Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_17-seq73> ?p ?o. }

• 1994_11_17-seq73 type Speech.
• 1994_11_17-seq73 number "73".
• 1994_11_17-seq73 date "1994-11-17".
• 1994_11_17-seq73 isPartOf 1994_11_17.
• 1994_11_17-seq73 spokenAs 149.
• 1994_11_17-seq73 spokenText "Paldies. Latvijas Republikas likumdošanā ir noteikts, ka Valsts īpašuma privatizācijas fonds tiek veidots no naudas līdzekļiem, kas iegūti valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā. Fonda līdzekļi izlietojami privatizācijas procesu uzturēšanai un šā procesa rezultātā izveidojušos privāto uzņēmēju darbības mērķu kreditēšanai. Fonda darbība paredzēta nenoteiktam laika periodam, un tā nav paredzēta peļņas gūšanai. Tas izriet no likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" noteiktajiem izlietošanas virzieniem, kā arī no 7. panta, sakarā ar kuru pēc fonda līdzekļu aprites izbeigšanās Ministru kabinets slēdz fondu un tā līdzekļu atlikumi ieskaitāmi valsts budžetā. Likumā par privatizācijas fondiem kā prioritārais šo līdzekļu izlietošanas virziens ir noteikts privātās uzņēmējdarbības noteiktu preču ražošanas vai pakalpojumu veidu attīstības veicināšanas programmu mērķu kreditēšanai. Galvenais šīs privātās uzņēmējdarbības mērķu kreditēšanas nolūks ir mazā un vidējā biznesa uzņēmēju slāņa izveidošana un attīstības veicināšana mūsu valsts tautsaimniecībā. Tas sakrīt arī ar valdības deklarāciju un tām pamatnostādnēm, pēc kurām virzās ekonomiskā reforma. To, mūsuprāt, varētu apliecināt arī jebkurš reāli un konstruktīvi domājošs tautsaimnieks, kā arī speciālists. Sevišķi aktuāli tas ir lauku rajonos ar mazu apdzīvotības blīvumu, neattīstītu vai mazattīstītu struktūru un augstu bezdarba līmeni. Tādēļ lielākā daļa, kas ir 62 no šiem kredītiem, ir izsniegta uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai lauku apvidos, lai radītu papildu darba vietas un tādējādi tur mēģinātu nodrošināt minimālām izdzīvošanas prasībām atbilstošus apstākļus un mīkstinātu esošo spriedzi lauku iedzīvotājos, kā arī atbalstītu zemnieku saimniecības un lauku uzņēmēju vajadzības. Šādas programmatiskās nostādnes realizēšana atbilst valsts interesēm. Tā zināmā mērā neitralizē sabiedrības polarizēšanās tendenci. Šo nosacījumu kopums tad arī nosaka nepieciešamību pēc pieejamām no fonda piešķirto kredītu zemajām procentu likmēm. Un tas attaisno Ekonomikas ministrijas kā fonda rīkotājas uzņemšanos izsniegt tādus kredītus un galvojumus kredītu ņēmējiem. Tādas tiesības fonda rīkotāji paredz tā darbības nolikumā. Šādas konceptuālas nostādnes apstiprina arī spēkā esošais Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 14. janvāra lēmums par atvieglojumiem zemnieku saimniecībām, piešķirot tām kredītus un daļēji tos norakstot. Šis lēmums, kā es teicu, ir spēkā. Minēšu dažus šā lēmuma punktus. Tātad ir noteikta likme ilgtermiņa kredītiem, kas izsniegti pēc 1990. gada 1. novembra zemnieku saimniecībām kapitālieguldījumu finansēšanai, un tā ir līdz 7 procentiem gadā. Un ir noteikts, ka zemnieku saimniecībām par kredītsaistību nodrošinājumu var būt ārpusbudžeta privatizācijas fonds un citi specializētie fondi. Ārpusbudžeta privatizācijas fonds tika izveidots 1991. gada 2. septembrī, kad parādījās pirmie ieskaitījumi no valsts īpašuma privatizācijas. Līdzekļu kustību tajā līdz 1993. gada maijam kārtoja Finansu ministrija, un tajā laikā vēl nebija attiecīgu reglamentējošu likumdošanas dokumentu par šo fondu. 1992. gada 9. decembrī Augstākajā padomē pieņemtais likums par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem noteica, ka fonda rīkotāja ir Ekonomisko reformu ministrija. Praktiski fonda rīkotāja funkcijas ministrija uzsāka 1993. gada maijā. Līdzekļi Privatizācijas fondā sāka uzkrāties, un tas zināmā veidā radīja izdevīgus apstākļus līdzekļu glabātāju bankām savu mērķu realizēšanai uz fonda līdzekļu rēķina. Lai neapstātos uzsāktā valsts uzņēmumu privatizācija, bija vajadzība arī finansiāli uzturēt privatizācijas procesa organizatorisko, tiesisko un informatīvo nodrošinājumu, tas ir, organizēt seminārus par privatizācijas jautājumiem ar attiecīgu speciālistu piedalīšanos, nodrošināt privatizācijas likumu izstrādāšanu, apmaksāt komandējumu izdevumus, sniegt informāciju presē par privatizējamiem objektiem, publicēt uzņēmējdarbības attīstību veicinošu informāciju, veikt citus attiecīgus pasākumus, kā arī izpildīt valdības norādījumus par atsevišķu pasākumu finansēšanu no fonda līdzekļiem. Tādēļ visi attiecīgie materiāli (saskaņā ar likumu tie ir valdības lēmuma projekts par fonda līdzekļu izlietošanas programmu, pārskats par šo līdzekļu izlietojumu, kā arī darbības nolikums) vairākkārt ir iesniegti Valsts kancelejā. Šā jautājuma vairākkārtēja izskatīšanas atlikšana kavēja šā nolikuma koriģēšanu un pārapstiprināšanu, kā arī attiecīgas informācijas publicēšanu presē. Tomēr jāuzsver, ka fonda darbības atklātums tika ievērots, jo Valsts īpašuma privatizācijas fonda darbības nolikums, kurā norādīti fonda līdzekļu izlietojuma virzieni, ir publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" 1993. gada aprīļa numuros, kā arī laikraksta "Diena" pielikumos. Valsts īpašuma privatizācijas fonda darbību pašreiz regulē 1994. gada 17. februārī Saeimas precizētais likums par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem, tāda paša nosaukuma 1993. gada 12. aprīļa Ministru padomes lēmums, ar kuru apstiprināts Valsts īpašuma privatizācijas fonda nolikums, bet kura labojumus atbilstoši šim likumam pašreiz vēl izskata Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejā. Līdz ar to Ekonomikas ministrijas 1993. gadā apstiprinātais pagaidu nolikums par kredītu piešķiršanas un galvošanas izsniegšanas kārtību ir zaudējis nozīmi. Daudzas šā pagaidu nolikuma nostādnes ir iekļautas jaunajā nolikumā. Likumā par Privatizācijas fondu ir strikti noteikti fonda līdzekļu izlietojuma virzieni: 1) privātās uzņēmējdarbības, noteiktu preču ražošanas vai pakalpojumu veidu veicināšanas mērķkreditēšana; 2) privāto uzņēmējdarbību apkalpojošas infrastruktūras izveides stimulēšana; 3) ilgtermiņa kredīta resursu veidošana Latvijas Hipotēku un zemes bankā; 4) sanācijas procesa nodrošināšana; 5) privatizācijas procesā darbu zaudējušo personu pārkvalificēšana. Ekonomikas ministrija vadījās pēc šiem virzieniem, nosakot savu iekšējo kārtību, kādā izmantojami līdzekļi, un uzsākot privātās uzņēmējdarbības kreditēšanu. Kredītu pieprasījumu atlasē galvenā vērība ir pievērsta kredītņēmēju uzņēmuma ekonomiski saimnieciskajam nodrošinājumam, tas ir, no jauna veidojamās vai tālāk attīstāmās ražotnes vai pakalpojumu ekonomiskajai efektivitātei, esošajai materiāli tehniskajai bāzei, uzņēmēju pieredzei, izejmateriālu sagādes iespējām, saražotās produkcijas realizācijas pakāpei un kredītu apmaksas garantijām. Tiek ņemta vērā mantiskā vērtība vai citas juridiskās personas garantija. No kredīta ņēmēja tika pieprasīts iesniegt kredīta pieprasījumu, darbības programmu - biznesa plānu, uzņēmēja reģistrācijas apliecību, piederošās mantas vērtību un īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus vai arī citus garantiju apliecinošus dokumentus. Bez tam neatkarīgi no augstāk minētā tiek ņemtas vērā kredītu piešķiršanas prioritātes. Piemēram, ja konkrētā uzņēmējdarbība iekļaujas valdības apstiprināto nacionālo programmu sastāvā, šie pasākumi tiek kreditēti, vadoties pēc šo nacionālo programmu prasībām. Kāds ir šis sadalījums? Kopumā Latvijas lauku attīstības nacionālās programmas ietvaros ir izsniegti 27 kredīti par 1 miljonu 99 tūkstošiem latu. Ārējās tirdzniecības un eksporta veicināšanas nacionālās programmas ietvaros ir izsniegti 11 kredīti par 680 000 latu. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas ietvaros - 1 kredīts. Latvijas enerģētikas attīstības nacionālās programmas ietvaros - 2 kredīti par 150 000 latu. Nacionālā transporta attīstības programma - 2 kredīti par 150 000 latu. Nacionālā programma attiecībā uz izglītību un zinātni - 55 000 latu. Nacionālā programma attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem, tautas veselību un sociālo drošību - 1 kredīts par 40 000 latu. Tātad par šo gadu var teikt, ka šie 52 kredīti nacionālo programmu ietvaros ir izsniegti kopsummā par 2 568 000 latu. Varētu prognozēt, ka, ņemot vērā tirgus konjunktūras izmaiņas un citas ekonomiskās svārstības, sliktākajā gadījumā desmitā daļa no visiem kredītu ņēmējiem varētu kļūt nespējīga atmaksāt tos. Taču daudzi uzņēmēji, neskatoties pat uz zināmām nepilnībām to biznesa plānos, strādā sekmīgi un neizsauc šaubas - ne kredītu piešķiršanas laikā, ne tagad - par kredītu atmaksas iespējamību. Līdz šā gada 15. novembrim Privatizācijas fondā bija iesniegti 37 kredītu pieteikumi no privātuzņēmējiem un apmierināti 75 kredīti. Kā neatbilstoši ir noraidīti 52 biznesa plāni un iesniegumu projekti. Par šiem izlietojuma virzieniem, - jo ir ļoti būtiski redzēt, kā šie līdzekļi sadalās mūsu tautsaimniecības nozarēs. Tātad: kokapstrādes ražotņu izveidei ir izsniegti 16 kredīti, piena, gaļas, graudu, vilnas pārstrādes ražotnēm - 16 kredīti, lauksaimniecības produkcijas ražošanai - 9 kredīti, amatniecības ražotņu izveidei republikas rajonos - 7 kredīti, maizes ražošanai - 7 kredīti, alus, sulu ražošanai - 2 kredīti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu izveidošanai - 4 kredīti, lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu sfērai - 4 kredīti, kultūras, medicīnas, izdevniecības, zinātniskās sfēras objektiem - 5 kredīti, pārējiem objektiem (katlumājas, kurināmā ražošana) - 5 kredīti. Jāatzīmē, ka šajā laikā tika arī pilnveidota Valsts īpašuma privatizācijas fondā ieskaitāmo līdzekļu uzskaites sistēma. Lai nodrošinātu līdzekļu mobilizāciju Valsts īpašuma privatizācijas fondā un tās kontroli, ir pabeigta maksājumu grafika sastādīšana atbilstoši noslēgtajiem privatizācijas līgumiem. Maksājumu grafikos ietverti privatizējamie valsts uzņēmumi, kuri atradās nozaru ministriju, tātad Finansu ministrijas, Satiksmes ministrijas un Zemkopības ministrijas, valdījumā un kuru privatizācijas projekti akceptēti Ekonomikas ministrijā līdz 7. aprīlim saskaņā ar likumā noteikto kārtību. Ir saņemti no apkalpojošo banku nodaļām maksājumu dokumenti, un attiecīgie bankas izraksti tiek nekavējoties iegrāmatoti uzskaites žurnālā, kā arī tiek uzskaitīti atsevišķi par katru valsts īpašuma pircēju. Lai šo uzskaiti uzlabotu un lai nodrošinātu informācijas apriti un pilnīgāk pārvaldītu informācijas plūsmu, par katru privatizēto uzņēmumu ir izstrādāta dokumentu apstrādes banka, automatizētā datu banka, kurā pašreiz pakāpeniski tiek ievadīta un uzkrāta nepieciešamā informācija. Ekonomikas ministrija, apzinoties darba, kas ir saistīts ar Privatizācijas fonda pārvaldīšanu, lielo apjomu, ir nolēmusi savu daļu līdzšinējo, ar kredītu izsniegšanu saistīto funkciju nodot Latvijas Hipotēku un zemes bankai. Par šiem ilgtermiņa kredītresursiem jau ir minēts likumā par Valsts īpašuma privatizācijas fondu. Pie attiecīga nolīguma izstrādāšanas ministrijā banka strādā jau vairākus mēnešus. Paredzēts, ka bankai no fonda tiks pārskaitīta noteikta summa kredītu izsniegšanai un banka savukārt izvērtēs biznesa plānus, piešķirs un izsniegs kredītus un uzņemsies par tiem galvojumu. Tas ļaus Ekonomikas ministrijai turpmāk vairāk uzmanības pievērst līdzekļu mobilizācijai Privatizācijas fondā un to izlietošanas efektivitātei. Turklāt pašreiz kopā ar Eiropas kopienas ekspertiem tiek izskatītas iespējas piesaistīt Privatizācijas fonda līdzekļus aizdevumu garantiju fonda izveidē. Nobeigumā es gribu teikt, ka piekrītu šajā pieprasījumā izteiktajiem secinājumiem par atklātumu un par šo fonda nolikumu. Tātad šie jautājumi ir jau sākti beidzot risināt. Pagājušajā pirmdienā tika akceptēts šis jaunais nolikums, ar korekcijām, un es ceru, ka arī valdības sēdē šis nolikums saņems akceptu un šie jautājumi, kas ir izvirzīti, sabiedrībā un presē gūs pilnu atspoguļojumu, un Ekonomikas ministrija un arī privatizācijas valsts ministrs šādus pārmetumus nesaņems. Paldies par uzmanību.".
• 1994_11_17-seq73 language "lv".
• 1994_11_17-seq73 speaker Druvis_Skulte.
• 1994_11_17-seq73 mentions Q822919.
• 1994_11_17-seq73 mentions Q211.
• 1994_11_17-seq73 mentions Q193089.
• 1994_11_17-seq73 mentions Q21625222.
• 1994_11_17-seq73 mentions Q27056014.
• 1994_11_17-seq73 mentions Q52847.