Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_17-seq82> ?p ?o. }

• 1994_11_17-seq82 type Speech.
• 1994_11_17-seq82 number "82".
• 1994_11_17-seq82 date "1994-11-17".
• 1994_11_17-seq82 isPartOf 1994_11_17.
• 1994_11_17-seq82 spokenAs 46.
• 1994_11_17-seq82 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es negribu runāt runāšanas dēļ un aizkavēt jūsu uzmanību. Pēc Staša kunga sacītā daudz kas ir pateikts un man palicis mazāk sakāmā. Ja mēs nevaram izzināt, kas notiek mūsu pašu pārvaldītajās tuvākajās struktūrās, tas ir, ministrijās, fondos, tad, protams, par visu valsti runāt ir neiespējami un lieki. Protams, mani neapmierināja Skultes kunga atbilde, tāpēc arī es esmu nācis šeit, tribīnē. Es domāju, ka tas bija pat pārsteidzīgi, vajadzēja tomēr iesniegt rakstveida analīzi, un tad mēs varētu piekrist, ka pārmijniekus nevajag nošaut, kā vienmēr to dara, bet vainīgi varbūt tiešām ir stacijas priekšnieki - un tā tālāk. Šobrīd nu ir it kā šāviens notēmēts uz pārmijnieku, bet arī es varu piekrist, ka tas nav taisnīgi un nav pareizi. Mums bija jāredz rakstveida iesniegumā šis sadales princips. Mēs tomēr pazīstam Latviju, kura ir ļoti maza, un mēs zinātu, kas tie ir par zemniekiem. Es par to galvotu, jo nav tāda rajona un pagasta, kur es nebūtu bijis uz tikšanos ar zemniekiem savā diezgan ilgajā zemnieku kustības darbības laikā. Šie saraksti būtu jādod atklātībai. Es, protams, neuzskatu, ka es vai mēs būtu spējīgi izanalizēt visus šos biznesa plānus, bet tur jau tad būtu redzams, vai tiešām tur ir tik briesmīgi vajadzīgs ražot desas jeb vai ir vajadzīgs Latvijā tomēr izveidot kaut cik kārtīgu cūku ražošanas jeb audzēšanas sistēmu, jo, cik es zinu, desu ražošanas jaudu jau principā Latvijā pašlaik netrūkst. Mēs varam saražot daudz vairāk desu - visai Krievijai un Maskavai, tikai varbūt vajadzētu tehnoloģiju nomainīt, un nonāktu vēl pie tā... pie šo kombinātu sanācijas, par kuru jau runāja Bērziņa kungs. Tad, kad mēs runājām par dažādu atvieglotu kredītu (mazliet vairāk par miljonu) piešķiršanu Piensaimnieku biedrībai, nelaimīgā kārtā pietrūka divu balsu, un Latvijas laukos turpinās piensaimniecības sabrukums, jo piena ražotāji šobrīd neveiksmīgi sedz valsts parādus un parādu procentus. Vajadzētu domāt arī par graudu ražošanas atveseļošanu, jo arī graudu pārstrādes uzņēmumu privatizācija velk sev līdzi šo valsts milzu parādu, un, protams, par to ir jādomā valstij, tādēļ ir Privatizācijas fonds, un, ja nav pietiekami daudz informācijas, tad to diskusiju var veikt atklātībā - diskusiju par to, kā lietderīgāk izmantot Privatizācijas fondu. Es jau nerunāju par to, ko šeit Bērziņa kungs teica, - ka nav pat apstiprināts Privatizācijas fonda nolikums un tā tālāk, tas ir pretrunā ar pastāvošo kārtību. Un diemžēl kārtējo reizi, tā teikt, izpeld atkal viens fonds, kaut kādi cilvēki, šā fonda valdes darbinieki, locekļi (es nezinu, kāds būtu pareizais termins), kuri nodarbojas ar dalīšanu. Tā mums ir sadalīti visi G-24 kredīti, par kuriem es šeit vairākas reizes esmu runājis, un tā tas ir ar lauku kredītu. Ierēdņi no Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas, tie kompetentie cilvēki ir visur iekšā, un viss tur tiek sadalīts, un beigās izrādās, ka nu tā sadale atkal nav bijusi riktīga, un meklējam vainīgos. Tā ka vaina varbūt ir pašā struktūrā ielikta, mēs neesam iedibinājuši šādu atklātību pašos sadales principos. Un vēl tāda maza interesanta nianse, kas parādās mūsu cienījamo "Latvijas ceļa" kolēģu sagatavotajā un iesniegtajā lēmuma projektā. Kas tas ir? Mēs tagad esam sadalījuši zināmu daudzumu līdzekļu, un nu mēs ierosinām atcelt Augstākās padomes lēmumu, kurā bija paredzēts kompensēt procentus zemniekiem sniegtajam aizdevumam, lai būtu šie zemie, lētie procenti- septiņi. Šeit ir vesels Augstākās padomes lēmums un Centrālās bankas saskaņots nolikums, kā tas ir jādara. Diemžēl pie manis zemnieki ir vairākkārt vērsušies sakarā ar to, ka viņus izraida pa to pašu vietu, pa kuru viņi ir ienākuši, tas ir, pa durvīm, bez liela paskaidrojuma, un pasaka jau iepriekš, ka šāds lēmums nedarbojas. Šobrīd mēs, lai to vispār likvidētu, gribam pieņemt lēmumu. Zemnieks, saņemot no paju sabiedrības jeb privatizējot fermu, ir saņēmis kredītus ar lieliem procentiem, pēc mūsu apgalvojuma. Viņš ticēja gan Augstākajai padomei, gan iepriekšējai bankai, vēl mēģina ticēt Saeimai, ka mēs taisnīgi un godīgi realizēsim mūsu pašu pieņemtos lēmumus, bet viņam pasaka, ka šie lēmumi nedarbojas, nav spēkā. Šobrīd mēs pat iesniedzam priekšlikumu tos atcelt, un nu viss būs, es atvainojos, okey (tagad jau latvieši pārņēmuši šo vārdu). Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nekompetenti - vai gudri (man te saka priekšā). Tātad nupat iedeva par 5 procentiem lētos kredītus, tātad pietika; tie, kam vajadzēja, ir saņēmuši. Turpmāk mēs vispār lētos kredītus lauksaimniecībai nedodam un nekompensējam arī mūsu apsolītos dārgos kredītus lauksaimniecības ražotājiem. Tiem, kas privatizēja paju sabiedrību fermas, un tiem, kuri paņēma kredītus, ticot šiem mūsu iepriekšējiem lēmumiem. Es domāju, ka ne viens, ne otrs no šeit sagatavotajiem lēmumiem nav īsti pielietojams. Tāds ir mans priekšlikums. Var būt, ka mēs to arī varam formulēt. Saņemtā atbilde mūs neapmierina, un varbūt šī pārsteidzīgā apspriešana ir tikai iesākums turpmākai apspriešanas gaitai. Vajag saņemt rakstveida dokumentu, vajag redzēt šā kredīta apsaimniekošanas kontroli, lai izdzēstu visas aizdomas par to, ka - kā Staša kungs pareizi teica - tie kredīti nemaz nav aizgājuši tiem mērķiem, kuriem tie ir domāti. Par to var, protams, pārliecināties. Šobrīd ir izteikti minējumi, apgalvojuma mums nav. Bet pieņemt lēmumus tik nesagatavotā jautājumā mēs neesam šobrīd spējīgi. Paldies par uzmanību.".
• 1994_11_17-seq82 language "lv".
• 1994_11_17-seq82 speaker Andris_Rozentals.
• 1994_11_17-seq82 mentions Q822919.
• 1994_11_17-seq82 mentions Q211.
• 1994_11_17-seq82 mentions Q649.
• 1994_11_17-seq82 mentions Q21625222.
• 1994_11_17-seq82 mentions Q159.
• 1994_11_17-seq82 mentions Q7537005.