Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_24-seq228> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1994_11_24-seq228 type Speech.
- 1994_11_24-seq228 number "228".
- 1994_11_24-seq228 date "1994-11-24".
- 1994_11_24-seq228 isPartOf 1994_11_24.
- 1994_11_24-seq228 spokenAs 46.
- 1994_11_24-seq228 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad 20. pantā, kura nosaukums ir "Zemes pirkšanas subjekti", ir runa par to, ka zemesgrāmatās nostiprinātos zemes īpašumus zemes reformas laikā varēs pirkt. Tātad tos varēs pirkt, pirmkārt, Latvijas Republikas pilsoņi, otrkārt - valsts, treškārt - pašvaldības, ceturtkārt - Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Tātad pēc būtības šis pants arī pieļauj, ka zemi varēs pirkt arī ārvalstnieki - pastarpināti, caur reģistrētām uzņēmējsabiedrībām, ieguldot ārvalstu līdzekļus saskaņā ar likumu, tikai ar nosacījumu, ka vairāk nekā pusei pamatkapitāla būs jāpieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Tātad šis pants ir atbalstāms, jo veicinās investīciju ieplūšanu. Savukārt 5. apakšpunktā ir runa par to, ka zemi varēs pirkt "ārvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starpvalstu līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību un kurus apstiprinājusi Saeima". Deputāts Tabūns minēja, ka šajā pantā var tikt paslēpts daudz kas, arī deputāts Sinka runāja par iespējamiem "caurumiem" šajā likumā. Gribu runāt tieši par šo aspektu. Domāju, ka uzņēmējiem nav nekāds noslēpums un nebūs atklājums, ka Latvijas Republikas nepilsoņi, nodibinājuši uzņēmējsabiedrību un piereģistrējuši šo uzņēmējsabiedrību valstīs, ar kurām būs noslēgti šie līgumi, pēc tam varēs saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem ienākt Latvijā un pirkt zemi. Un ka to darīs ne tikai Latvijas Republikas nepilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, bet arī citu valstu pilsoņi, nepilsoņi, rezidenti un tā tālāk. Un rodas jautājums - vai vispār tad ir vajadzīgi šie 20. panta pirmie četri apakšpunkti, ja piektais padara tos visus tīri deklaratīvus un izveicīgiem cilvēkiem nesagādās nekādas problēmas apiet šo 20. pantu? Un vēl viens jautājums. Centrisko partiju forums, Tautas saskaņas partija runā par sabiedrības izlīgumu Latvijā, tādēļ man jautājums - kāpēc citu valstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem, pilsoņiem, gan Austrumos, gan Rietumos, tiek dotas tādas privilēģijas attiecībā uz mūsu pašu valsts, Latvijas, pastāvīgajiem iedzīvotājiem, nepilsoņiem, vai tas tiešām novedīs pie sabiedrības izlīguma? Es domāju, ka tas, tieši otrādi, destabilizēs politisko situāciju, bet stabila politiskā situācija ir tiešām viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinās vai neveicinās ārvalstu kapitāla ieguldījumu ieplūšanu Latvijā. Tāpēc es uzskatu, ka 5. apakšpunkts padara šo pantu deklaratīvu, atceļ jebkurus ierobežojumus izveicīgiem cilvēkiem. Mēs ļoti labi redzam, kā tas ir praksē, - Latvijas uzņēmēji, pilsoņi vai nepilsoņi, izved kapitālu, reģistrē to ārvalstīs, pēc tam ienāk Latvijā un piereģistrējas kā uzņēmējsabiedrība ar ārvalstu ieguldījumiem, un apiet nodokļu maksāšanu jeb, pareizāk sakot, izmanto tos atvieglojumus, kādi tiek piešķirti likumā par ārvalstu ieguldījumiem un likumā par peļņas nodokli. Tāda prakse tiek pielietota ļoti plaši. Un tātad man atliek tikai secināt, ka 5. punktam ir ļoti veiksmīgs formulējums, un ne velti arī "Latvijas ceļš" atbalsta šo it kā Novakšānova priekšlikumu. Un tāpēc es ierosinu balsot par 20. panta 5. apakšpunktu atsevišķi - un balsot "pret", un pirms balsošanas lai katrs uzdod sev jautājumu - kas ar Latvijas zemi nākotnē notiks? Paldies par uzmanību!".
- 1994_11_24-seq228 language "lv".
- 1994_11_24-seq228 speaker Zigurds__Tomins.
- 1994_11_24-seq228 mentions Q822919.
- 1994_11_24-seq228 mentions Q211.
- 1994_11_24-seq228 mentions Q2337323.