Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_03-seq98> ?p ?o. }

• 1994_11_03-seq98 type Speech.
• 1994_11_03-seq98 number "98".
• 1994_11_03-seq98 date "1994-11-03".
• 1994_11_03-seq98 isPartOf 1994_11_03.
• 1994_11_03-seq98 spokenAs 129.
• 1994_11_03-seq98 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatot ļoti ātrā laikposmā grozījumus 1994. gada valsts budžetā, mēs varam saskatīt tādu pozitīvu momentu, ka tajā ir vairākas vietas, kur ir līdzekļu palielinājums. Citās ir diezgan būtiski palielinājumi jeb plusi pie tās naudiņas, kas bija paredzēta, apstiprinot budžetu 1994. gadam. Taču diemžēl šie palielinājumi, kas dažkārt sniedzas miljonos, teiksim, algām, ņemot uz vienu darbinieku, kuram ir jāizmaksā šī alga, diemžēl ir visai niecīgi vai pat ļoti niecīgi. Varētu jau saprast, ka tas budžets nav izstiepjams, deficīts ir milzīgs, bet tajā pašā laikā ir darbinieku, es te domāju tieši budžeta darbinieku, kategorijas, kurām tas algas palielinājums ir niecīgs. Tie ir tiešām skolotāji, bet, teiksim, ir arī ierēdņi, kam algas palielinājums ir būtiskāks. Vai arī, teiksim, ja pensionāriem pie pensijas tiek pielikti daži nožēlojami lati, tad, protams, kopumā tas izskatās diezgan iespaidīgs skaitlis, ņemot pa visu valsti. Taču tā nav vienīgā problēma, kas ir saistīta ar šā budžeta grozījumiem. Principā tā ir tā lieta, ko te jau minēja vairāki kolēģi, - tie ir šie atšifrējumi. Es nezinu, vai Finansu ministrija var dot atbildi uz to, kādā veidā mēs strādāsim. Vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisija mēģināja skatīt šos grozījumus un izteikt savus priekšlikumus. Un mēs, lai neaizkavētu budžeta grozījumu izskatīšanu šeit, Saeimas sēdē, ātri vien noformulējām savus priekšlikumus un iesniedzām tos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Taču Budžeta un finansu komisija pieprasa mūsu komisijai pamatojumu, kur mēs saskatām, ka varētu vēl palielināt budžeta līdzekļus tām pozīcijām, kurām mēs ieteicām. Es ļoti labi saprotu, ka pamatojums Budžeta komisijai ir tāds, - un tas ir noteikts Satversmes 66. pantā, - ka, izdarot grozījumus un paredzot papildu līdzekļus, ir jānorāda avots, no kura mēs ņemam nost. Taču man ir jautājums. Es domāju, ka tas ir ne tikai man, bet arī citiem kolēģiem: kā tad šinī gadījumā rīkoties, ja mums nav pamata, nav atšifrējuma? Teiksim, Ministru kabineta iekārtā ir notikušas pārmaiņas, ir radusies kāda jauna ministrija, un tas nav tas, kas ir bijis iepriekšējā valdībā. Ja nav šo konkrēto atšifrējumu, ja nav šo konkrēto skaitļu, kuri ir jāsaskaita kopā, tad, atvainojiet, mums uz komisijas sēdi jāaicina vairāku ministriju pārstāvji, pie tam finansisti, kuri tiešām pārvalda šos atšifrējumus, un jājautā viņiem. Tik īsā laikposmā tas vienkārši nav iespējams. Es domāju, ka šeit, ja reiz mēs (es te domāju Budžeta un finansu komisiju), esam pieļāvuši, ka valdība var iesniegt grozījumus tieši šādā veidā, kādi tie ir izdalīti deputātiem, tad acīmredzot būs jāpieņem arī mūsu priekšlikumi, jo atvainojiet... Es vēlreiz uzsveru to, ka bez atšifrējumiem nav iespējams norādīt avotus. Teiksim, ir tāds jautājums: vai šodien vēl darbojas un vai ir budžets tādai institūcijai, kāds ir īpašo uzdevumu ministrs? Man tas nav skaidrs no pašreizējiem grozījumiem. Tad, atvainojiet, kādā veidā, vienalga, vai tā būtu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vai arī kāda cita, kura iesniegs grozījumus ar plus zīmi, tā lai norāda avotus? Es šeit neredzu tādu iespēju. Pie tam mēs šodien šo likumprojektu vēl esam pieņēmuši kā steidzamu. Tas nozīmē, ka mēs to skatīsim otrajā un pēdējā lasījumā nākamās nedēļas sēdē. Man tagad ir šis retoriskais jautājums: kā tad rīkoties? Bez tam šis haoss, es atvainojos, kas ir šajā likumprojektā, rada daudzas problēmas un daudzus riņķadančus. Teiksim, viens no šādiem riņķa dančiem ir ar mācību literatūras izdošanu un mācību grāmatu reālo, konkrēto iegādi skolās. Skolas bibliotēkām. Tātad mēs ministrijai budžetā paredzam un ieliekam naudiņu, kuru ministrija iegulda izdevniecībās, lai paātrinātu mācību grāmatu izdošanu. Līdz ar to izdevniecības garantē, ka, saņemot šos valsts dotācijas līdzekļus, mācību grāmatas, kuras skolas pasūtīs, nebūs tik dārgas. Respektīvi, skolu bibliotēku mācību grāmatām cenas būs citādas, nekā tās ir brīvajā pārdošanā. Tomēr, kas te notiek? Neparedzot līdzekļus skolu bibliotēkām mācību grāmatu iegādei, skolu bibliotēkas nevar izdarīt pieteikumus, jo tām vienkārši nav par ko to izdarīt. Izdevniecības saka, ka skolas, to vadītāji un arī skolu valdes nepiesaka šīs mācību grāmatas, un tāpēc izdevniecības ir spiestas tās izdot par valsts ieguldītajiem līdzekļiem, kur cenām ir jābūt zemākām, bet ir spiestas tās laist brīvā pārdošanā. Taču, tiklīdz grāmatas nokļūs brīvajā pārdošanā, tās, protams, ir nopērkamas par pavisam citu cenu, neskatoties uz to, ka valsts te ir ieguldījusi savus līdzekļus. Un, lūk, izveidojas šis loks, kas nekad nebeigsies. Ja mēs dosim līdzekļus izdevniecībām, lai grāmatas būtu lētākas, bet nedosim skolu bibliotēkām līdzekļus, par ko tās iegādāties, tad tas viss gulsies tikai uz vecāku pleciem, jo vecākiem būs jāpērk šīs dārgās grāmatas. Tas ir viens no piemēriem, kādā veidā, teiksim, pēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas domām, tagad varētu tikt galā. Es labi saprotu , ka tā nav vienkārša problēma un ka to šogad nevarēs atrisināt, bet tomēr ir jābūt šim budžeta atšifrējumam, lai vismaz nepieļau šādu ačgārnību, pieņemot budžetu 1995. gadam. Paldies.".
• 1994_11_03-seq98 language "lv".
• 1994_11_03-seq98 speaker Janina_Kusnere-1958.
• 1994_11_03-seq98 mentions Q822919.