Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_17-seq193> ?p ?o. }

• 1994_11_17-seq193 type Speech.
• 1994_11_17-seq193 number "193".
• 1994_11_17-seq193 date "1994-11-17".
• 1994_11_17-seq193 isPartOf 1994_11_17.
• 1994_11_17-seq193 spokenAs 129.
• 1994_11_17-seq193 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mani drusciņ izbrīnīja šāda jautājuma nostādne vispār, jo mēs saprotam, ka Baltijas miera bataljons tas pirmām kārtām ir izglītības jautājums. Tā laikam ir pirmā vieta, kur Latvijas jaunieši varētu iemācīties ne tikai stāju, bet zināmā mērā arī svešvalodas. Un tur pirmo reizi pēc 50 gadiem būtu pieejama militārā izglītība, šī Rietumu pieredze. Tas ir pirmais, ko es gribēju pateikt. Otrs. Kaut kādā mērā ietaupīt šīs niecīgās summas uz valsts drošības rēķina mēs varētu tad, ja mēs atteiktos no savas neatkarības un ja mums būtu ļoti laba izglītības sistēma, bet tā būtu padomju izglītības sistēma, tāda, kāda jau mums bija visus šos 50 gadus. Tātad, ja mēs gribam neatkarīgās Latvijas izglītības sistēmu, vajadzētu tomēr visiem atcerēties, ka bez valsts drošības šāda izglītības sistēma šeit nekad nebūs. Jo vājāka valsts, jo lielāka iespēja provocēt kaimiņus tai uzbrukt. Tātad atcerieties vienu: ja nav valsts drošības, nav arī izglītības sistēmas. Jeb, pareizāk sakot, mēs varam atteikties no valsts drošības, un mums būs ļoti laba izglītības sistēma, kuru varbūt pat nefinansēsim, bet tā nebūs Latvijas izglītības sistēma, tā būs tā izglītības sistēma, kāda šeit jau bija 50 gadus. Konkrēti - vai šeit var mainīt summas vai nevar? Protams, ka nevar, jo šie skaitļi ir paziņoti. Summa ir ārkārtīgi smieklīga. Man ir pieredze ar pašreizējām celtniecības izmaksām Rīgā, un es varētu skaidri un gaiši pateikt: ja budžetā būtu 6 miljoni, tad, protams, varētu izbūvēt vairāk vai mazāk normālas ēkas šim Baltijas bataljonam par 600 tūkstošiem. Protams, ir cits jautājums, vai šo summu var apgūt tagad un vai tieši tik daudz var iztērēt, bet es jums gribu pateikt, ka tas viss, kas tur ir pašreiz un kas tur ir izdemolēts, un kas tur ir jāpārtaisa... Ticiet man, ka par 600 tūkstošiem to praktiski nevar. Es kā arhitekts, cilvēks ar arhitekta izglītību, varu teikt - labi, ja tur kaut ko var izdarīt par 30%, jo ņemiet vērā, ka, lai uzbūvētu kaut vai nelielu, teiksim, 50 dzīvokļu māju, vajag, pēc pašreizējām normālajām izmaksām, kādas ir Rīgā, apmēram 2 vai 3, vai 4 miljonus dolāru, tātad pusotra miljona vai divus miljonus latu. Bet nauda jau šinī gadījumā nav tas svarīgākais, svarīgs ir pats fakts: ja mēs esam ziedojuši it kā tik niecīgu summu savas valsts aizsardzības interesēs un šī summa ir paziņota un ir starptautiski zināma un ja mēs tagad to koriģējam un noņemam 50 tūkstošus vai 200 tūkstošus, tas ieguvums būs daudz niecīgāks nekā fakts, ka mēs neesam spējīgi nest kaut kādu upuri savas valsts drošības dēļ. Jo, ja mēs gribam saņemt pašreiz kaut kādu starptautisko atbalstu un palīdzību, mums ir jāsaprot, ka šī palīdzība gan no NATO valstīm, gan no Rietumeiropas savienības valstīm, gan no Eiropas savienības valstīm izglītības, militārās izglītības, drošības jomā būs tik liela, cik lielus upurus mēs būsim gatavi nest paši. To mums pateica skaidri un gaiši arī šajā sestdienas seminārā. Tātad šis jautājums nav vienkāršs jautājums par 50 tūkstošiem vai 200 tūkstošiem latu. Šis ir principiāls jautājums: vai mēs gribam šeit turpināt iepriekšējos laikus ar iepriekšējo izglītības sistēmu jeb vai mēs gribam būt neatkarīga valsts? Un es negribētu turpināt šīs debates, es gribu tikai atgādināt, ka mums būtu jāmācās arī no Somijas, kura pēc Otrā pasaules kara, kaut arī tai savulaik bija vesela rinda līgumu ar Padomju Savienību, piedalījās gandrīz visās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ANO sastāvā, jo Somijas princips bija viens - visur atgādināt par to, ka pastāv šāda valsts. Ja Latvija piedalās dažādās starptautiskajās operācijās un ja tiek sagatavots un apmācīts šis Miera bataljons, tad Latvijas vārds ir visur - tas ir visos štābos, tas visur ir zināms, un, ja mēs tikai atgādinām - ja mēs vispār neko vairāk nevaram, kā tikai atgādināt, - ja mēs atgādinām ar šo mazo, niecīgo summu, teiksim, 600 tūkstošiem, ka Latvija pastāv, Latvija eksistē, tad visi zina, ka Latvijai ir šī drošība un tai ir vajadzīga šī palīdzība. Tā ir drošības problēma un neatkarības problēma. Un tāpēc es tomēr iesaku, runājot Skalbes vārdiem, pameklēt citu vietu, kur var aizspraust šīs karotes, un nerunāt par tik zemām debesīm un tik praktiskām lietām - ka mēs starptautiski celsim savu reputāciju un milzīgi iegūsim uz tā rēķina, ka būsim ietaupījuši 50 vai cik tur tūkstošus latu. Ticiet man, - pašreizējos apstākļos par šo summu var uzbūvēt ļoti labu privātmāju, neko vairāk. Paldies par uzmanību.".
• 1994_11_17-seq193 language "lv".
• 1994_11_17-seq193 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_11_17-seq193 mentions Q211.
• 1994_11_17-seq193 mentions Q2660080.
• 1994_11_17-seq193 mentions Q193089.
• 1994_11_17-seq193 mentions Q33.
• 1994_11_17-seq193 mentions Q39731.
• 1994_11_17-seq193 mentions Q7184.
• 1994_11_17-seq193 mentions Q15180.