Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_17-seq78> ?p ?o. }

• 1994_11_17-seq78 type Speech.
• 1994_11_17-seq78 number "78".
• 1994_11_17-seq78 date "1994-11-17".
• 1994_11_17-seq78 isPartOf 1994_11_17.
• 1994_11_17-seq78 spokenAs 46.
• 1994_11_17-seq78 spokenText "Nesen jau tika skatīts pieprasījums sakarā ar Privatizācijas fonda izlietojumu. Šo jautājumu jau reiz mēģināja skatīt Budžeta komisija, un šis ir atkārtots pieprasījums. Kāpēc tas radās? Tāpēc, ka ir likums par privatizāciju, par šiem fondiem, valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem, kurā ir noteikts, kādā kārtībā un kā ir jāizmanto šie privatizācijas fondu līdzekļi, un šā likuma 1. pantā ir sacīts, ka Ekonomikas ministrija izstrādā valsts fonda izlietošanas programmu un pārskatu par tā līdzekļu izlietošanu. To apstiprina Ministru kabinets un divas reizes gadā par šo līdzekļu izlietošanu informē Saeimu. Diemžēl šis pārskats un šīs programmas tomēr vēl nav apstiprinātas, tāpēc šis jautājums par Privatizācijas fondu ir un arī tuvākajā laikā, es domāju, būs uzmanības lokā. Un tāpēc šis jautājums, it sevišķi šī atskaite par līdzekļu izlietošanu šobrīd ir saistīta ar dažām programmām, valsts mērķprogrammām. Es tikai gribu atgādināt, ka šo kreditēšanu vienkārši mēģina pabāzt apakšā zem šīm nacionālajām programmām, kuras tiek izstrādātas, bet saskaņā ar šīm programmām tomēr nefinansē. Tas ir tikai mēģinājums to kaut kādā veidā sakārtot. Otrs jautājums. Ir daudzi citi blakusjautājumi, kas ir saistīti ar Privatizācijas fondu. Kaut vai pats pirmais jautājums - kādā veidā ir izvēlēta banka, kas apkalpo šo Privatizācijas fondu? Jo Privatizācijas fondu apkalpo viena banka. Ļoti interesants jautājums, kas publikā vēl nav plaši apspriests. Bet ir ļoti interesants gadījums - Ekonomikas ministrija maijā ar savu vēstuli garantēja, ka šinī bankā tiks glabāts depozītā šis privatizācijas fonds līdz 1997. gadam. Garantēja tai bankai. Šī banka garantēja G-24 kredīta saņemšanu, un firma saņēma pusmiljonu dolāru kredītu. Tanī brīdī jau bija stājies spēkā likums par budžeta un finansu vadību, un, manuprāt, šeit ir ļoti rupjš šā likuma pārkāpums, jo finansu un budžeta vadības likums nosaka, ka valsts vārdā finansu garantijas var izsniegt tikai finansu ministrs. Tas fakts sakarā ar Privatizācijas fondu šobrīd vēl nav izskatīts. Es arī pieļāvu iespēju, ka vienam otram ļoti augstam valsts ierēdnim sakarā ar šo Privatizācijas fondu tiks uzteikts darbs. Bet tomēr šī problēma paliek. Paliek jautājums par šo privatizācijas fondu izlietojumu, par līdzekļu glabāšanu un tā tālāk. Otrs. Pārsvarā šie kredīti ir izsniegti lauksaimniekiem. Bet es tomēr domāju, ka tuvākajā laikā izpētes objekts būs tas, vai visas šīs summas ir aizgājušas līdz šiem kredīta saņēmējiem. Tomēr klīst tāda informācija, ka šie kredīti ir tikai daļēji saņemti; viens otrs no šiem kredītņēmējiem tos ir saņēmis, bet pārējā daļa tomēr ir izlietota savādāk. Un šī sadale ir notikusi neparedzētā kārtībā. Likums paredz, ka papriekš tiek apstiprinātas šīs programmas un tad līdzekļi tiek novadīti. Ir, protams, apšaubāms, vai tie ir izmantoti visefektīvāk. Tagad šie Privatizācijas fonda līdzekļi pārsvarā ir izlietoti jaunas uzņēmējdarbības kreditēšanai, kas principā arī ir nepieciešama, - bet vai Privatizācijas fonda nosaukums tomēr neliecina, ka šis fonds pārsvarā ir domāts privatizācijas nodrošināšanai un privatizējamo uzņēmumu atveseļošanai - it īpaši vēl pirms privatizācijas -, lai šie uzņēmumi spētu strādāt, konkurēt iekšējā un ārējā tirgū? Un arī tāpēc, ka Kabinets līdz šim šo jautājumu nav izskatījis, pārsvarā šie līdzekļi tiek novirzīti jaunu uzņēmējstruktūru kreditēšanai. Man ir tomēr pārliecība, ka pārsvarā šis finansējums būtu izlietojams privatizācijas nodrošināšanai, uzņēmumu sanācijai, atveseļošanai, lai šie uzņēmumi spētu strādāt. Un, protams, līdz ar to ir saistība ar šo likumu, jo tad, kad likumdevēji šo likumu pieņēma, šī doma bija tieši tāda, ka, apstiprinot šīs programmas, tiek noteiktas prioritātes un virzieni, kuros notiek šī kreditēšana. Un, tā kā šis fonds pašreiz strādā bez šā nolikuma (kaut gan likums paredz Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu), strādā pēc šā pagaidu nolikuma, šīs lietas tomēr nav sakārtotas. Piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības kreditēšanu summas ir it kā ļoti lielas, pie tam viņas visas pārsvarā ir ļoti līdzīgas, apmēram 75 000 latu robežās, taču šobrīd nav precīzi definēts, kas ir mazais un vidējais bizness. Mazajam biznesam, it sevišķi lauksaimniecībā, šie kredīti tomēr būtu nepieciešami (varbūt pat ne tik lieli, jo 75 000 latu - tā tomēr ir summa, kas derētu jau kādai nopietnākai ražotnei). Mazajam biznesam - zemnieku saimniecībām - līdzekļi bieži vien vajadzīgi traktoru iegādei. Šobrīd jauns traktors maksā 3000 latu. Iespējams, ka mazajam biznesam šīs summas varēja būt mazākas, un šo līdzekļu izlietojums tad aptvertu plašāku cilvēku loku. Šobrīd ir vērojams arī mēģinājums novest diskusiju pie tā, vai laukiem ir vajadzīgi lēti kredīti. Par to, protams, nav nekādu šaubu. Bet lēmuma projektā, kuru ir iesnieguši "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti, ir piedāvājums atcelt šo 1992. gadā pieņemto Augstākās padomes lēmumu, ka zemniekiem ir jābūt šiem lētajiem kredītiem 5-7%. Tātad šie kredīti, protams, ir vajadzīgi, bet ne jau visi šie Privatizācijas fonda izsniegtie līdzekļi ir izsniegti lauksaimniekiem. Šāds 5% kredīts ir izsniegts, piemēram, uzņēmējam, kas nodarbojas ar ēdināšanas organizāciju. Jaunā valdība vakariņo, un izrādās, ka viņiem vakariņas izmaksā no 8 līdz 15 latiem, kaut gan es esmu redzējis šā uzņēmuma ēdienkartē, ka šinī uzņēmumā viens otrs ēdiens maksā līdz 50 latiem. Protams, šīs sakarības rada daudzus jautājumus, uz kuriem tomēr atbildes ir jāsniedz. Vēl par šiem lēmuma projektiem. Tātad šobrīd ir iesniegti divi lēmuma projekti sakarā ar šo pieprasījumu. Vienu no lēmuma projektiem, kā es teicu, ir iesnieguši frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti, un pirmais punkts skan: uzdot Ministru kabinetam apstiprināt Privatizācijas fonda nolikumu. Diemžēl tas jau ir rakstīts likumā, un, ja mums vēl ar lēmumu ir jāprasa, lai Kabinets ievērotu likumu, - nu, es nezinu, vai tas ir tomēr Saeimas darbs. Likumā ir precīzi pateikts, ka Privatizācijas fondam ir jādarbojas pēc nolikuma, ko ir apstiprinājis Ministru kabinets, un, ja lēmumā tas ir vēlreiz jāraksta, un tad jau mums būs par katru likumu atkārtoti jāpieņem lēmuma projekts! Tam es tomēr nevaru piekrist. Ļoti lūdzam valdību kādu no šiem likumiem vai kādu pantu ievērot. Manuprāt, Kabinets un jaunā Ekonomikas ministrijas vadība ir diezgan nopietni ķērusies klāt šim jautājumam. Kabinets to izskata. Domāju, ka Kabinets šo nolikumu un pārskatu, kā arī šīs programmas izlietošanas veidus tuvākajā laikā pieņems un tas nebūtu jāraksta šeit. Otrais punkts ir - izvērtēt 1992. gadā pieņemto Augstākās padomes lēmumu par šiem lētajiem kredītiem lauksaimniecībā un sagatavot likumprojektu par to atcelšanu. Tātad - izvērtēt un nepieciešamības gadījumā atcelt. Es domāju, ka tajā jautājumā tiek saistītas kopā divas pavisam dažādas lietas, jo Privatizācijas fonds un lauksaimniecības kreditēšana - tas tomēr nav viens un tas pats. Otra pārejas formula - deputātu grupa pieprasa izteikt neuzticību privatizācijas valsts ministram Druvim Skultem. Arī šeit, protams, ir ļoti daudz problēmu. Tad, kad bija runa par veselības aizsardzību, Kuprijanovas kundze teica, ka šāds ministrs it kā ir vajadzīgs. Šobrīd nav īsti skaidrs, kāda ir šā valsts ministra vieta un atbildība. Es ļoti labi zinu, ka Skultes kungs nav parakstījis šos dokumentus par Privatizācijas fondu un par naudas izlietošanu. Grūti pateikt, vai viņam ir bijusi vai nav bijusi ietekme. Jautājums šobrīd ir par to, kāda ir šā valsts ministra loma, iespēja ietekmēt lēmumu un par ko tieši viņš atbild. Man, piemēram, tas tomēr īsti skaidrs nav, jo es esmu diezgan rūpīgi iepazinies ar šiem Privatizācijas fonda materiāliem un pārskatiem un zinu, ka likumā ir rakstīts, ka fonda pārvaldītāja ir Ekonomikas ministrija; tur nav neviena vārda par privatizācijas valsts ministru. Tātad - kāda persona un kādā veidā Ekonomikas ministrija to risina? Tāpēc man, protams, ir diezgan lielas šaubas, vai Skultes kungs ir vienīgais, kam šajā lietā jānes atbildība. Vai tomēr šī problēma nav nedaudz sarežģītāka? Protams, lai pieņemtu galīgos lēmumus, tomēr ir jāturpina šī lietas tālāka izskatīšana, varbūt pat šo gadījumu izmeklēšana, un tad, kad ir jau kaut kādi rezultāti, tad var, manuprāt, izvirzīt lēmumu. Tāpēc, kā es jau teicu, ir pilnīgi skaidrs, ka šis lēmums ir tomēr, manuprāt, tuvākajā laikā skatāms rūpīgāk. Tam ir jābūt gan sabiedrības, gan, es ceru, arī Saeimas uzmanības lokā. Protams, mēs gaidām šo Kabineta pārskatu, jo arī Budžeta komisija, apspriežot šo jautājumu, neuzskatīja, ka ir iespējams šo lietu objektīvi izvērtēt, kamēr Kabinets nav nopietni iepazinies un iesniedzis šo pārskatu atbilstoši likumam - ar savu vērtējumu par iepriekšējo līdzekļu izlietošanu (cik racionāla tā ir bijusi un cik ir atbilstoša gan likumam par privatizācijas fondiem, gan, kā es teicu, likumam par finansu un budžetu vadību un arī citiem likumdošanas aktiem). Un vēl. Šajā likumā šo līdzekļu izlietošana ir paredzēta tātad šiem pieciem mērķiem - jaunu uzņēmumu privatizācijai, sanācijai, infrastruktūras veicināšanai. Un otrais pants nosaka, ka ar Saeimas lēmumu vai ar augstākās pašvaldību institūcijas lēmumu (attiecībā uz pašvaldību privatizācijas fondiem) līdzekļi var tikt izlietoti arī citiem, neparedzētiem mērķiem. Un mana pārliecība ir tā, ko nesen, sakarā ar iepriekšējo pieprasījumu, izvirzīja Zemnieku savienība, - ka šobrīd palīdzība visvairāk bija nepieciešama tur, kur varēja palīdzēt kopumā vairākiem desmitiem tūkstošu zemnieku; tā bija šī piensaimnieku kustības, piensaimnieku kooperatīvo saimniecību atveseļošanas programma. Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības ir privatizējušas šos uzņēmumus. Bieži vien šie valsts uzņēmumi ir strādājuši ļoti slikti, un bilance ir palikusi negatīva, nesegta. Lai šie uzņēmumi varētu normāli konkurēt, tiem ir nepieciešama atveseļošana. Sākumā tam bija nepieciešams 1,1 miljons latu. Dažām no šīm piensaimnieku sabiedrībām ir izdevies palīdzēt. Kopumā pašreiz šiem uzņēmumiem ir vajadzīgi vairāk nekā 800 tūkstoši latu (tādi ir, piemēram, Jelgavas, Aizputes un citi kombināti; Jelgavas piena kombinātā "Zemgales piens" ir ļoti nopietns stāvoklis). Un, ja Kabinets izvērtēs un atzīs, ka lauksaimniecībai ir vajadzīga un ir sniedzama šī palīdzība no Privatizācijas fonda, mana pārliecība ir, ka vispirms šī palīdzība būtu nepieciešama piensaimnieku kooperatīvās sistēmas atveseļošanai, lai tā būtu stipra un konkurētspējīga. Tam būtu vislielākais efekts. Paldies par uzmanību.".
• 1994_11_17-seq78 language "lv".
• 1994_11_17-seq78 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_11_17-seq78 mentions Q822919.
• 1994_11_17-seq78 mentions Q211.
• 1994_11_17-seq78 mentions Q21625222.
• 1994_11_17-seq78 mentions Q1807079.
• 1994_11_17-seq78 mentions Q179830.
• 1994_11_17-seq78 mentions Q7537005.