Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_10-seq34> ?p ?o. }

• 1994_11_10-seq34 type Speech.
• 1994_11_10-seq34 number "34".
• 1994_11_10-seq34 date "1994-11-10".
• 1994_11_10-seq34 isPartOf 1994_11_10.
• 1994_11_10-seq34 spokenAs 77.
• 1994_11_10-seq34 spokenText "Šodien Saeimā mēs izskatām Latvijas un Eiropas savienības līgumu par brīvo tirdzniecību. Tas ir ilgāka darba rezultāts, ko var uzskatīt par vienu no Latvijas ārpolitikas robežlīnijām. Līgums ne tikai risina konkrētus tirdzniecības jautājumus, bet arī rada pamatu tālākai virzībai uz integrāciju Eiropā. Raugoties no tautsaimniecības viedokļa, pasaules ekonomiskā karte šobrīd radikāli mainās. Ir redzama tendence veidot milzīgas brīvās tirdzniecības zonas un to ietvaros padziļināt sadarbību visos ekonomikas aspektos. Ziemeļamerikas kontinentā tāds bloks ir NAFTA. Eiropā - Eiropas savienība. Veidojas arī Klusā okeāna telpā tā saucamā OPEC. Ciešas saliedēšanās tendences pastāv arī NVS valstīs, kuras faktiski veido otru nozīmīgo saimniecisko bloku Eiropā. Vēl pirms neilga laika svarīga savienība bija arī Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija jeb tā saucamā EBTA. Taču tagad, kad Austrija un Skandināvijas valstis gatavojas pievienoties Eiropas savienībai, EBTA nozīme mazinās. Šveices, Lihtenšteinas, Islandes un varbūt arī Norvēģijas savienību nevar salīdzināt ar Eiropas savienību. Tā nav alternatīva. Te būtu jāpiezīmē, ka pat tad, ja Skandināvijas valstis neiestāsies Eiropas savienībā, tās tomēr paturēs spēkā savus brīvās tirdzniecības līgumus ar Eiropas savienību. Alternatīva nav arī ciešāka bloķēšanās ar Centrāleiropas un Baltijas valstīm. Tās visas tiecas uz sadarbību ar Eiropas savienību un negatavojas radīt jaunu saimniecisku bloku. Polija, Čehija, Ungārija, Slovakija, Rumānija un Bulgārija noslēgušas ar Eiropas savienību līgumus, kas paredz ne vien brīvās tirdzniecības režīmu, bet arī sadarbību finansu, sakaru un transporta jomās, saskaņojot politiku uzņēmējdarbības sfērā un citās. Latvijai ir pienācis laiks izvēlēties ekonomisko orientāciju. Latvijai ir nepieciešams nodibināt stabilas reglamentētas attiecības ar lielajiem ekonomiskajiem blokiem. Tikai tā ir iespējams pašlaik nodrošināt mūsu valsts ekonomikas izaugsmi. Citāda pieeja nes sev līdzi izolācijas problēmas. Mūsu ekonomika neattīstīsies, ja Latvija kļūs par saimnieciski un politiski slēgtu valsti. Protams, ciešāka sadarbība ar lielajiem ekonomiskajiem blokiem nenozīmē atteikšanos no savas identitātes. Mēs nevaram ignorēt vai aizmirst latviskās tradīcijas un latvisko dzīvesveidu. Nacionālo vērtību saglabāšanai vajadzīgs arī saimniecisks nodrošinājums. Teorētiski spriežot, Latvijas ekonomiskā orientācija var virzīties pa trim ceļiem. Ir iespējams attīstīt ciešāku sadarbību ar Eiropas savienību. Ir iespējams tuvināties NVS valstīm un pieņemt viņu noteikumus. It kā ir iespējams arī meklēt īpatnu ceļu, cerot uz ciešu sadarbību ar Centrāleiropas valstīm, Igauniju, Lietuvu un EBTA. Iespēja attiecībā uz Centrāleiropas valstīm un Igauniju un Lietuvu nav reāla. Tā ir daudz šaurāka. Jārēķinās ar pastāvošajiem tirdznieciskajiem sakariem. Jaunu attiecību veidošana ir vienmēr ilgstoša. Un Latvijas ekonomiskais stāvoklis nav tik spožs, lai tagad veiktu eksperimentus. Situācija ārējā tirdzniecībā pašlaik ir šāda: uz Eiropas savienības valstīm 1994. gadā tika sūtīti 27% Latvijas eksporta, uz EBTA - 9%, uz NVS - 44,5%. No Eiropas savienības saņēmām 22% Latvijas importa, no EBTA - 15%, no NVS - 35%. Lietuvas un Igaunijas daļa mūsu valsts eksportā un importā ir tikai 8%. Centrāleiropas valstu daļa - 3,5%. Ja Austrija un Skandināvijas valstis pievienosies Eiropas savienībai, daļa mūsu ārējās tirdzniecības 1995. gadā varētu sasniegt 40%. Minētie skaitļi liecina, ka Latvijas orientācijā izvēle ir jāizdara starp Eiropas savienības un NVS blokiem. Protams, mēs tirgosimies ar abiem, taču brīvās tirdzniecības režīms pašlaik iespējams tikai virzienā uz Eiropas savienību. Uz tālejošiem ekonomiskajiem sakariem ar NVS mēs nevaram paļauties. Tie lielākoties ir atkarīgi no Krievijas, bet Krievijas politika pret Latviju satur atklāta ekonomiska spiediena elementus. Piemēram, šā gada pavasarī Krievija dubultoja muitas tarifus Latvijas precēm. Tendence ir pietiekami skaidra: ekonomisks spiediens politisku mērķu dēļ. Mēs nevaram būt droši, ka tas neatkārtosies. Vienīgi ekonomisko sakaru padziļināšana ar Eiropas savienību var dot stabilitāti, kas nepieciešama Latvijas ekonomikas izaugsmei. Otrs lielais Rietumu bloks, ko veido Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums starp ASV, Kanādu un Meksiku, tā saucamā NAFTA, ir pārāk tālu no mums. Eiropas savienība ir vienīgais ekonomiskais bloks, ar kuru varam droši rēķināties. Eiropas savienība ir ekonomiska savienība, kuras dibināšanu noteica saimnieciski motīvi. Jo plaša savienība paver daudz lielākas izredzes, nekā var piedāvāt atsevišķu valstu tirgus. Ekonomikas uzplaukums ir Eiropas savienības centrālais mērķis. Citi darbības virzieni - kopējā ārpolitika, drošības politika, aizsardzība - ir pakārtoti galvenajam. Eiropas savienība ir pamats vienotai ekonomiskai telpai, kas noteiks 21. gadu simteņa Eiropas aprises. Latvijas un Eiropas savienības brīvās tirdzniecības līgums atspoguļo universālus principus, kuriem Eiropas savienība seko ekonomiskajās attiecībās ar valstīm, kas nākotnē iekļausies savienībā. Šie principi atbilst starptautiskās tirdzniecības normām. Līdzīgi līgumi ir noslēgti starp Eiropas savienību un visām Austrumeiropas valstīm. Arī līgumi ar Lietuvu un Igauniju ir līdzīgi. Līgums ir vairāk nekā 300 lappušu biezs un ir komplicēts dokuments. Tiek skartas dažādas tautsaimniecības jomas. Sarunu procesā bija iesaistīti dažādu nozaru eksperti no abām līgumslēdzējām pusēm. Latvijas delegācijas sastāvā sarunās piedalījās Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zvejniecības departamenta, Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Patentu valdes, Monopoldarbības uzraudzības komitejas un citu valsts institūciju pārstāvji. Šie cilvēki pārrunāja specifiskus tautsaimniecības jautājumus un faktus un veica ekspertīzi savās nozarēs. Brīvās tirdzniecības līguma struktūra atbilst tā galvenajiem mērķiem - izveidot labvēlīgus apstākļus neierobežotai tirdzniecībai starp Latviju un Eiropas savienību. Neierobežotā tirdzniecība gan neattiecas uz lauksaimniecības, zvejniecības un tekstilprecēm. Preambulā līguma mērķi ir iztirzāti sīkāk. Puses atsaucas uz kopējām vērtībām, politiskajiem principiem, kas ir sadarbības pamatā. Tie ir: ekonomiskā liberalizācija un virzība uz brīvo tirgu, respekts pret demokrātisku sistēmu un EDSA lēmumiem cilvēktiesību jomā, politiskā dialoga turpināšana starp Eiropas savienību un Latviju, Baltijas valstu savstarpējās sadarbības padziļināšana. Pirmajā sadaļā ir vispārīgie principi. Tur abas puses vienojas, ka šis līgums ir solis uz drīzāku asociācijas līguma noslēgšanu. Otrajā sadaļā - "Brīvo preču kustība" puses apņemas nodibināt brīvās tirdzniecības telpu. Latvijai ir četrus gadus ilgs pārejas posms. Tas nozīmē, ka šajā laikā mums jāsagatavojas uz brīvu tirdzniecību ar Eiropas savienību rūpniecības preču jomā. Termiņu izvēli noteica divi iemesli: Ekonomikas ministrijas eksperti uzskata, ka četri gadi ir pietiekami ilgs laiks ražošanas modernizēšanai. Igaunija vispār atteicās no pārejas perioda. Arī Latvijai jāsaīsina pārejas posms, lai neradītu atpaliekošas valsts iespaidu un nezaudētu investīcijas. Svarīgi ir tas, ka brīva rūpniecības preču kustība attiecas tikai uz lietām, kas ražotas Latvijā vai Eiropas savienības zemēs. Citu valstu ražojumus tas neskar. Līdz ar līguma stāšanos spēkā Eiropas savienība atceļ ievedmuitas visām Latvijā ražotajām rūpniecības precēm. Latvija saglabā ievedmuitas nozarēs, kurās tā gatavojas reorganizēt ražošanu. Piemēram, cements, virtuves trauki, kažokādas, vairāku veidu apavi. Ievedmuitu Latvijā atcels divu gadu laikā. Citām precēm, piemēram, audioaparatūrai, elektriskajiem mājsaimniecības instrumentiem, veļas mašīnām, radioaparātiem, mēbelēm, ievedmuitu iespējams saglabāt četrus gadus. Latvijai būs jāatceļ izvedmuita, taču vairākām precēm to varēs saglabāt vēl četrus gadus, piemēram, kokmateriāliem, ģipsim, kaļķakmenim, melnā metāla lūžņiem, atgriezumiem, krāsaino metālu lūžņiem un citām precēm. Izņēmums rūpniecības preču grupā ir tekstilpreces. Brīvās tirdzniecības režīma tajā nebūs. Tirdzniecība ar tekstilprecēm notiks savstarpēju tarifa kvotu ietvaros. Noteiktus apjomus varēs ievest par pazeminātu muitas tarifu, bet, ja tos pārsniegs, tad būs jāmaksā pilna muita. Piešķirtās kvotas Latvijai pašlaik ir pilnīgi pietiekamas. Mūsu rūpniecība vairākās pozīcijās nespēj saražot tik daudz tekstilpreču, cik mēs drīkstam ievest Eiropas savienībā. Ir arī norma, kas paredz iespēju vienoties par kvotu palielināšanu. Tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē citi noteikumi. Tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm nebūs brīvās tirdzniecības. Abas puses ir vienojušās par tirdzniecības vislielāko labvēlības režīmu. Ja rēķinās ar pašreizējo lauksaimniecības ražošanas apjomu, tad Latvijai piešķirtās kvotas tā pašreiz nevar piepildīt, bet, ja tās tiks aizpildītas un ražošanas apjoms pieaugs, tad trīs gadu laikā abu pušu sarunās varēs vienoties par kvotu palielināšanu. Arī Latvija piešķirs Eiropas savienībai tarifu kvotas, jo vienošanos varēja panākt tikai uz savstarpēju koncesiju pamata. Sarunās tika ievēroti šādi principi: Latvija dod tarifu atlaides tām Eiropas savienības precēm, kuras pati neražo vai ražo nepietiekami, piemēram, margarīnam, dabīgajiem vīniem, ziediem un atsevišķiem dārzeņiem ziemas sezonā. Taču kvotas piešķirtas arī gaļai, sieram un jogurtam, lai tirdzniecības liberalizācija būtu abpusēja. Lauksaimniecības jomā līgums ir izdevīgs tāpēc, ka Eiropas savienība Latvijai piešķīrusi lielāku tarifu samazinājumu nekā Latvija - Eiropas savienībai. Mūsu precēm Eiropā tarifi būs 40% no vislielākās labvēlības režīma likmes, turpretī Eiropas savienībai uz precēm Latvijā - 80%. Sarunas notika laikā, kad Saeima vēl nebija pieņēmusi likumu "Par muitas tarifiem". Delegācija vadījās pēc likumprojekta. Lauksaimniecības preču pielikumos tika minētas konkrētas tarifu likmes, ko piemēros Eiropas savienības precēm. Taču ir atruna: ja likumā minētās likmes būs zemākas par līguma likmēm, tad darbosies pirmās. Speciāli noteikumi ir arī tirdzniecībai ar zivju produkciju. Uz to attiecas tādas pašas normas kā uz lauksaimniecības precēm. Latvijas delegācija sarunās panāca to, ka Eiropas savienība vairāk nekā divas reizes palielināja sākotnējās tarifu kvotas svaigām un saldētām brētliņām, šprotēm, ķilavām un nēģiem. Zivju miltu eksporta iespējas tika noteiktas saskaņā ar Latvijas priekšlikumu. Arī Latvija ir piešķīrusi Eiropas savienībai tarifu kvotas zivju produkcijai. Tās ir ekonomiski izdevīgas, jo dos iespēju mūsu pārstrādes rūpnīcām saņemt lētākas okeāna zivju izejvielas - skumbrijas, stavridas, mencas utt. Ņemot vērā lauksaimniecības un zivju produkcijas īpašo jutīgumu, līgumā tika ietverti vairāki iekšējā tirgus aizsardzības mehānismi. Svarīgākais no tiem ir ietverts 15. pantā. Tas nosaka, ka katra puse nekavējoties var pārtraukt otras puses lauksaimniecības preču importu, ja tas rada nopietnus traucējumus vietējā tirgū. Tad abpusēju konsultāciju ceļā jāatrod piemērots risinājums. Bez tam ir arī citi aizsardzības mehānismi. Ja minētās tarifu kvotas ierobežo preču daudzumu, uz kuru attiecas pazemināti tarifi, Latvija drīkst ieviest muitas tarifus lauksaimniecības komponentiem, kas satur rūpniecības preces. Latvija drīkst veikt pasākumus pret dempingu vai negodīgu konkurenci, ja šādus faktus konstatē abu pušu komiteja. Latvija drīkst pēc konsultācijām veikt aizsardzības pasākumus pret importu no Eiropas savienības, ja tā apjoms destabilizē stāvokli visā ekonomikā vai kādā atsevišķā nozarē. Svarīgi arī tas, ka līgumi neaizliedz Latvijā ieviest tādas ārpustarifu aizsardzības metodes, kādas izmanto Eiropas savienība, piemēram, augstas kvalitātes standartus. Līgums skar arī maksājumus, konkurenci un citus tirdzniecības nosacījumus. Galvenais jautājums te ir preču izcelsmes noteikumi. Šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo visi brīvās tirdzniecības līgumā ietvertie atvieglojumi attiecas tikai uz tām precēm, kuras ražotas Latvijā vai Eiropas savienībā. Preces, kas ražotas no ievestām izejvielām, vietējo izcelsmi var iegūt tikai tad, ja uz vietas no produkta vērtības ir radīti vismaz 60% vienām precēm vai 50% otrām precēm. Šie noteikumi panāk to, ka trešo valstu ražojumi nevar baudīt tās atlaides, kādas dotas līgumslēdzēju precēm, piemēram, lētie Ķīnas ražojumi atlaides neiegūst tāpēc, ka nav izgatavoti Eiropas savienībā. Tas notiek pat tad, ja tie ievesti Latvijā no Eiropas savienības. Līgumu īstenošanu pārraudzīs abu pušu veidota kopīga komisija. Tās kompetencē būs strīdīgu jautājumu izskatīšana, ja tādi radīsies. Komisija varēs arī lemt par kvotu lieluma izmaiņu, ja tas būs vajadzīgs. Komisija pieņems lēmumus pēc vienprātības principa. Latvijai un Eiropas savienībai šajā komitejā būs pilnīgi vienādas lemšanas tiesības. Lēmumi būs saistoši abām pusēm. Līgums tiek slēgts uz nenoteiktu laiku, taču katra puse var to atsaukt, paziņojot par to otrajai pusei sešu mēnešu laikā. Par noslēgto līgumu var teikt, ka sasniegtie rezultāti ir pieņemami gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā. Politiskajā ziņā līgums ir Eiropas savienības signāls, ka Latvija pieder pie Krievijas iespaida sfēras. Līgums starptautiskā mērogā apliecina, ka Latviju veido demokrātiska sabiedrība un brīvā tirgus saimniecība uz Rietumos pieņemtā standarta pamata. Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanai jau uzsāktas sarunas par Eiropas līgumu, kas ir nākamais solis virzienā uz Eiropu. Ekonomiskajā ziņā līgums vērtējams pozitīvi, tas veicinās tirdzniecības attīstību ar Latvijas lielāko partneri Rietumu pasaulē, radīs jaunas iespējas eksportēt Latvijas preces. Patērētāji varēs lētāk nopirkt kvalitatīvus patēriņa produktus. Uzņēmēji savukārt varēs iegādāties lētākus ražošanas līdzekļus. Līguma īstenošana radīs labvēlīgus apstākļus civilizēta saimniekošanas veida nostiprināšanai, jo veicinās Latvijas piemērošanos Eiropas standartiem. Līgums veicinās civilizētu saimniekošanu arī tāpēc, ka tas saskan ar GATT principiem un Latvijas likumu "Par muitas tarifiem". Tas viss radīs labvēlīgu klimatu investīciju pieplūdumam gan no Eiropas savienības valstīm, gan no citurienes. Piemēram, nepilna gada laikā pēc naftas līguma noslēgšanas starp ASV, Kanādu un Meksiku, Meksikas imports uz Amerikas Savienotajām Valstīm ir pieaudzis par 22 procentiem jeb 23 miljardiem gadā. Eiropas savienība nav ieinteresēta graut mūsu saimniecību. Latvijas tirgus Eiropas savienības apmēriem ir pārāk niecīgs. Eiropas savienības eksportā Latvijas daļa ir tikai apmēram 0,07 procenti. Mums šodien ir jāsaka savs "jā" vai "nē" pirmajā lasījumā. Līgumu nevar grozīt jeb mainīt. Pozitīva atbilde ir vajadzīga tāpēc, lai līgums varētu stāties spēkā 1995. gada 1. janvārī. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šā līguma ratificēšana nenozīmē lēmumu iestāties Eiropas savienībā. Tiek sperts tikai nopietns solis uz ekonomikas integrāciju un politiskās sadarbības padziļināšanu. Brīvās tirdzniecības līgumam sekos Eiropas līgums, ko droši vien varēs noslēgt nākamgad. Tas dos iespēju integrēties arī citās jomās - sociālajās sfērās, finansu sfērās un tā tālāk. Taču jautājums par iestāšanos vai neiestāšanos Eiropas savienībā kļūs aktuāls tikai pēc tam. Un tādēļ es aicinātu godātos kolēģus šodien pirmajā lasījumā nobalsot par Brīvās tirdzniecības līgumu un nolikt otro lasījumu pēc divām nedēļām, tas ir, 24. novembrī, kā arī atbalstīt Ārlietu komisijas ieteikumu - caurskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā. Paldies par uzmanību!".
• 1994_11_10-seq34 language "lv".
• 1994_11_10-seq34 speaker Valdis_Pavlovskis-1934.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q822919.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q211.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q37.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q191.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q193089.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q40.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q21625222.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q16.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q148.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q39731.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q202162.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q159.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q189.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q36.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q28.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q218.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q219.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q20.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q39.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q30.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q213.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q12372017.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q96.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q347.
• 1994_11_10-seq34 mentions Q7795.