Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_24-seq217> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1994_11_24-seq217 type Speech.
- 1994_11_24-seq217 number "217".
- 1994_11_24-seq217 date "1994-11-24".
- 1994_11_24-seq217 isPartOf 1994_11_24.
- 1994_11_24-seq217 spokenAs 129.
- 1994_11_24-seq217 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Zemnieku savienība diezgan rūpīgi domāja gan par šo likumu - par zemes pārdošanu pilsētās, par zemes privatizāciju pilsētās - , gan arī lauku apvidos, lai tur nenotiktu nekādi negaidīti pavērsieni un pārpratumi. Šeit mums mēģina pastāstīt... it īpaši sākumā tika mēģināts iestāstīt, ka ir nepieciešams absolūti brīvs zemes tirgus. Mēģinot to izpētīt, es personīgi sameklēju un lūdzu pārtulkot Norvēģijas un Šveices attiecīgos likumus, un daudz kas, kas šeit ir pārņemts un par ko jūs tagad brīnāties - gan par to daļu, šiem 50 procentiem, kur pamatkapitāla vērtība ir lielāka nekā puse no iegūstamās zemes vērtības un kur jābūt 50 procentiem, kā saka, pilsoņu īpašumiem - , tā nav nekāda savādība. Tas ir tieši pārņemts arī no šo valstu likumiem, kur šādi ierobežojumi ir. Vārdu sakot, katra zeme rīkojas atbilstoši tam, cik apdraudēta tā jūtas. Ja zemei, tādai kā Amerikas Savienotās Valstis ir plašumi, tad tur tādi ierobežojumi nav vajadzīgi, bet, ja kāda valsts jūtas apdraudēta, tad tai ir tiesības noteikt šos ierobežojumus. Amerika kungs prasīja: kā tad tos kontrolēs? Bet te jau atbilde ir 26. pants, kurā tas ir paredzēts. Jūs jautājāt: kas notiks, kas tad notiks, ja izrādīsies, ka kaut kas ir mainījies? Te jau skaidri un gaiši ir noteikts - ja Latvijā reģistrētās juridiskās personas iegūto zemes īpašumu neizmanto pirkuma līgumā paredzētajiem mērķiem, kas viegli var notikt, vai arī, atttiecīgi nemainot līguma noteikumus, tiek pārkāpti 27. panta noteikumi, tad šis īpašums gada laikā ir jāatsavina. Ja šī prasība netiek izpildīta, tad Valsts īpašuma fondam minētais zemes īpašums ir jāpārdod izsolē, ieturot 25 procentus no izsoles summas valsts labā, visu pārējo izmaksājot īpašniekiem. Un, ja šis noteikums tiks respektēts, tad gan attiecīgā uzņēmējsabiedrība rūpēsies, lai šis līdzsvars netiktu izjaukts. Un, ja tur attiecīgi nāks investīcijas no ārzemēm, tad tur nekas cits neatliks, kā vien nāksies pameklēt pretī arī attiecīgu investīciju daļu no Latvijas pilsoņiem. Un labi vien būs, jo tas iesaistīs arī mūsu uzņēmējus, mūsu pilsoņus, attiecīgajā finansu darbībā. Jautājums ir tikai tāds: kas tad ievēros, kas tad uzraudzīs, lai tas tā notiktu? Pirmkārt, es domāju, ka, 25% ieturot valsts labā, tas ir pietiekami nepatīkams nosacījums, lai katra firma pati tomēr baidītos riskēt un zaudēt tādu naudu. Un, otrkārt, te tālāk jau ir teikts: "Uzraudzību pār šā panta nosacījumu ievērošanu veic Ministru kabinets". Cik tas izmaksās? - jautāja Krištopana kungs. Taču arī katra nodokļa iekasēšana kaut ko maksā. Un diemžēl tur, kur ir jāaizstāv valsts intereses un iedzīvotāju intereses, tur kaut kādi izdevumi ir jāpiecieš. Katrā ziņā ieguvumi ir lielāki. Tā ka es aicinu balsot par Novakšānova ieteikto variantu, kur patiešām viss ir izsvērts un viss ir pārdomāts. Tādā gadījumā mēs varētu būt puslīdz droši, ka ar Latvijas zemi nekas ļauns nevar notikt.".
- 1994_11_24-seq217 language "lv".
- 1994_11_24-seq217 speaker Eduards_Berklavs-1914.
- 1994_11_24-seq217 mentions Q211.
- 1994_11_24-seq217 mentions Q1807079.
- 1994_11_24-seq217 mentions Q20.
- 1994_11_24-seq217 mentions Q39.