Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_17-seq59> ?p ?o. }

• 1994_11_17-seq59 type Speech.
• 1994_11_17-seq59 number "59".
• 1994_11_17-seq59 date "1994-11-17".
• 1994_11_17-seq59 isPartOf 1994_11_17.
• 1994_11_17-seq59 spokenAs 90.
• 1994_11_17-seq59 spokenText "Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs diezgan ilgu laiku šodien veltām jautājumam, kuru varētu ļoti īsi formulēt un kurš šobrīd mums pārtop ar konstruktīvām iezīmēm bagātā procesā. Proti, tas ir jautājums par nacionālās ārstniecības un valsts politikas kultūru jebkurā jautājumā, kas skar nacionālo. Un tajā apstāklī, ka šis jautājums pārtop par procesu, es saskatu pozitīvas iezīmes kaut vai tādēļ, ka Ministru prezidenta kungs jau varēja nedaudz atbildēt uz tiem jautājumiem, par kuriem kolēģi runāja ne tikai šoreiz debatēs, bet par kuriem mēs esam dzirdējuši arī sarunās un organizētajos pasākumos, kas notika gan Stradiņa klīnikā, gan arī citos ārstu profesionāļu saietos, kuros tika diskutēts gan par reformas principu, gan tās nepieciešamību, gan arī par iespējamo rezultātu un problēmām, kuras rodas, šo procesu uzsākot bez nepietiekamas sagatavošanās. Un šajā pārejas periodā, par kuru mums samērā pārliecinoši runāja Ministru prezidenta kungs, varbūt patiešām būtu vērts pievērst uzmanību tam, vai nākamajā reizē, kad slimīcai apritēs 85. gadskārta (pieļauju, ka tas tā varētu būt pēc gada), mēs atkal runāsim par Stradiņa klīnikas likteni, par to, vai 1995. gadā, uzsākot mainīt finansējumu, Stradiņa klīnika ar 12% no prasītā finansējuma izdzīvos. Un, ja tas tā būs... Tam tā vajadzētu būt, šie ļaudis ir stipri, viņi zina, ar ko viņiem ir jārēķinās, un viņi ļoti labi saprot, kāda ir situācija valstī un kādas ir finansu un budžeta iespējas, taču mums viņiem ir jāpalīdz, un pirmām kārtām mums pašiem sev ir jāpalīdz, lai mēs saprastu, vai šī reforma, kura šobrīd notiek valstī daudzās jomās, to skaitā arī medicīnā un ārstniecībā, ir pietiekami balstīta uz analītiskajiem faktiem un vai šie fakti, uz kuriem mēs savas analīzes rezultātā varam balstīt tos pamatprincipus, pēc kuriem šī reforma varētu notikt, ir bijuši arīdzan pietiekami (atļaujiet man tā teikt). Zemvalda kungs mums dod zināmas garantijas, ka valsts pasūtījums ārstniecības iestādēm būs tas, par ko valsts atbild, un tas ir apliecinājums arī ciparos un skaitļos, un tas ir ļoti jauki, ka valsts atstāj sev kādu daļu atbildības par mūsu veselības aprūpi. Taču man ir jautājums par to pašu Dzemdību namu, par kuru mums šobrīd nav skaidrības. Un tas nav jautājums par to, vai mums ir vajadzīgi divi vai vairāki, bet mums ir vajadzīgs tāds, kurā būtu pilnīgi aprūpēta gan māte, gan bērns. Šobrīd uz šādu jautājumu vēl nevaram saņemt pilnvērtīgu atbildi. Tad, lūk, šajā nacionālajā pasūtījumā jeb valsts pasūtījumā ārstniecības iestādēm dzemdību nams neparādās - ne pirmais, ne otrais, neviens. Jautājums - kādēļ? Ātrās medicīniskās palīdzības iespēja - jebkuram pilsonim, jebkuram cilvēkam, kurš nonāk nelaimē. Vai arī šajā jomā mēs, valsts, nevaram rūpēties par cietušajiem? Pagaidām atbildes uz šo jautājumu nav. Un tā mēs varētu uzdot ļoti daudzus jautājumus. Kaut vai par to pašu dinamiku, kāda ir vērojama saslimstībā ar tuberkulozi. 1992. gads, 1993. gads, 1994. gads... Kāda ir prognoze attiecībā uz 1995. gadu? Tā ir ļoti nopietna saslimšana, par kuru ne reizi vien ir presē parādījušās publikācijas vairāk vai mazāk populistiskā formā. Mēs viens otrs, kas audzinām vairākus bērnus, nonākam šajās problēmās, un mēs mēģinām tās kaut kā praktiski atrisināt - savu bērnu, savas ģimenes dēļ. Taču tā ir valsts problēma. Tādēļ, ka tā ir nabadzības izraisīta slimība. Tā ir sliktu sociālo apstākļu izraisīta slimība, tā ir slikta ēdiena izraisīta slimība, tā ir ļoti smaga slimība, jo tā ir slimība, kas skars mūsu tautas genofondu. Traumatisms. Kriminālnoziegumi, sadurtie, sašautie, sasistie, visādi citādi traumētie cilvēki... Bērnu mirstība, par kuru jau kolēģi runāja, un bērnu dzimstība. Cik liela mums ir garantija, ka genofonds, kura stāvoklis jau šobrīd ir skaitliskā ziņā bīstams, ir arī kvalitatīvā ziņā cerīgs? Nav mums šādu atklātu skaitļu un atklātu pētījumu, lai mēs varētu izsecināt, kāda veida reforma šajos jautājumos būs tā, kas nodrošinās Latvijas kā valsts nākotni. Vidējais dzīves līmenis. Šajā sakarā es gribu minēt tikai vienu piemēru, un tieši tas attiecas uz profilu, kādu šobrīd realizē Stradiņa klīnika un kādu to tā vēlētos saglabāt arī turpmāk. Mirstības procents pret dzimstību vienā no Latvijas rajoniem. Man labāk ir pazīstama Latgales situācija, tādēļ es gribu jums pastāstīt, kā tas izskatās Rēzeknes rajonā. 1992. gadā mirstības attiecība pret dzimstību bija mīnusos... piedodiet, dzimstības attiecība pret mirstību bija mīnusos - bija 29 procenti. 1993. gadā - 69,6 procenti, 1994. gada pirmajā pusgadā ir 107 procenti. Tie ir dati, ar kuriem es varēju iepazīties septembrī; iespējams, ka šobrīd tie ir mainījušies; noteikti, ka tā ir. Reforma patiešām ir ļoti grūta un ļoti dārga, ļoti ilga lieta. Un man ļoti negribētos, lai kādam no mums būtu jāatzīst šī ārkārtīgi skumjā un tomēr ļoti loģiskā patiesība: kādi likumi - tādi tikumi. Un kādi tikumi - tāda dzīve. Būtu ļoti labi, ja šajā mūsu nacionālās ārstniecības un arī politiskās kultūras veidošanās procesā mēs tomēr domātu par tiem 80 procentiem cilvēku, kuri mūsu valstī ir maznodrošināti un nevar saņemt to neierobežoto maksas pakalpojumu klāstu. Es domāju, ka mums katram būtu jāpadomā par tiem 80 procentiem cilvēku, kuri nespēj par tiem samaksāt. Būs situācijas, kurās viņiem ir jāsaņem šī kvalificētā profesionālā medicīniskā palīdzība neatkarīgi no tā, vai tajā brīdī cilvēks ir pie samaņas un saprašanas un saprot, ka viņam būs jāmaksā. Neatkarīgi no tā, vai viņš spēj atvērt savu maciņu šobrīd un vai viņš spēs to izdarīt tad, kad viņš būs atguvis samaņu un reanimēts. Un kas notiks ar viņa bērniem, kuri var nonākt gluži tādās pašās situācijās? Mēs nedrīkstam ne izglītībā, ne ārstniecībā, nevienā no tām dzīves jomām, kuras ir nepārprotami un neapstrīdami vitāli visnozīmīgākās nācijas un tautas pastāvēšanai, izvirzīt izdzīvošanas principu vai, citiem vārdiem sakot, ļoti triviālu principu - plānāka vai biezāka personīgā maciņa principu. Valsts atbildība par šiem jautājumiem ir visaugstākais un vistiešākais valsts pienākums. Uz to arī gribu aicināt tos, kuri šobrīd nodarbojas ar šīs reformas gaitas analīzi. Aicinu uz ārkārtīgi saprātīgu un atbildīgu pieeju šiem jautājumiem. Paldies.".
• 1994_11_17-seq59 language "lv".
• 1994_11_17-seq59 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1994_11_17-seq59 mentions Q211.
• 1994_11_17-seq59 mentions Q8436.
• 1994_11_17-seq59 mentions Q1773319.