīcību no valsts un pašvaldības, lai tā vienu gadu šo zemi pārdod tikai par īpašuma sertifikātiem? Es jau kādreiz Tautas frontes frakcijā, kad sākās visa šī sertifikātu epopeja, tūlīt teicu, jau toreiz teicu, ka tas taču nebūs taisnīgi, ja mēs nenodalām īpašuma sertifikātus no nodzīvoto gadu sertifikātiem. Protams, es biju arī pret nodzīvoto gadu... nostrādāto gadu sertifikātiem, taču, kas ir bijis, tas jau sen ir prom, jo nodzīvot gadus var visādi, bet darbam tomēr ir kaut kādi kritēriji, bet tas nu tā. Un tāpēc, manuprāt, būtu taisnīgi, ja valsts, pārdodot tagad savu zemi, pirmā gada laikā par šo zemi pieņemtu tikai īpašuma sertifikātus. Un tad īpašuma sertifikātu cena celsies. Es nezinu, cik augstu tā celsies, es nevaru visas nianses pateikt, bet mēs esam konsultējušies ar cilvēkiem, kuri tagad darbojas valsts aparātā ar sertifikātiem, un arī viņi atbalstīja šo domu. Šai cenai arī būtu jāceļas līdz 28 latiem, jo valsts tos ir tādā vērtībā nominējusi. Un tad pēc gada varētu pārdot par naudu un par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Un pēdējais. Lagzdiņa kunga ieteikums šeit, varbūt pat kritika un noraidījums, ir pareizs. Varbūt šeit neskan tīri pareizi un no šejienes neizriet tas, ko mēs sakām, bet es tomēr vēlreiz atkārtošu šo pantu. Tātad te ir runa par valsts un pašvaldību zemes pārdošanu. Nekādas citas. Te jau desmitām reižu atkārtoja, ka runa nav par to zemi, kas ir nodota lietošanā zem Latvijas Republikas pilsoņu celtajām mājām un tā tālāk, tātad to zemi, uz kuru īpašumtiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Tas ir pirmais noteikums, kuram ir jābūt, - lai šī zeme būtu reģistrēta zemesgrāmatā, nostiprināta uz valsts un pašvaldību vārda. To var pārdot tikai izsolē. Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi pašvaldības teritorijā nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, - šeit varbūt šis komats neizsaka visu un varbūt tāpēc rodas neizpratne - par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Viņi 1995., 1996. un jebkurā citā gadā var piedalīties izsolēs ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Jebkurā Latvijas vietā - Liepājā, Rīgā vai citur. Jo tas komats, manā izpratnē, piemēram, nosaka, ka, ja es nevaru saņemt šo savu bijušo īpašumu, līdzvērtīgu zemi, pieņemsim, vienā pagastā, tad, saņemot šos īpašuma sertifikātus, es ar tiem varu piedalīties izsolē jebkurā pilsētā. Tāpēc man likās, ka šeit tas tomēr ir pateikts. Tātad - "... vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi. Par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem. " Komats. "... Bet pārējie pretendenti - līdz 1995. gada 31. decembrim tikai ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem. " Tātad visiem tiem, kas gribēs nākamgad pirkt zemi pašvaldībā un no valsts, viņiem būs jāiegādājas šie kompensācijas sertifikāti no bijušajiem īpašniekiem par to cenu, par kādu viņi arī grib to valsts zemi pirkt. Tā taču arī galu galā ir taisnīga lieta. Protams, pašvaldības un valsts ierēdņi negribēs pārdot nākamgad šo zemi. Tāda var būt problēma. Un pēc 1995. gada 31. decembra Ministru kabinetam būs jāizanalizē šī situācija un jānosaka kārtība, ka var pirkt zemi par naudu un par īpašuma sertifikātiem. Manuprāt, tas šeit, protams, juridiski varbūt nav izcili noslīpēts un varbūt arī nav līdz galam viss pateikts, bet galvenā doma - lai šajā jautājumā attiecībā uz bijušajiem īpašniekiem tomēr būtu zināma taisnība, pirms sākam tirgot šo zemi - šinī pantā tomēr ir iestrādāta.".
• 1994_11_24-seq260 language "lv".
• 1994_11_24-seq260 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1994_11_24-seq260 mentions Q822919.
• 1994_11_24-seq260 mentions Q211.
• 1994_11_24-seq260 mentions Q2660080.
• 1994_11_24-seq260 mentions Q5244326.
• 1994_11_24-seq260 mentions Q4766164.
• 1994_11_24-seq260 mentions Q554114.
• 1994_11_24-seq260 mentions Q9155673.
• 1994_11_24-seq260 mentions Q6112526.
• 1994_11_24-seq260 mentions Q20565108.