Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_17-seq45> ?p ?o. }

• 1994_11_17-seq45 type Speech.
• 1994_11_17-seq45 number "45".
• 1994_11_17-seq45 date "1994-11-17".
• 1994_11_17-seq45 isPartOf 1994_11_17.
• 1994_11_17-seq45 spokenAs 90.
• 1994_11_17-seq45 spokenText "Paldies. Runājot par veselības aizsardzības reformu, uzreiz jāsāk ar to, ka šī reforma ilgst jau četrus gadus. Augstākā padome tā arī nespēja rast risinājumu, un skaidri un gaiši ir jāpasaka, ka arī "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības valdība "izgāzās" ar veselības aizsardzības reformu. Arī "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības veidotā jaunā valdība ar Ministru prezidentu Birkavu priekšgalā šodien konkrēti nespēj realizēt šo reformu. (Starpsauciens no zāles: Jāiet tālāk ar Gaili!") Ļaujiet, es stāstu tālāk! Bet tā nelaime ir tāda. Ar visnotaļ izrietošo atbildību, ka reformu ministrs mūsu valstij bija pašreizējais Ministru prezidents Gaiļa kungs, es domāju, ka visa šī neskaidrība, kas tagad virmo sabiedrībā ar veselības aprūpi un ar to saistītajiem finansējumiem, kā arī ar reformu, ir arī tiešas Reformu ministrijas darba sekas. Es domāju, ka te varētu runāt gan par Reformu ministrijas darbu, gan arī citās ministrijās veikto darbu, tas ir, par Iekšlietu ministriju, par Izglītības ministriju un par Aizsardzības ministriju. Es domāju, ka šodien pakavēšos tikai pie tiem jautājumiem, kas saistīti ar veselības aizsardzību. Es gribu pamatot to domu, ka viens pats departaments valstī nespēj izveidot koncepciju un veikt reformu, jo veselības aizsardzības reformas pamatā ir un paliek finansējums. Finansējums, cik valsts no nodokļiem var atgriezt atpakaļ saviem nodokļu maksātājiem, lai tie saņemtu pakalpojumus veselības aizsardzībā. Šie skaitļi šodien netiek minēti, un tiek manipulēts. Lūk, tā ir tā nelaime, ka netiek skaidri un gaiši pateikts. Turklāt nevis televīzijā vai radio, bet konkrētās sarunās, Ministru kabinetam tiekoties ar Pašvaldību savienību. Arī šeit, Saeimā, ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka būs tik un tik. Tad es uzreiz ar skaidru sirdi varu pateikt, ka šīs visas kaislības, kas ir pilnīgi pamatotas, aprims. Jo, ja paziņo, ka Stradiņiem vai kādai citai slimnīcai netiks piešķirts finansējums, tad es varu pateikt, ka uzreiz aptuveni 100 000 cilvēku tas izraisa kaut kādu šoku. Viņi sāk domāt: - vai man tur būs ārstēšanās vai man tur nebūs ārstēšanās. Un šī nervozitāte vienkārši kļūst paniska, jo tā skar katra indivīda veselības stāvokli un viņa dzīvību. Tāpēc es gribu vēlreiz griezties pie Ministru prezidenta Gaiļa kunga, kas pēdējā laikā ir parādījis sevi kā rīcības spējīgu cilvēku, un es ceru, ka viņš pabeigs arī šos nepabeigtos darbus, kas aizsākās iepriekšējā un arī šajā valdībā, ka viņš atrisinās tos, ar konkrētiem skaitļiem pasakot, cik tad būs. Otra lieta ir par mehānismiem. Runājot par mehānismiem, šie līdzekļi sadalās divās lielās grupās. Pirmā lielā grupa ir līdzekļu novadīšana caur tā saucamajām slimo kasēm, ko veic pašvaldības. Šeit atkal ir klajš piemērs, kā, neveicot reformas vai veicot tās neapzināti, kā arī nesaprotot, ko grib, rodas pārpratumi vai kas cits, es nemāku to citādāk izskaidrot. Kā piemēru es minēšu Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumus nr. 63, kas izdoti 1994. gada 8. martā. Šajos noteikumos par veselības aprūpes sistēmas finansēšanu un tās reformu runāts 1. 2. punktā, kas skan "Atļaut attiecīgajā administratīvajā teritorijā pēc saskaņošanas ar labklājības ministru un Finansu ministriju ieviest alternatīvus norēķinu veidus par medicīnisko palīdzību". Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka atkal sākas haoss, ja reiz pieņēma slimo kasu sistēmu. Labi, es saprotu, ka var būt daudz labākas sistēmas un noteikti būs labākas sistēmas. Paskatiet dialektikas jautājumus par attīstību! Tomēr tad ir jāpāriet uz vienu sistēmu. Šodien rodas tāda situācija, ka 75% cilvēku laukos saņem finansējumu caur slimo kasēm, tātad vieni brauc pa ceļa labo pusi, bet pārējie brauc pa ceļa kreiso pusi. Te mēģina kaut kādā veidā tālāk skaidrot šo lietu, bet šai lietai ir jāpieliek punkts. Vai nu mēs tagad ejam uz slimo kasēm, izmantojot pašvaldībām novirzītos līdzekļus, vai arī skaidri un gaiši ir jāpasaka kas cits, un šeit ir vajadzīga izlēmība. Vienkārša profesionāla izlēmība. Ir jārunā skaidri un gaiši, nevis par kaut kādiem apļiem, kas pieļauj to un to. Vajag skaidri un gaiši pateikt! Vai nu mēs braucam pa ceļa labo pusi, izmantojot slimo kases, vai arī būs kāds cits finansējums un citādā veidā kārtos šīs lietas. Tālāk ir vēl viena lieta. Runa ir par to, ka tagad ir sākušās reformas un ka nauda sekos pacientam. Es saprotu, ka šī slimo kasu reforma nav ne slikta, ne laba, jo pagaidām par slimo kasēm var runāt tikai nosacīti. Tā ir tā pati nodokļu maksātāju nauda, kas tikai drusku citādāk ir pārdalīta, te ir cits pārdales mehānisms. Labi, es piekrītu, ka mēs pieņemam pārdales mehānismu un domu, ka tik tiešām beidzot pacientam būs brīva ārsta izvēle. Tā tiek deklarēts arī masu informācijas līdzekļos un citā plašākā sabiedrības auditorijā. Taču kas atklājas, kad sāk iepazīties ar konkrētiem dokumentiem? Tad atkal ir pretrunas. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos nr. 203, kas pieņemti 1994. gada 4. oktobrī, par veselības aprūpes valsts mērķdotācijas izmantošanas pagaidu kārtību, 8. punktā ir skaidri pateikts: "... Ja ir iecirkņa terapeita, pediatra vai ģimenes ārsta nosūtījums". Nosūtījums! Atkal sākas šī dzimtbūšana. Es saprotu, ka var lietot tādu mehānismu, ka, teiksim, ar nosūtījumu var maksāt 100%, bet bez nosūtījuma - 85-90%. Tagad iznāk tā, ka tas nabaga slimnieks kā bija vietējā daktera - ierēdņa varā, tā arī paliek. Un atkal šī neskaidrība. Es runāju arī ar pašiem Stradiņa slimnīcas cilvēkiem, ar kolektīvu. Tie ir normāli, ļoti labi cilvēki. Starp citu, tur bija ļoti labas atsauksmes gan par Zemvalda kungu, gan par Birkava kungu. Tā ka šī konfliktsituācija nebūt nav emocionāla. Cilvēki vienkārši profesionāli uzdod jautājumu, ka viņi nespēj tādā haosā realizēt kaut kādas nomaksas un visu pārējo. Lūk, tie ir mani novēlējumi par līdzekļu izmantošanu caur pašvaldībām. Otra liela līdzekļu grupa ir tā saucamā nacionālā jeb bāzes programma - valsts pasūtījums. Ir ļoti skaisti, ka šajā pasūtījumā ir iekļauta vesela virkne nepieciešamu un vajadzīgu objektu un slimnīcu, teiksim, onkoloģiskie, infekcijas un visi pārējie, bet attiecībā uz to, ka ir izmesta ārā Stradiņa un Bērnu slimnīca, es domāju, ka tas bija neprofesionāls lēmums. Kāpēc neprofesionāls lēmums? Es gribu to pamatot. Manās rokās ir Latvijas kardiologu, ķirurgu, neiroķirurgu, Latvijas urologu, anesteziologu, sieviešu slimību un dzemdniecības, acu ārstu, otorinolaringologu, gastroenterologu, reanimatologu un transplantologu biedrību jeb profesionālo asociāciju atzinums un Latvijas neiroķirurgu otrā vēstule. Tas ir intelekta vērtējums. Tie ir tie speciālisti, tie traumatologi, tie ķirurģi, kuri, būdami Ārstu biedrībā, ir apvienojušies savās profesionālajās asociācijās, neatkarīgi no tā, vai kādam tas patīk vai ne. Taču kompetentāka slēdziena par viņu atzinumu nav. Ja, teiksim, kāds grib šos cilvēkus apstrīdēt, tad viņam pirmām kārtām ir jābeidz Latvijas Medicīnas akadēmija, tad jāiestājas šajā profesionālajā asociācijā un ar darbu jāpierāda saviem kolēģiem, ko tad konkrēti var darīt un kā tālāk rīkoties. Šeit tas ir skaidri jāsaprot. Manuprāt, runājot konkrēti par Stradiņa slimnīcu, ir jāsaprot, ka tā ir Latvijas nacionālā klīnika. Daudzprofila klīnika. Ko ar to saprot? To, ka tā ir klīnika, kur vesela virkne speciālistu sniedz visprofesionālākos pakalpojumus. Un ir arī pierādīts, ka tā tik tiešām to dara. Ja mēs atceramies augsto valstsvīru - Klintona, Romas pāvesta, un vēl daudzu citu vizītes, tad, kā jūs zināt, šos valstsvīrus ir apkalpojusi Stradiņa klīnika. Tā apkalpošana nav bijusi tik vienkārša. Tad attiecīgās valsts speciālisti, kā, piemēram, Klintona kunga vizītes laikā, ieradās Stradiņos un prasīja, vai viņi var izdarīt vesela protokolāra veida manipulācijas. Vai viņi to spēj vai nespēj? Un viņi ir pierādījuši, ka viņi to spēj. Tā ir viena lieta. Nākamā lieta ir tā, ka šī slimnīca ir daudzprofila. Ko tas nozīmē? Mēs zinām, ka rajonā ir viens kardiologs - un man ir ļoti laba pieredze, strādājot rajonā -, turpretī Stradiņa slimnīcā ir 13 kardiologi, tas ir, 13 speciālisti, kas to visu spēj. Runājot par šo tēmu, es nemaz nepieskaršos murgainajām idejām par reģionālajiem centriem vai kaut ko tamlīdzīgu. Šodien likvidēt Stradiņa slimnīcu nozīmē Latvijas nacionālajai medicīnai nocirst galvu. Vienkārši es uzskatu, ka ir iestājies kaut kāds pirmatnējais kapitālisms un ka daži kungi no kaut kādām citām alternatīvām medicīnas iestādēm, baidoties no profesionālas konkurences vai no kaut kā cita, mēģina likvidēt Stradiņa slimnīcu un uz tās rēķina piesaistīt sev līdzekļus. Tagad pārmest kaut ko Stradiņiem, ka viņiem... Stradiņa slimnīcā situācija ir tāda, ka, vienkārši runājot, tā ir gatava sākt strādāt jebkurā režīmā un piedalīties šajā līdzekļu konkurencē, bet viņi saka: "Mēs nespējam to realizēt pašreizējā haosā, kas valda likumdošanā. Šajā haosā - ar šiem faktiem un neskaidrību. " Tad, kad viena sistēma ir tāda, otra ir tāda un kad nav brīvas pacienta izvēles. Viņi vienkārši to nespēj izdarīt. Viņi jau paši pēc savas iniciatīvas ir saslēguši līgumus ar ļoti daudziem rajoniem, ar to galvenajiem ārstiem, teiksim, ar Rīgas rajonu un ar citiem. Un tomēr viņi saka: mēs nespējam! Un ir vēl viena specifika. Šī vēl viena specifika ir tāda, ka bāzes finansējums Stradiņa slimnīcai ir nepieciešams, lai tā vispār varētu sākt pieņemt slimniekus, lai tā varētu piedalīties tajā tirgū. Mēs esam pat tik tālu noveduši savus labākos nacionālos mediķu kadrus, ka viņi ir ar mieru: "Mēs piedalīsimies, mēs strādāsim, mēs darīsim!", bet viņi neredz to sistēmu. Un vēl viņi saka: "Mums, lai varētu uzņemt šo slimnieku, ir vajadzīga bāze, lai mēs būtu gatavi - lai būtu siltums tajā slimnīcā un viss pārējais, lai būtu kaut kāds rezerves minimums. " Lai viņi vispār varētu sākt apkalpot šos slimniekus. Un pats galvenais. Es uzskatu, ka tad, ja tiek likvidēta Stradiņa slimnīca kā tāda, faktiski tiek likvidēta nacionālā medicīnas jautājumu sertifikācijas bāze. Jo tad mēs vienkārši degradējam medicīnas līmeni kā tādu. To varētu nosaukt par feldšerismu. Latvijas medicīnas sistēma ļoti ātriem soļiem virzās uz feldšerismu. Tā ir klaja nacionālā intelekta degradācija. Nobeidzot šo varbūt emocionālo uzstāšanos, es gribu teikt, ka pats galvenais, kolēģi deputāti, izšķirsies jautājumā par budžetu. Tagad es plānoju, ka drīzumā Ministru kabinetam būs sarunas ar pašvaldībām, tad tiks precizēta konkrētā summa. Es domāju, ka tā summa būs pilnīgi skaidra. Šeit tā būs attieksme pret latviešu tautu kā tādu. Ja mēs par šo summu balsosim budžetā, tad es domāju, ka šīs kaislības norims un ka būs arī mehānismi, kā tālāk virzīt, pilnveidot un uzlabot Latvijas Republikas veselības aizsardzības sistēmu. Paldies!".
• 1994_11_17-seq45 language "lv".
• 1994_11_17-seq45 speaker Andris_Saulitis-1962.
• 1994_11_17-seq45 mentions Q822919.
• 1994_11_17-seq45 mentions Q211.
• 1994_11_17-seq45 mentions Q4294315.
• 1994_11_17-seq45 mentions Q2660080.
• 1994_11_17-seq45 mentions Q1020384.
• 1994_11_17-seq45 mentions Q8436.
• 1994_11_17-seq45 mentions Q2502537.
• 1994_11_17-seq45 mentions Q220.
• 1994_11_17-seq45 mentions Q11989566.
• 1994_11_17-seq45 mentions Q7210239.