Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_03-seq96> ?p ?o. }

• 1994_11_03-seq96 type Speech.
• 1994_11_03-seq96 number "96".
• 1994_11_03-seq96 date "1994-11-03".
• 1994_11_03-seq96 isPartOf 1994_11_03.
• 1994_11_03-seq96 spokenAs 46.
• 1994_11_03-seq96 spokenText "Es vispirms gribu nedaudz pieskarties likumam par budžeta un finansu vadību. Piemēram, 5. pantā ir teikts, ka valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar likumā paredzētu apropriāciju. Diemžēl līdz šim šī prakse nebija tāda, ka iepriekš Saeima labo budžetu, piešķir apropriācijas un tad valdība pieņem lēmumu. Prakse līdz šim bija gluži pretēja. Jaunais finansu ministrs gan, manuprāt, to ir precīzi deklarējis un gatavojies iet likumā paredzēto ceļu. Un tas būtu pirmais, par ko es gribētu runāt, sākot skatīt 1994. gada budžeta labojumus, jo, manuprāt, ka tie ir nokavēti. Un otrs, ko es gribu teikt sakarā ar 1994. gada budžetu, - 21. pants paredz gada budžeta iesniegšanas termiņu, un tas ir 1. oktobris. Un šis termiņš attiecas ne tikai uz gada budžeta iesniegšanu, bet arī uz visu ar to saistīto dokumentu iesniegšanu. Bet nodokļu pakete ir iesniegta un tātad deputātiem ir kļuvusi pieejama tikai vakardien, kaut gan Kabinets to pieņēma pagājušo otrdien. Protams, būs ļoti nopietnas problēmas 1995. gada budžeta izskatīšanā, ja jau šodien šis termiņš ir pārkāpts vairāk kā par mēnesi. Un tas arī mani ārkārtīgi satrauc. Tagad analizēšu budžetu pa sastāvdaļām. Tātad - ieņēmumu daļa. Šeit rodas ļoti daudzi jautājumi. Pirmais - par šiem "Latas" ārvalstu kredītiem. Pirmām kārtām Ministru kabinetam (iepriekšējam) bija lēmums saistībā ar šiem "Latas" kredītiem, ka nomaksā pirmo reizi Somijas kredītu daļu. Tur bija precīzi uzdots, kam tas ir jāizdara, kādā formā un kas ir ar "Latu" jāizdara. Manuprāt, šis Kabineta lēmums nav izpildīts un šeit parādās problēmas. Otrs ir jautājums, ko es esmu uzdevis finansu ministram un vienam no jaunās valdības valsts ministriem sakarā ar kredītiem, un šis jautājums ir - kādā veidā tiek izmantots un kādā veidā atspoguļojas šis drošības procents, ko par katru valsts garantēto kredītu ņem Finansu ministrija? Varbūt ne visi klausītāji un varbūt arī ne visi deputāti zina, ka tā likme, par kuru iedod mums šo kredītu, ir zemāka nekā pēc tam, kad to novada līdz patērētājam, un tur ir iekšā viens procents, ko ņem Finansu ministrija šo kredītu drošībai. Ja parēķinām, ka to kredītu ir ap 250 miljoni, varam parēķināt, cik liels ir viens procents. Kaut vai jautājums, cik daudz ir tās naudas, kur tā glabājas, kā to izmanto. Ja tas ir tā sauktais drošības procents, tad principā tai naudai, lai cik tās tur ir, būtu šodien jānāk papildus, palīgā budžetam šo neveiksmīgo kredītu dzēšanai. Tas ir tāds konkrēts jautājums, kas rodas, un, manuprāt, tas te nav atspoguļots. Kaut gan, es ceru, Finansu ministrijā mēs par to jautājumu esam vairākkārt runājuši, es domāju, ka tas varētu parādīties arī otrajā lasījumā. Otrs, par ko es gribētu runāt sakarā ar ieņēmumu daļu, attiecas uz tomēr diezgan būtisko kļūdu ieņēmumu prognozē. Jo ieņēmumu prognoze balstījās uz inflācijas procentu valstī - gadā 6 procenti. Šobrīd inflācija ir jau pāri 20 procentiem. Tiek izteikti dažādi minējumi par to, kādi šie procenti būs gada beigās, bet tomēr, ņemot vērā gan apkures tarifu, gan minimālās algas palielināšanu, gan sertifikātu tirgus iedarbināšanu, kur patēriņa tirgū ieplūst tā nauda, kas it kā būtu investīcijām paredzēta, man ir lielas bažas, ka gada beigās inflācija nebūs ievērojami mazāka par pagājušā gada 35 procentiem. Principā budžeta ieņēmumiem būtu jāpieaug, ja prognoze, bāze ir pareiza, tieši par tik, par cik ir palielinājusies starpība starp prognozēto inflāciju un reāli esošo. Un, pēc mana aprēķina, šī starpība ir skaitāma vairākos desmitos miljonu, šis skaits tuvojas simt miljoniem. Tātad principā, izskatot šos budžeta labojumus, ir jāatzīst, ka prognoze, par ko Budžeta komisijā, šo projektu skatot, bija ļoti daudz diskusiju un bažas, ka šī prognoze par nacionālā kopprodukta pieaugšanu ir pareiza, šobrīd ir izrādījusies kļūdaina. Par nodokļu veidiem. Protams, es zinu arī Finansu ministrijas viedokli. Ministrija uzskata, ka izšķirošais ir tomēr ieņēmumu galīgais skaitlis, prognoze, un ka šeit nav jākoriģē šie ieņēmumi pa nodokļu veidiem. Kaut gan ir pilnīgi skaidrs - kā Janeka kungs pareizi teica - , ka deputātiem ir ļoti vāji pieejama informācija par to, kā šie nodokļi, tā teikt, pildās. Un, pēc manas analīzes, ir nodokļu veidi, kas pildās pietiekami labi, un arī pašreiz prognozētajā skaitlī ir samazinājums, pie tam dažos tas varētu būt pat diezgan ievērojams. Tādi nodokļi varētu būt apgrozījuma nodoklis, sociālais nodoklis un citi sīkāki nodokļi - dabas resursu nodoklis, valsts nodevas, kā arī dažādi nenodokļu ienākumi un bankas peļņa. Bankas peļņa ir vienreizējs maksājums. Bija prognozēts, ka tas būs septiņi miljoni, bet tas bija gandrīz astoņi miljoni. Tātad tas ir vienreizējais maksājums, tas jau ir pārpildījies. Bet šie nodokļu veidi arī pašreizējos labojumos ir atspoguļoti nepietiekami, tātad šeit šī summa tiks pārsniegta. Un kāpēc ir tik svarīgi skatīt jautājumu par nodokļu veidiem, lai mēs izskatītu, kāpēc šie nodokļi netiek iekasēti? Vai šeit ir objektīvi iemesli vai kļūda prognozē, vai netiek padarīts kāds darbs un tie nodokļi netiek pietiekami iekasēti? Tāpēc, manuprāt, šī analīze un prognoze par nodokļu veidiem tomēr ir diezgan svarīga, jo šinī analīzē var arī atrast rezerves, kur strādājot varētu šos ieņēmumus palielināt. Viens no tiem nodokļu veidiem, kas ļoti slikti pildās, ir akcīzes nodoklis. Deviņos mēnešos tas ir izpildījies par 48,7 procentiem, tātad ir mazāk nekā puse. Analizējot šos ieņēmumus pa mēnešiem, redzam, ka pēdējos mēnešos ir panākts ievērojams kāpums. Pēdējos mēnešos jau sasniegti 3 miljonus latu lieli ieņēmumi no akcīzes nodokļa mēnesī. Ja tādi ieņēmumi būtu visu gadu bijuši, tie principā ļautu šo akcīzes nodokli izpildīt. Bet tomēr šeit ir daudzi būtiski jautājumi, kas ir neatbildēti. Akcīzes nodokli pieņemot, bija jautājums - un ļoti vienkāršs jautājums. Cilvēki, kuru darbs ir saistīts ar tehniku, lieliski zina, ka, piemēram, dīzeļdegvielai šobrīd ir akcīzes nodoklis, krāšņu kurināmajam nav. Un, atklāti sakot, nespeciālistam atšķirt ir diezgan grūti. Benzīns un šķaidītājs. Tagad šie dati ir apkopoti, mēs esam tāda šķaidītāju tauta, ka taisni prieks! Simtiem, tūkstošiem tonnu šķaidītāja patērējam. Frakcijas priekšsēdētājs precizē, ka miljons. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, miljons tonnu šķaidītāja. Mēs tikai šķaidām un šķaidām, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir atšķaidītais benzīns, kas ir ievests. Neiekasētā valsts nauda. Un tāpēc, akcīzes nodokli skatot un atvēlot šīs naudas analīzes veikšanai uz robežām, šo laboratoriju uzstādīšanai vai kaut kādā citā veidā... Šeit tomēr ir, manuprāt, vēl ievērojamas rezerves. Kaut gan, kā es atzīmēju, pēdējā laikā ir tomēr ļoti pozitīva tendence - šā nodokļa iekasēšanas palielināšana. Un, protams, sāpīgs ir jautājums par peļņas nodokli. Arī par to ir vajadzīga atsevišķa diskusija. Protams, tas ļoti slikti tiek pildīts, šeit ir ļoti daudz problēmu. Un vēl ieņēmumu daļā, protams, šie kredīti, kā jau es teicu. Tāpēc vajadzētu precīzāk izanalizēt katru nodokļu veidu un prognozēt ieņēmumus, kādus var gūt no šā nodokļa. Un tad varbūt mēs atradīsim iespējas, dažos nodokļu veidos parādīsies šīs iespējamās rezerves. Par izdevumiem. Pirmais. Tas, ko es teicu sākumā, - Saeima pieņem šo apropriāciju likumu par budžetu, un tad valdība to īsteno. Vairākās vietās tas ir nedaudz sajaukts, bet es ceru, ka turpmāk tas tā nebūs. Un otrs. Man ir tomēr kaut kāda īpatnēja uztvere. Man ir grūti saprast, kādā veidā tiek saprasta prioritāte. Jo valdībai ir precīzi deklarēta prioritāte. Dzintars Ābiķis teica - prioritāšu prioritāte. Tātad tas man ir vēl mazāk saprotams. Bet, ja ir prioritāte, tad ir kaut kādas programmas realizācijai iespējams arī finansējums. Un, piemēram, kas attiecas uz šiem cietumu finansējumiem, mēs nevaram neredzēt un nezināt, ka cietumi ir parādā pašvaldībām milzīgas summas, un šie cietumu finansējumi, tikko iesniedz budžetu... Man bija saruna ar finansu ministru vēl pirms cietumnieku izbēgšanas. Tad bija skaidrs, ka šie parādi... Pašvaldībās sūdzas - desmitiem tūkstošu latu par ūdeni, zemes nodoklis (no 1991. gada) un tā tālāk... Tātad - kādā veidā šī prioritāte atspoguļojas budžetā? Kaut vai skolotāju algas. Visiem ir 24 procenti, ar 1. septembri skolotājiem ir 20. Tātad bišķiņ mazāk. Sola gan vēlāk pielikt, bet arī šis finansējums aizkavējas par vairākiem mēnešiem. Vēl - lauksaimniecības prioritāte. Es saprotu, ka šobrīd lauksaimniecība vairs nav orientēta uz individuālo zemnieku, uz kooperāciju, bet arī nav saprotams, kāpēc zemniekiem iesāktu objektu pabeigšanai investīcijas ir samazinātas. Vēl mazāk ir skaidrs par Hipotēku banku. Tātad paredzēti bija 2 miljoni, tagad paredzēta ir apaļa nulle. Tātad - jo lielāka prioritāte, jo vairāk tiek noņemts. Un, protams, šeit ir problēma, ko es, runājot par ieņēmumu daļu, nepateicu. Iepriekšējā budžetā ieņēmumos tika plānoti 6,25 miljoni latu no valsts īpašuma realizācijas. Šobrīd šā īpašuma realizācija principā nav veikta, un līdz ar to, protams, tās naudas nav. Tiek prognozēts, ka šī summa varētu pārsniegt 3 miljonus. Un no šā valsts īpašuma realizācijas ieņēmuma bija paredzēts finansēt trīs pozīcijas, kas gan iepriekšējā budžetā netika precīzi atspoguļots. Manuprāt, to varēja taisīt kā vienotu ieņēmumu un izdevumu daļu, lai saistītu šos ieņēmumus, kas gūti no īpašuma realizācijas, ar tām trim pozīcijām, kam tas bija paredzēts. Tātad tas bija paredzēts Operai, zemes izpirkšanai zinātniskajām stacijām un Hipotēku bankai. Un šis tātad pašreiz tiek pildīts. Es saprotu, ka Opera, protams, ir prioritāte, bet vai tāpēc Hipotēku banka ir jāatstāj nulles līmenī? Un tomēr es pieļauju, ka būs arī citi risinājumi vai ārvalstu kredīti. Var būt, ka šis jautājums tiks atrisināts, bet, ja šī valdība grib tomēr turpināt reformas (un reformu turpinājums ir viens no galvenajiem šīs valdības mērķiem), tad zemes reformas nodrošinājumu radīs zemes tirgus. Tas ir svarīgs šīs reformas pasākums. Un, nenodrošinot Hipotēku bankas darbu... Tajā brīdī, kad, protams, zemes tirgus nav iedarbojies, kad Komercbanka šo ķīlājumu ņem ļoti labprāt vai neņem, jo nav jau pircēju, tad Hipotēku banka būtu tā, kas varētu uzsākt kredītu izsniegšanu par ieķīlāto zemi. Protams, tas ir ļoti svarīgs jautājums. Bet principā es ierosinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un līdz otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus. Un es šobrīd neredzu galveno problēmu 1994. gada budžetā. Es tomēr redzu to, ka līdz šim brīdim mēs neesam sākuši skatīt 1995. gada budžetu, mēs neesam sākuši skatīt ar to saistīto nodokļu likumdošanas paketi. Tāpēc, manuprāt, nebūtu prātīgi īpaši daudz laika veltīt 1994. gada budžeta labojumiem, viss spēks būtu jākoncentrē 1995. gada budžeta veiksmīgai izveidošanai un savlaicīgai pieņemšanai Saeimā. Paldies par uzmanību!".
• 1994_11_03-seq96 language "lv".
• 1994_11_03-seq96 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_11_03-seq96 mentions Q822919.
• 1994_11_03-seq96 mentions Q33.
• 1994_11_03-seq96 mentions Q646756.
• 1994_11_03-seq96 mentions Q2671946.