Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_17-seq55> ?p ?o. }

• 1994_11_17-seq55 type Speech.
• 1994_11_17-seq55 number "55".
• 1994_11_17-seq55 date "1994-11-17".
• 1994_11_17-seq55 isPartOf 1994_11_17.
• 1994_11_17-seq55 spokenAs 114.
• 1994_11_17-seq55 spokenText "Cienījamie kolēģi! Sabiedrībā arvien uzstājīgāk tiek propagandēta visumā ļoti pareiza valsts veselības koncepcijas pamattēze: katrs pats ir atbildīgs par savu un par savu tuvinieku veselību. To nenoliedzot, gribu tomēr atgādināt, ka pat mūsu mazajās kaimiņvalstīs, nemaz nerunājot par bagāto Ameriku, valsts ieguldījums iedzīvotāju veselības aprūpē ir ievērojams. Šveicē uz vienu iedzīvotāju tas ir 1633 dolāri, un mūsu tik bieži pieminētajā Dānijā - 1054 dolāri. Īpaša valsts līdzdalība nepieciešama zinātņietilpīgās medicīnas jomās, kas privātpraksei nav pa spēkam. Latvijā pašreiz nesanāk pat 50 ASV dolāri jeb 20 lati uz vienu iedzīvotāju. Mediķi prasīja palielināt šo summu 1995. gadā vismaz divreiz. Tagad mēs varam prognozēt, ka šis pieaugums nepārsniegs 5 latus. Stradiņa klīniskajā slimnīcā vienas gultas dienas izmaksa 1994. gadā ir tikai 7,5 līdz 8 lati, bet arī šī niecīgā summa slimokasēm ir par lielu. Jau šodien notiek privātstruktūru dubultā finansēšana, iegūstot līdzekļus no pacienta un no valsts budžeta. Tā ir viena no valsts līdzekļu izsaimniekošanas metodēm. Mēs pārāk bieži jaucam savu kabatu ar valsts kabatu un pārāk bieži to gribam legalizēt. Tautas veselības un demogrāfiskie dati Latvijā strauji pasliktinās un jau sen ir pārsnieguši visas kritiskās robežas. 1993. gads ir pats drūmākais miera gads mūsu gadsimtā. Latvijā piedzimuši tikai 26759 bērni, bet miruši 39197 cilvēki. 1994. gada pirmajā pusgadā mirstība joprojām turpina augt, bet dzimstība krītas - vidējais mūža ilgums samazinās un jau septīto gadu pēc kārtas ir zemāks par 70 gadiem, bet vīriešiem laukos tas ir noslīdējis zem 60 gadiem. Bet nav nevienam noslēpums, ka mēs taču šeit runājam par pensijas vecuma palielināšanu. Kam tad mēs šo pensiju gatavojamies palielināt? Veselības aprūpes politika ir pilnīgi bankrotējusi. Labklājības ministrijas Veselības departamentam nav ne juridiska, ne finansiāla spēka ietekmēt valsts un pašvaldību realizēto veselības politiku, valda pilnīgs juceklis. Dažādas koncepcijas un varianti. Darbojas vēl tikai 14 rajonu un reģionu slimokases. Nav skaidrības starprajonu slimokasu un valsts iestāžu norēķinos. Princips, ka slimnieks var brīvi izvēlēties ārstu, paliek tikai uz papīra un ir tikai deklaratīvs. Veselības departamenta izstrādātā veselības aprūpes stratēģija tā arī nav ieraudzījusi dienas gaismu. Plašākai mediķu sabiedrībai nav nekas zināms par valsts garantētā 50 miljonu ASV dolāru kredīta likteni. Mums, deputātēm, sievietēm, gan ir zināms šā kredīta iecerētais liktenis; mēs saņēmām Zemvalda kunga atbildi, ka tas tiks pārsvarā novirzīts privātprakses atvēršanai un iekārtu iegādei. Vēlreiz jārunā par privātprakses atvēršanu. Tā ir privātārstu ziņā, valsts var sniegt tai atbalstu, un tas ir jāsniedz, un mūsu frakcija neiestājas pret privātmedicīnas attīstību. Tomēr valsts garantētais kredīts kalpo valsts medicīnas interesēm, nevis privātprakses atvēršanai, stimulēšanai, veicināšanai un uzturēšanai. Par Veselības departamenta galveno principu jau sen kļuvuši neapdomāti lēmumi - teiksim, graut to, kas vēl turas uz entuziasmu un tradīcijām. Tagad kārta pienākusi Stradiņa slimnīcai, kurai nākamajā gadā apritēs 85. gadskārta. Slimnīcai, kura ir visu Latvijas ārstu alma mater un daudziem lauciniekiem pats pēdējais glābiņš. Slimnīcai, kuru Paulam Stradiņam izdevās glābt, saglabāt un pilnveidot, spītējot karam un represijām. Veselības departaments ir uzņēmis kursu uz privātmedicīnu. 1995. gadā plāno vēl vairāk samazināt jau tā ierobežoto bāzes programmu un augsti kvalificēto palīdzību, lai gan valsts specializētie aprūpes centri Paula Stradiņa klīnikā sāka darboties pirms nepilna gada - ar Labklājības ministrijas 1993. gada 24. novembra rīkojumu. Tas ir kurss uz divu šķiru medicīnu. Tie, kuriem ir nauda, pirks ārsta darbu privāti, bet nabadzīgajiem būs jāmirst agrāk. Plašas, tradīcijām bagātas daudzprofilu slimnīcas vietā tiek projektētas vēl neesošas trīs vai četras reģionālas slimnīcas. Kā šos centrus nokomplektēs ar kvalificētiem ārstiem un atbilstošu aparatūru? Cik tas izmaksās mūsu valstij? 1995. gadā Stradiņa slimnīcai faktiski ir ieplānots likvidācijas budžets, tas ir, 12% no gadā nepieciešamā budžeta. Paredzēts finansēt tikai aptuveni 150 gultu, ietverot galvenokārt kardioloģijas, nieru transplantācijas profilu un citus. Vai tiešām Latvija ir tik ļoti bagāta, lai ar šo radošo potenciālu tik viegli eksperimentētu? Vēlreiz gribu uzsvērt - nē, mēs neesam pret jaunām metodēm, mēs neesam pret jaunām programmām un jaunu norēķinu sistēmu, mēs esam pret vecā iznīcināšanu pirms jaunā radīšanas. Paldies par uzmanību.".
• 1994_11_17-seq55 language "lv".
• 1994_11_17-seq55 speaker Larisa_Lavina-1951.
• 1994_11_17-seq55 mentions Q211.
• 1994_11_17-seq55 mentions Q35.
• 1994_11_17-seq55 mentions Q39.
• 1994_11_17-seq55 mentions Q2070470.