Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_24-seq252> ?p ?o. }

• 1994_11_24-seq252 type Speech.
• 1994_11_24-seq252 number "252".
• 1994_11_24-seq252 date "1994-11-24".
• 1994_11_24-seq252 isPartOf 1994_11_24.
• 1994_11_24-seq252 spokenAs 77.
• 1994_11_24-seq252 spokenText "Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es pilnībā saprotu un lielā mērā atbalstu tos morālos iemeslus, kādēļ komisija ierosina 23. pantu izteikt šādā redakcijā un dot zināmas priekšrocības tām personām, kuras ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus. Šāda pieeja ir absolūti taisnīga. Bet kā Saeimas deputāts un kā jurists es esmu spiests tomēr izteikt savu viedokli un savas prognozes par tām sekām, kādas būs, ja 23. pants tiks pieņemts šādā redakcijā. Vēlreiz atgādināšu, ko ierosina Tautsaimniecības komisija. Komisija ierosina, ka zemi pilsētās līdz 1995. gada 31. decembrim varēs iegādāties tikai un vienīgi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pēc šā termiņa - par naudu vai īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Tas nozīmē, ka, ja mēs šo likumu negrozīsim un pieņemsim šādu redakciju, zemi pilsētā nekad nebūs iespējams pirkt par cita veida sertifikātiem. Ko tas nozīmē? Mēs ļoti labi zinām, ka praktiski ļoti šauram personu lokam ir izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti par pilsētās neatgūto zemi. Nav noteikta metodika, pareizāk sakot, netiek izmantota un nav noteikta precīza metodika, pēc kuras tiek aprēķināta zemes vērtība. Pašvaldības neizmanto šādu metodiku, un īpašuma kompensācijas sertifikāti par pilsētu neatdotajām zemēm faktiski netiek izsniegti, un nav prognozējams, kad tie tiks reāli izsniegti. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pilsētu zemes pārdošana pilsētās apstāsies līdz nenoteiktam laikam. Man šķiet, ka autori, piedāvādami šo 23. panta redakciju, ir atkal vadījušies no tādas maldīgas domas jeb priekšstatiem, ka runa šeit ir tikai par neapbūvētām zemēm. Bet, kā mēs zinām, piemēram, pēdējos 15 gados Latvijas valstī daudzās pilsētās tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu pilsoņu ir uzbūvējuši savas privātās, personīgās mājas uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes. Un saskaņā ar piedāvāto redakciju šie namu īpašnieki zemi, kura pieder valstij vai pašvaldībai, varēs pirkt tikai izsolē un tikai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Tad jājautā - kur viņi liks savus pārējos sertifikātus? Kur, teiksim, represētie liks savus sertifikātus? Ja represētajam pieder Rīgā māja, kas uzbūvēta uz pašvaldības zemes, kur viņš liks šos savus sertifikātus? Viņam būs jāpērk zeme no citas personas, kura ir saņēmusi īpašuma kompensācijas sertifikātus. Un šādi ir desmitiem tūkstošu cilvēku. Un kādēļ gan šī zeme nama īpašniekam būtu jāpērk izsolē? Ar ko tad viņš sacentīsies? Ar ko? Varbūt jūs, godātie kolēģi, esat domājuši savādāk. Bet es, būdams jurists, vēlētos, lai jūs šo savādāko domu precīzi ierakstītu pantā, jo, lasot šo 23. pantu, es tieši tā to saprotu. Jo 23. pantā ir speciāli noteikta zemes iegūšanas kārtība pilsētās, un uz šo zemi nav attiecināma tā kārtība, kuru nosaka Sertifikātu likuma 15. pants. Starp citu, arī piedāvātā panta redakcija ir pretrunā ar Sertifikātu likuma 15. pantu, kurš nosaka, ka sertifikāti, jebkāda veida sertifikāti, ir jāpieņem bez ierobežojumiem samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem, zemi un tā tālāk. Tad jājautā - pēc kuras normas vadīsies pašvaldības un valsts? Pēc speciālās normas vai pēc vispārējās normas, kas ietverta Sertifikātu likumā? Nu tad skaidri un gaiši to visu pateiksim, skaidri un gaiši atrunāsim izņēmuma gadījumus! Vēlreiz uzsveru - tas mērķis, ko izvirza šā priekšlikuma autori, ir ļoti pareizs, bet pareizās idejas ir juridiskā ziņā korekti, skaidri un nepārprotami jāfiksē likuma normās. Nevar kaut kā pavirši ierakstīt kaut kādu ideju, kura var tikt divējādi vai trejādi tulkota un pēc tam radītu sarežģījumus juristiem, pašvaldībām, valsts ierēdņiem, izpildot mūsu likumus. Bez tam, kolēģi, man jāsaka atklāti - tas, ka mēs vismaz reizi ceturksnī grozām Sertifikātu likumu, privatizācijas likumus, šodien, kad notiek masveidīga sertifikātu pirkšana un pārdošana, ārkārtīgi nelabvēlīgi iespaido vērtspapīru tirgu. Un tieši šādu situāciju, kad mēs nepārtraukti grozām šos likumus, kuri reglamentē sertifikātu izmantošanu, izmanto dažādi, es teiktu, spēki, kuri tikai to vien vēlas, lai sertifikāta cena vienu dienu būtu 10 lati, bet otru dienu 1 lats. Es domāju, ka šeit mums būtu jāmācās no Latvijas Bankas prezidenta Repšes, kurš ļoti stingri seko tam, lai netiktu pieņemti kaut kādi nepārdomāti lēmumi, kas attiecas uz lata kursu. Bankas prezidents pat iebilst pret to, ka principā tiktu grozīts likums par Latvijas Banku, jo pat informācija, ka tiek projektēts kaut kādā veidā grozīt likumu par valsts banku, ietekmē lata stāvokli. Bet mēs nepārtraukti grozām šos likumus un tādējādi raustām sertifikātu tirgu. Un vēl viens jautājums. Vēlreiz citēšu 23. pantu: "tādu zemi, uz kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldības vārda, var pārdot tikai izsolē; bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja pašvaldības teritorijā viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Tad jājautā - kādēļ gan bijušais īpašnieks, kurš, piemēram, ir saņēmis kompensācijas sertifikātus par neatdotu namu vai ir saņēmis kompensācijas sertifikātus par lauku zemi, nevarētu pirkt pilsētā zemi? Bet nē! Mēs likumā esam ierakstījuši, ka var pirkt tikai par tiem kompensācijas sertifikātiem, kas ir saņemti par lauku zemi un tikai tajā pagastā. Nu kādēļ gan ne par kaimiņu pagasta zemi? Kādēļ ne par pilsētas namu? Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šis no ētiskā viedokļa ļoti pareizais ierosinājums un ideja ir juridiskā ziņā ārkārtīgi nekvalitatīvi atspoguļota 23. panta redakcijā un ka šeit savu vārdu nav teikuši eksperti, speciālisti, kas būtu varējuši Tautsaimniecības komisijas deputātiem dot padomu, kā šāds lēmums, kas tiek izskatīts Saeimā, ietekmē sertifikātu tirgu. Nav izvērtētas tās sekas, kādas būs mūsu valstī, ja mēs pieņemsim šo pantu šādā redakcijā. Es vēlreiz uzsveru - es esmu par to, lai mēs dotu īpašuma kompensācijas sertifikātu turētājiem prioritāras tiesības, bet šīs tiesības mēs varam dot citā veidā. Godātie kolēģi! Ņemot vērā teikto, es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un uzskatu, ka pants ir jāformulē savādāk un šajā redakcijā nav pieņemams. Paldies par uzmanību.".
• 1994_11_24-seq252 language "lv".
• 1994_11_24-seq252 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 1994_11_24-seq252 mentions Q822919.
• 1994_11_24-seq252 mentions Q211.
• 1994_11_24-seq252 mentions Q2660080.
• 1994_11_24-seq252 mentions Q687709.