Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_17-seq63> ?p ?o. }

• 1994_11_17-seq63 type Speech.
• 1994_11_17-seq63 number "63".
• 1994_11_17-seq63 date "1994-11-17".
• 1994_11_17-seq63 isPartOf 1994_11_17.
• 1994_11_17-seq63 spokenAs 98.
• 1994_11_17-seq63 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es ar pilnīgu atbildības sajūtu, sākot savu nelielo uzrunu, gribu pateikt, ka nekad, nekur, nevienā vietā Labklājības ministrijā neviens nav runājis ne par Stradiņa, ne par kādas citas valsts slimnīcas likvidāciju. Nekur nākamā gada budžetā nevienai no šīm valsts slimnīcām nav plānots mazāks līdzekļu apjoms, nekā tas bijis iepriekšējā gadā, un faktiski šo diskusiju var uzskatīt par tās vai citas slimnīcas reakciju uz Labklājības ministrijas piedāvāto finansēšanas kārtības nomaiņu. Es pateicos deputātiem par kritiku un par priekšlikumiem, kurus mēs šeit saņēmām, un gribu arī pateikt, ka visā drīzumā valdība iesniegs 1995. gada budžeta projektu. Šajā budžeta projektā jūs atradīsit apstiprinājumu visam manis teiktajam attiecībā uz finansēšanu un ar saviem balsojumiem varēsit šo finansējumu grozīt tā vai citādāk. Redzat, kopš 1988. gada, kad ārstu pirmais kongress pieņēma koncepciju par to, kādā veidā Latvijā būtu jāreformē veselības aprūpe, notiek sarunas. Pašlaik no sarunām mēs esam pārgājuši pie konkrētas rīcības, un nu tiek pārmests, ka tas tiek darīts pārāk strauji, neinformējot sabiedrību. Jā, es pieļauju, ka varbūt sabiedrība nav pietiekami informēta, bet katrā ziņā mediķu sabiedrība par šo reformu būtību un par to saturu ir informēta jau kopš aprīļa. No aprīļa Labklājības ministrijas Veselības departaments strādā ar rajonu galvenajiem ārstiem, ar slimnīcu vadītājiem un ārstu sabiedrību kopumā. Šeit pēc būtības ir izskanējuši divi jautājumi. Pirmais - vai mēs ejam uz gaidāmo reformu, kuru piedāvā Labklājības ministrija, un mainām šo finansēšanas kārtību. Mēs nesamazinām naudas finansējuma apjomu, mēs to palielinām. Ir vienīgi jautājums, vai mēs to pietiekami palielinām, taču tas jau ir cits jautājums. Būtībā mēs vienkārši mainām kārtību, kādā nauda nonāks veselības iestādēs un kā tā tur tiks izlietota. Otrs jautājums, par kuru šeit runāja, ir jautājums par tiesībām izvēlēties pacientu. Un šajā ziņā es gribu pateikt, ka visās normālās sabiedrībās, it visās, vienalga, vai tā ir attīstīta valsts vai mazāk attīstīta valsts, pastāv šis ierobežojums, un tikai ģimenes ārsts vai iecirkņa terapeits dod norīkojumu pie tā vai cita speciālista. Visās! Latvijā jau divus gadus pastāv pacienta tiesības izvēlēties savu ārstu, vienalga, vai tas ir ģimenes ārsts vai tas ir ārsts - iecirkņa terapeits. Ja šis ārsts, kuru es esmu izvēlējies un kuram es uzticos, mani nenosūta, tad man atliek divas iespējas - vai nu mainīt ārstu, vai piekrist šim mana ārsta atzinumam, ka mana kaite tiešām nav tāda, lai mani sūtītu uz kādu citu lielāku slimnīcu. Šo argumentu līdz ar to es uzskatu par svītrotu. Savukārt es gribu teikt tā, ka visā šajā reformu kontekstā nevajadzētu glorificēt to vai citu slimnīcu. Mums Latvijā ir ļoti daudzas labas slimnīcas, mums Latvijā ir ļoti daudzi augsti kvalificēti ārsti, kuri prot savu darbu un dara, bet es gribu uzsvērt, ka attiecībā uz finansēšanas sistēmu mums ir vesela virkne trūkumu. Pieņemsim, pirms nedēļas uz mana galda nonāca dokumenti par tādu situāciju, ka par vienu ļoti smagu operāciju, kura bija jāizdara Stradiņa slimnīcā un par kuru valsts ir samaksājusi, no Stradiņa slimnīcas ārstu puses Ventspils pilsētai tika nosūtīts rēķins par septiņarpus tūkstošiem latu. Un tad ir jautājums: kā tā var būt, ka valsts slimnīcas darbinieki par operāciju, par kuru valsts ir samaksājusi, nosūta rēķinu un adresē uzrāda nevis Stradiņa slimnīcu, bet gan sabiedrību ar ierobežotu atbildību, šajā konkrētajā situācijā - "KOR". Tā saucas šī SIA. Tāpēc ar šīm finansēšanas un naudas plūsmas sakārtošanas problēmām ir jātiek galā, un es ceru, ka mēs, kopīgi apstiprinot 1995. gada budžetu, ar šīm problēmām tiksim skaidrībā. Lai informētu sabiedrību, Labklājības ministrija ir izstrādājusi speciālu programmu, un visā drīzumā jūs redzēsit, kā šī programma sāks darboties. Tas ir tas, ko teica Gaiļa kungs. Otrkārt, ir sagatavota vēl otra programma, kas attiecas uz visiem nepieciešamajiem sociālā bloka likumdošanas jautājumiem un uz sociālā bloka reformu kopumā. Lai šī reforma visiem būtu skaidra, saprotama un pieņemama, mēs, pirmkārt, plaši informēsim sabiedrību par to. Un, otrkārt, mēs domājam, ka mēs ar šo reformas būtību nāksim pie visām frakcijām parlamentā un mēģināsim debatēt par to šeit, Saeimā. Es vēlreiz pateicos par visām kritiskajām piezīmēm, kuras tika izteiktas. Mēs tās ņemsim vērā, bet es aicinātu deputātus tomēr šo reformu atbalstīt. Ja mēs to neatbalstām, sastādot un apstiprinot nākamā gada budžetu, tas nozīmē, ka mēs nobremzējam reformas kopumā vēl par vienu gadu. Šī finansēšanas sistēmas maiņa ir veselības aprūpes reformas - tālākas reformas stūrakmens. Paldies par uzmanību!".
• 1994_11_17-seq63 language "lv".
• 1994_11_17-seq63 speaker Andris_Berzins-1951.
• 1994_11_17-seq63 mentions Q822919.
• 1994_11_17-seq63 mentions Q211.
• 1994_11_17-seq63 mentions Q8436.