Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_24-seq208> ?p ?o. }

• 1994_11_24-seq208 type Speech.
• 1994_11_24-seq208 number "208".
• 1994_11_24-seq208 date "1994-11-24".
• 1994_11_24-seq208 isPartOf 1994_11_24.
• 1994_11_24-seq208 spokenAs 151.
• 1994_11_24-seq208 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu izteikt gandarījumu par sasniegto. Atcerēsimies, kā bija pirms pusgada, kad mēs sākām Saeimā šo diskusiju par zemes tirgu un iespējām iegādāties zemi, un kā tas ir tagad - kur mēs esam šobrīd nonākuši. Tātad ir notikusi ļoti pozitīva evolūcija, un mēs beidzot esam sākuši uztvert zemi kā konkrētu preci, mēs gribam šobrīd likvidēt konkrētus drakoniskus ierobežojumus, kas iepriekš pastāvēja šā zemes tirgus attīstībā. Es gribētu teikt tā. Vēl pirms kāda mēneša laikrakstā "Diena" bija ļoti plašs raksts par zemes tirgu. Un tur bija arī minēts, ka mums ir raksturīgas lielas bailes - bailes no reformām, bailes no cenu paaugstinājuma un arī bailes no tā, ka mēs zaudēsim savu Latvijas zemi. Šobrīd šī situācija ir mainījusies, taču mums pašiem ir skaidri jāapzinās, ka no tā brīža, kad 1990. gada 4. maijā tika pieņemta Neatkarības deklarācija, ka praktiski no tā brīža Latvijā ir sācies šis tirgus. Pirmais, kas attīstījās, bija preču tirgus. Šis preču tirgus, bez šaubām, attīstījās tāpēc, ka bija jālikvidē visas nebūšanas un "caurumi" attiecībā uz deficītu, kas mums bija raksturīgs iepriekš. Mums bija jāapgādā mūsu iedzīvotāji, mūsu pilsoņi, ar precēm, un šis bizness, šī uzņēmējdarbība attīstījās visātrāk. Tā rezultātā izveidojās daudzas biržas. Vairāk nekā 40-50 biržas tirgojās ar šo preču produkciju, un nu tās savā attīstībā gāja tālāk, tādējādi pēc šā preču tirgus sāka strauji attīstīties finansu tirgus. Pēc šā preču tirgus sāka veidoties daudz banku, kur tika ieguldīti naudas līdzekļi, kur tika meklēti kredīti un tā tālāk. Šobrīd, kā jūs zināt, biržu posms praktiski ir izsīcis. Ja nemaldos, mums Latvijā ir palikušas divas vai trīs biržas. Šobrīd augstākais vilnis, kāds ir sasniegts, ir bankas, bet nākamais etaps, ja mēs gribam virzīties uz civilizētu tirgus ekonomiku, ir zemes tirgus. Un prasību pēc šā zemes tirgus jebkurā gadījumā izvirza šis otrais vilnis - finansu tirgus, tas ir, bankas šobrīd prasa garantijas par saviem izdotajiem kredītiem. Uzņēmēji šobrīd prasa kredītus, lai varētu ražot preču produkciju, lai varētu tirgoties. Un šajā gadījumā šie likuma ierobežojumi, kurus mēs visu laiku paredzējām, visādā ziņā ierobežoja šo finansu tirgu. Šo nākamo posmu. Tādējādi šo nākamo soli mēs praktiski nevarējām spert, jo bija šie ierobežojumi. Ieķīlāt zemi un izmantot to kā hipotēku praktiski nebija iespējams, jo juridiskajām personām darbības ar zemi praktiski bija liegtas. Arī šodien, runājot gan par lauku zemi, gan par pilsētu zemi, ir viennozīmīgi skaidrs, ka, denacionalizējot jeb atdodot atpakaļ īpašumā bijušajiem īpašniekiem gan ēkas, gan zemi, tās visas prasa gan remontu, gan kapitālieguldījumus, lai tās nākotnē nestu peļņu. Un šobrīd jautājums ir tikai par to, kādā veidā šo zemi un šīs ēkas varētu izmantot mūsu tautsaimniecības tālākajai attīstībai. Es nebaidos minēt šos skaļos vārdus, jo jebkurā gadījumā tam pamatā ir tikai viens - jo vairāk būs liegumu, jo lēnāk attīstīsies mūsu ekonomika, jo vairāk būs liegumu, jo mazāk būs iespēja šobrīd izmantot un dabūt kredītus gan ārvalstīs, gan arī mūsu pašu bankās, lai varētu attīstīt lauksaimniecību un jebkuru citu uzņēmējdarbību kopumā. Es gribētu runāt un šodien aizstāvēt to pussolīti, kuru mēs gribam spert. Salīdzinot šos 20. panta labojumus pa kreisi un pa labi, tas ir, Novakšānova kunga ierosinājumu un komisijas ierosinājumu, jāsaka ir tā: bez šaubām, mēs varam vispirms spert šo pussolīti un teikt, ka tās var būt tikai Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, ka tās var iegādāties zemi īpašumā. Bet es jautāšu uzreiz šādi: kā mēs to kontrolēsim? Šodien mēs nevaram apstādināt šo procesu uz vietas. Šodien šajā uzņēmējsabiedrībā šis pamatkapitāls ir vairāk par pusi. Rīt šī situācija varbūt mainīsies, tiks piesaistītas jaunas investīcijas. Šajā pamatkapitālā ar savu daļu varbūt vairāk iekļausies arī ārvalstu vai vietējie iedzīvotāji, nepilsoņi. Un kādā veidā šobrīd tad mēs rīkosimies ar šo zemesgrāmatā reģistrēto zemi? Vai mēs anulēsim to? Tādā gadījumā, sakiet man: kurš būs tas dienests, kurš uzskaitīs, kurā brīdī šai uzņēmējsabiedrībai ir vairāk par pusi šā pamatkapitāla? Teiksim, pēc viena mēneša tiek izsludināts jaunu akciju laidiens, tiek pārdotas jaunas akcijas, un šīs akcijas iegādājas nepilsoņi. Vai tad pēc šā akciju laidiena izplatīšanas mēs izdarīsim kontroli un anulēsim, ja, teiksim, tur mazāk par 50 procentiem šā kapitāla tagad pieder pilsoņiem? Ko mēs darīsim tad? Es domāju, ka mums šobrīd ir ļoti loģisks šis komisijas priekšlikums par to, ka tikai Latvijas pilsoņiem un Latvijā reģistrētiem nepilsoņiem, teiksim, visām tām juridiskajām personām, ar kurām Latvijai ārvalstīs ir noslēgti šie līgumi, ir tiesības iegādāties šo zemi. Tas visādā ziņā atvieglos šo birokrātisko mehānismu. Tas ir viens. Otrs. Jebkurā gadījumā mēs spēsim arī normāli kontrolēt šo situāciju, jo Latvijā reģistrēt firmu, uzņēmumu, savu biznesu, kā mēs šodien sakām, var jebkurš - gan Latvijas pilsonis, gan nepilsonis, taču šī firma jeb šis uzņēmums ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Un, ņemot vērā to, jebkurā gadījumā, arī tad, ja tā ir ārvalstu firma, mēs to varam ļoti vienkārši kontrolēt. Ja tas ir mūsu pašu - Latvijas uzņēmums, tad katrā ziņā jebkura uzņēmuma statūtu kapitāls vai darbības virzieni var mainīties atbilstoši laikam un laika prasībām. Es vienkārši aicinātu šobrīd vēlreiz izsvērt to, vai šis pussolītis neradīs daudz vairāk birokrātijas, daudz vairāk neskaidrību, nekā tas, ka mēs to visu skaidri pasakām. Un es šajā gadījumā gribētu aicināt jūs atbalstīt komisijas ierosināto priekšlikumu par to, kuram ir tiesības iegādāties zemi privātīpašumā, tas ir, - gan pašvaldībām, gan valstij, gan Latvijas Republikas pilsoņiem, gan arī tām uzņēmējsabiedrībām, kuras ir veidojuši tātad Latvijas Republikas pilsoņi, Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētās personas ar saviem ieguldījumiem. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.".
• 1994_11_24-seq208 language "lv".
• 1994_11_24-seq208 speaker Andris_Ameriks-1961.
• 1994_11_24-seq208 mentions Q822919.
• 1994_11_24-seq208 mentions Q211.
• 1994_11_24-seq208 mentions Q25496595.