Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_10-seq218> ?p ?o. }

• 1994_11_10-seq218 type Speech.
• 1994_11_10-seq218 number "218".
• 1994_11_10-seq218 date "1994-11-10".
• 1994_11_10-seq218 isPartOf 1994_11_10.
• 1994_11_10-seq218 spokenAs 46.
• 1994_11_10-seq218 spokenText "Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Paldies. Cienījamie deputāti! Es atvainojos, ka aizkavēšu jūs varbūt nevis 10, bet, ar jūsu atļauju, mazliet ilgāk. Nostrādājot gadu un 3 mēnešus šeit, Saeimā, es esmu tomēr spiests nākt klajā ar paziņojumu, un daži dokumenti man atvieglos šā paziņojuma izklāsta būtību. Dabiski, šajā dienā mierīgajā gaisotnē, kādā šodien noritējusi Saeimas sēde, es negribētu jūs satraukt, tomēr situācija Latvijā spiež mani sacīt jums dažus vārdus. Šajā sakarā es gribētu arī apsveikt jūs rītdienas svētkos - Lāčplēša dienā un klusībā pieminēt visus tos - jo tā ir piemiņas un atceres diena - , kuru vairs nav mūsu vidū. Es lūdzu mani uzklausīt. Pie mums ir runāts un daudzreiz šeit dzirdēts par prioritātēm. Es tik tiešām vairs nezinu un nevaru saprast, kura tad ir tā galvenā prioritāte, kam mums būtu jāveltī sava galvenā uzmanība. Izglītībā - prioritāte, lauksaimniecībā - prioritāte, veselības un sociālajā aprūpē - prioritāte, aizsardzībā - prioritāte, noziedzībā - prioritāte. Kura mums tad galu galā noziedzības apkarošanā ir prioritāte? Es gribētu zināt, kura tad ir visvisnepieciešamākā? Šīsdienas paziņojumu atvieglo dokuments, kuru es saņēmu un kura analogi ir izsūtīti, un, es ceru, tos ir saņēmuši arī Valsts prezidents, Ministru prezidents, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas priekšsēdētājs un viņa biedri, ārlietu un aizsardzības ministri, ģenerālprokurors un NBS komandieris. Un es atļaušos, tā kā pārējiem deputātiem tas varbūt nav zināms, to pēc tam nolasīt ar saviem papildinājumiem, kuri ir ļoti aktuāli. Pēc tam es pateikšu pārējo. Es citēju dokumentu: "Sakarā ar valstī radušos situāciju un atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 10. pantam uzskatu par savu pienākumu informēt valsts augstākās lēmējpersonas par krīzes attīstību valstī. Ja netiks uzsākta tās likvidēšana tuvāko 3 - 6 mēnešu laikā, situācijas uzlabošana, pēc mūsu domām, tas ir, pēc Zemessardzes G-22 domām, ir iespējama tikai ar ekstremālām metodēm, kas tuvojas vispārējo cilvēktiesību pārkāpumu robežai. Lai gan krīze savā attīstībā vēl nav sasniegusi kritisko punktu, taču tā tuvumu mums norāda vairāki faktori. Lūk, tie: kriminālās situācijas pasliktināšanās. Pastāvīgs smago noziegumu skaita pieaugums. Vispārējais reģistrēto noziegumu skaits faktiski norāda tikai uz iedzīvotāju uzticēšanās līmeni tiesību sargāšanas struktūrām. Objektīvāks ir rādītājs par reģistrētajiem smagajiem noziegumiem, jo tur ir daudz grūtāk noslēpt pašu nozieguma faktu. Smago noziegumu skaita pieaugums svārstās ap 50% gadā, bet tāds noziegumu veids kā slepkavība jau ir sasniedzis vienu no visaugstākajiem rādītājiem pasaulē. Organizētās noziedzības uzkundzēšanās ekonomikai, sākot ar vispārzināmo. Taču oficiālā līmenī notiek klusēšana par šo noziedzības brutālās daļas galveno iztikas avotu - izspiešanu jeb, citiem vārdiem sakot, reketu. Šis nozieguma veids ir tik plaši izplatīts un visaptverošs, ka valsts iedzīvotāji jau sāk samierināties ar noziedznieku visspēcību un tiesībsargājošo struktūru nespēju. Auto aizdzīšana ir kļuvusi par plaši pazīstamu un izplatītu noziedzīgo biznesu. Izdevīgāk ir ievietot masu informācijas līdzekļos sludinājumu par pazudušu automašīnu un par zināmu atlīdzību to saņemt atpakaļ, nekā dot oficiālu iesniegumu policijā, jo, dabiski, pēc šāda iesnieguma noziedznieki automašīnu neatdod. Un visbeidzot līdz galam neapzinātā noziedzīgo grupējumu ietekme uz sfēru sadali ekonomikā un to iespiešanās banku sistēmā. Teritorijas vājās kontroles pēc plaši tiek izvērsta nelegālā imigrācija un kontrabanda, kā rezultātā tiek grauts Latvijas starptautiskais prestižs, piemēram, citās valstīs konstatētie kurdu bēgļi, kuri tur nonākuši caur mūsu valsti. Jau tā smago kriminālo situāciju pasliktināja, piemēram, pasūtījumu slepkavības, kuras izpilda uz laiku nelegāli iebraukušie noziedznieki. Bez tam tiek būtiski grauta ekonomika, piemēram, ar lēto kontrabandas pārtiku tiek grauta Latvijas zemniecība. Tiek ievazātas arī lipīgās slimības. Tikai ar robežapsardzības vai muitas spēkiem vien šo situāciju atrisināt nevar, cienījamie deputāti! Iespēju apiet konkrēto robežposteni varēs atrast vienmēr, sākot jau ar iespēju fiktīvi iegādāties robežas šķērsošanai nepieciešamos dokumentus un beidzot ar robežsargu un muitnieku uzpirkšanu. Ierēdņu korumpētības augstais līmenis ir atzīts šim jautājumam veltītajā Ministru kabineta organizētajā konferencē 23. oktobrī. Tomēr mums ir iemesls uzskatīt, ka situācija ir daudz sliktāka, nekā tika atzīts konferencē, jo mazā biznesa nospiedošais vairākums jau šobrīd uztver kā pašu par sevi saprotamu kukuļdošanu valsts institūcijās. Faktiski daudzās sfērās ir pat stabili noteiktas likmes. Ažiotāža ap Haritonova lietu ir atklāts mēģinājums pierādīt valsts varas vājumu. Valsts varas sadursme ar noziedzīgajiem slāņiem ir neizbēgama, un tā ir jau sākusies, parādoties mēģinājumiem sākt noziedzības apkarošanu. Un noziedznieki atklāti vēršas pie valsts varas. Kā simptoms tam ir vērtējama 360 personu parakstītā vēstule, kas iestājas par apcietināto Haritonovu. Šī vēstule norāda, cik plašu cilvēku loku tīši vai netīši spēj ietekmēt attiecīgās aprindas. Kaut gan dažas no minētajām personām savu parakstu apstrīd. Nedrīkst atstāt bez uzmanības arī citus signālus - tādus kā ieslodzīto masveida bēgšana ar stingriem intervāliem. Kā to sarēķinājis bijušais iekšlietu ministrs, no Pārlielupes cietuma ieslodzītie izbēga tieši trīs mēnešus pēc Haritonova apcietināšanas, bet no Grīvas cietuma - vēl pēc trīs mēnešiem. Un var prognozēt vēl lielākus saasinājumus ieslodzījuma vietās. Sociālajā jomā krīzes situācija izpaužas kā iedzīvotāju vairākuma dzīves līmeņa krišanās - it īpaši inteliģences aprindās un laucinieku vidū. Alkoholisms un tā izraisītā genofonda degradācija. Mirstības pieaugums un dzimstības samazināšanās. Nelabvēlīgā situācija Latvijas armijā, ārpusreglamenta attiecības un jauniesaucamo vājā sagatavotība un nevēlēšanās dienēt, par ko liecina daudzie kareivju prombūtnes un pilnīgas dezertēšanas gadījumi. Dažādu nelaimes gadījumu skaita pieaugums. Pieaugošais Krievijas politiskais un propagandistiskais spiediens pret Latviju, it īpaši Ostankinas TV pārraidēs, liecina par to, ka tur pamanīta krīzes situācija Latvijā, un neizpaliek centieni to saasināt. Piemēram, Viktors Alksnis atkārtoti aicina krievvalodīgos neatstāt Latviju, jo problēmas tikšot atrisinātas viņiem labvēlīgā veidā tepat uz vietas. Arī Krievijas augstāko virsnieku vidū izdarītā aptauja liecina, ka šajās aprindās Latvija tiek uzskatīta par Krievijas ienaidnieku nr. 1. Tas savukārt vēlreiz pierāda propagandistiskās kampaņas esamību un efektivitāti. Papildus visam jau uzskaitītajam vēlamies pievērst Latvijas Republikas augstāko lēmējpersonu uzmanību situācijai valdībā un Saeimā. Šī situācija būtībā ir sekas pašreizējam spēku samēram, kur valdībai pietrūkst īsti stabila vairākuma, bet opozīcijai pietrūkst spēka savas valdības izveidošanai. Šādā situācijā gan pozīcija, gan opozīcija arvien vairāk pievēršas gluži populistiskai rīcībai, faktiski uzsākot pirmsvēlēšanu kampaņu. Šobrīd visbīstamākā tendence ir plašos iedzīvotāju slāņos vērojamā vilšanās un neuzticēšanās valsts institūcijām un demokrātijas principiem. To noteikti izmantos un faktiski jau izmanto savu pozīciju nostiprināšanā Latvijas valstiskumam naidīgi spēki. Iedzīvotāju neaizsargātība un noziedzīgo elementu visatļautība jau tiek uztverta kā norma. Valsts drošība nav iedomājama bez tautas atbalsta spēka struktūrām. Tāpēc vien ir nepieciešama jauna pieeja - visu resoru pūļu koordinācija, kas, mūsuprāt, ir vienīgais iespējamais risinājums turpmāk. Esošā kārtība struktūru savstarpējā koordinācijā, kas parasti ir reducēta uz struktūru vadītāju vairāk vai mazāk formālu sanākšanu, ir, saudzīgi vērtējot, ļoti vāja. Pēc iepriekšējās valdības vadītāju pieprasījuma Zemessardzes G-22 dienests jau 1993. gada decembrī bija izstrādājis priekšlikumus, kā veikt krīzes likvidāciju. Pēdējo reizi šie piedāvājumi tika izskatīti Ministru kabineta sēdē 1. 11. 94. g., taču lēmums par pasākumu realizāciju līdz šim nav pieņemts. Cienījamie deputāti! Es šeit nemeklēju vainīgos, un to nav vērts darīt. Un arī attiecībā uz ieslodzījuma vietām es nemeklēšu vainīgos. Es tikai varu papildināt ar to, ka ieslodzījuma vietās bija uzstādīta - es uzsveru, ka bija uzstādīta aparatūra "Kaktuss". Elektrošoka iedarbības impulss. Faktiski tāda aparatūra bija visās ieslodzījuma vietās, izņemot sieviešu koloniju. Bez šīs sistēmas bija sistēma "Rupors" un skaņu un gaismas signalizācija. Šīs sistēmas pastiprināja apsardzi un bija garantija pret bēgšanas mēģinājumiem. Sistēma "Kaktuss" bija pirmā Baltijas valstīs. Latvijas pieredzi pārņēma Igaunija, Lietuva un Kaļiņingrada. Bez tam šajos gados ieslodzījuma vietās tika izveidotas lokālās zonas, lai novērstu ieslodzīto brīvu pārvietošanos pa visu teritoriju. Izeju no lokālās zonas kontrolēja režīma kontrolieri. Tādējādi netika pieļauta nekontrolēta ieslodzīto kustība - it sevišķi nakts laikā. Viena no labākajām lokālajām zonām bija Jelgavas Pārlielupes iestāde. Kādēļ lokālā zona tika likvidēta? Kas pie tā vainīgs? Es lūdzu pagarinājumu! (Starpsauciens no zāles: "Pietiek!")".
• 1994_11_10-seq218 language "lv".
• 1994_11_10-seq218 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q822919.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q211.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q37.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q191.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q39731.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q159.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q6112266.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q179830.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q1829.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q2997793.
• 1994_11_10-seq218 mentions Q22979185.