Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_03-seq18> ?p ?o. }

• 1994_11_03-seq18 type Speech.
• 1994_11_03-seq18 number "18".
• 1994_11_03-seq18 date "1994-11-03".
• 1994_11_03-seq18 isPartOf 1994_11_03.
• 1994_11_03-seq18 spokenAs 46.
• 1994_11_03-seq18 spokenText "Tātad par šo lēmuma projektu un to, kāpēc tur ir tik daudz no lauksaimniecības tālu stāvošo. Tāpēc, ka Nacionālais bloks kopumā vakar izskatīja šo jautājumu un nonāca pie vienota slēdziena. Un tur vienkārši ir šo frakciju pārstāvji. Šis jautājums ir rūpīgi izdiskutēts, un tāpēc tur ir šie paraksti. Par atbildi uz šo pieprasījumu. Protams, arī šis pieprasījums, manuprāt, ir veicinājis un pasteidzinājis valdību risināt šo jautājumu. Iepriekšējā valdībā kādreiz Zemkopības ministrijas iniciatīvas netika atbalstītas, bet attiecībā uz cukuru sākumā šis jautājums, arī pēc mūsu informācijas, tika risināts tā, ka arī "Latvijas ceļa" izvirzītais zemkopības ministrs netika pietiekami atbalstīts, un nu šis jautājums ir novilcināts, manuprāt, pārāk ilgi, jo pēc likuma pirmajai samaksai un ne mazāk kā pusei ir jānotiek jau 20 dienu laikā pēc nodošanas, taču nodošana jau sen ir beigusies. Tāpēc mēs nevaram teikt tāpat, kā valdība saka, - ka samaksa tiks atrisināta saskaņā ar likumu. Tā nav atrisināta, jo visi termiņi jau sen ir pārkāpti. Un te situāciju sarežģī varbūt tas, ka, protams, reformas gaitā ir daudzi neatrisināti jautājumi, bet lauksaimniecībā it sevišķi ir jautājumi, kuri līdz šim nav atrisināti un kurus ir grūti atrisināt. Taču šie ir tie jautājumi, kuri ir jau iestrādāti, jo, piemēram, pagājušajā gadā tomēr ļoti korekti tika samaksāts līdz 20. datumam, tātad attiecībā uz termiņu tika ievērots likums, turpretī šī valdība tomēr nespēj īstenot pat to, kas ir izdevies iepriekšējai, un līdz ar to šobrīd ir pamats satraukumam, jo, protams, katrai nākamajai valdībai jāiet tālāk, jāstrādā labāk, tiekot pāri tām problēmām, kurām ir tikušas pāri jau iepriekšējās valdības. Un kāpēc arī izvirzījās šis jautājums, jo tomēr ļoti daudzi cukurbiešu audzētāji bija neziņā. Un attiecībā uz šodienas paziņojumu es tomēr uzskatu, ka te liela loma bija šim pieprasījumam, lai steidzinātu valdību risināt šo jautājumu. Vēl nesen runāju ar zemniekiem, bet viņiem neviens neko nebija teicis, tāpēc bija pilnīga neskaidrība, vai būs vai nebūs samaksa no cukurfabrikām. Es prasu: "Kā tad nodevāt, kādas cerības?" Nekā nezina. Un tāpēc varbūt ir šī skaidrība, kas tagad ir radusies, un tas, ka valdība ir veikusi pasākumus, lai vismaz īstenotu, pildītu šo likumu, protams, ir apsveicami. Bet, no otras puses, man tomēr liekas, ka ir meklēts vieglākais risinājums un varbūt ne pats efektīvākais. Sevišķi saistībā ar Privatizācijas fonda līdzekļiem. Jo Privatizācijas fonda līdzekļi tomēr ir pārsvarā izmantojami privatizēto uzņēmumu atveseļošanai, ražošanas uzsākšanai. Un tad, kad Saeima to balsoja, toreiz pietrūka divu balsu, un arī Tautsaimnieku politiskajai apvienībai par to jāpateicas. Šī sanācija bija paredzēta privatizācijai - piensaimnieku kooperatīvajai sistēmai, kur kopumā ir vajadzīgi apmēram 800 000 latu - šis lētais kredīts uz vairākiem gadiem. Un šī piensaimnieku kooperācija, kurā ir kopumā vairāki desmiti tūkstoši piena ražotāju, principā tiek atveseļota un ir spējīga strādāt. Protams, šobrīd tā strādā, bet ir arī problēmas. Ir problēmas ar četriem vai sešiem kombinātiem, kurus pārņemot, to bilance bija absolūti negatīva sakarā ar iepriekšējo intensīvo sviesta ražošanu un varbūt arī citiem gadījumiem. Tāpēc šā Privatizācijas fonda izmantošana, risinot cukura jautājumu, manuprāt, ir vieglākais ceļš, kā risināt šo jautājumu, bet paliek principā bez risinājuma un atrisinājuma citas sasāpējušas problēmas. Vēl jautājums, protams, ir arī par šo līgumu par "Man". Protams, tas, ka valdība šobrīd strādā lielas slepenības apstākļos, ka informācija par lēmumiem nonāk atklātībā tikai pēc to pieņemšanas, liedz mums gūt nopietnu informāciju un sekot, kāda ir šī gaita un kādi šie līgumi top. Un tāpēc līdz šim, piemēram, es šo līgumu neesmu redzējis, bet tā pirmā koncepcija, kas tika vismaz atspoguļota presē, ka ir šis līgums ar cukurfabrikām un ka valdība šo līgumu neslēdz... vismaz tāds, kāds tas bija iepriekš, manuprāt, nav veiksmīgākais šā jautājuma risinājums. Te ir jāatzīst šā līguma divas daļas. Viena daļa ir tā, kas attiecas uz cukurbiešu cukura iepirkšanu no "Man" puses, bet otra attiecas uz jēlcukura ievešanu, pārstrādi un realizāciju. Un pirmais ir tāds darījums, kur ir vajadzīgi pietiekami lieli līdzekļi un to piesaistīšana, pie tam peļņu tas principā nenes, turpretī otrs darījums - ar jēlcukuru - ir tāds darījums, kas nes diezgan ievērojamu peļņu. Un iepriekšējos slēgtajos līgumos ar "Man" bija ļoti stingra šīs peļņas ierobežošana un sadalīšana. 70 procenti šīs iegūtās peļņas valstī tika paņemti cukura fondos, un tā summa bija miljons latu. Cukura fonds to izmantoja sakarā ar savu nolikumu cukura ražošanas veicināšanai. Arī tagad, kā es saprotu, daļa no šīs iepriekšējās naudas tiek izmantota, lai samaksātu cukurbiešu audzētājiem. Un tāpēc, protams, neredzot šos līgumus, ir grūti spriest un teikt, vai šī pieeja ir pareizākā, vai tad, ja šī peļņa tiek atstāta šā "Man" uzņēmumiem, vai šie uzņēmumi būs spējīgi izņemt šo peļņu, jo uzņēmumu interesēs ir nodrošināt sev pēc iespējas lielāku darbu, jo strādājot tie gūst līdzekļus ražošanai un peļņu. Tāpēc šis jautājums, piemēram, man līdz šim brīdim ir absolūti neskaidrs, jo es šos līgumus redzējis neesmu. Tagad par to, kāda cukura tirgū šobrīd ir situācija. Situācija gada laikā tomēr ir nedaudz mainījusies, jo šobrīd ar lielām grūtībām ir panākta šī cukura vairumtirdzniecības licencēšana. Vēl pirms gada pilnīgi nebija kontroles, un, lai gan, protams, kontrabanda, kas valda cukura tirgū, arī vēl šobrīd ir ļoti ievērojama, tomēr pašlaik jau ir radīti mehānismi, kādā veidā šo kontrabandu ierobežot, kontrolēt un nepieļaut. Pirms gada šāda mehānisma nebija. Iespējas konfiscēt cukuru, kuram varēja pielīmēt, piemēram, Jelgavas cukura fabrikas birku, bija ļoti ierobežotas. Šobrīd jau ir precīzi noteikts, ka mazumtirdzniecībā var atrasties cukurs, kas ir tirgots pēc šīs vairumtirgotāju licences. Tāpēc šis lēmuma projekts, manuprāt, ir ļoti normāls. Varbūt sevišķi tanī daļā, kas šobrīd valdībai vēl dod laiku samaksāt šiem zemniekiem. Un pēc tam vēlreiz varētu noklausīties, kāda tad ir šī gaita, cik daudz tobrīd būs samaksāts, jo šeit jau tika runāts, ka ir iedota nauda. Tad redzēsim, cik procentu ir samaksāts un kurām fabrikām, cik no tā ir likumā noteiktā puse, kura ir 20 dienu laikā jānomaksā, bet kura vēl līdz šim brīdim nav samaksāta. Un tāda jau principā arī bija šā pieprasījuma galvenā jēga. Bez tam šī nauda ir pēdējā brīdī - 31. oktobrī ir parakstīta ar "Man" šī vienošanās, pie kam ar atpakaļejošu datumu - 14. oktobris. Vai tad viņi to naudu jau ir pārskaitījuši? Šajā grafikā ir pateikts, ka līgums ir parakstīts 31. oktobrī, bet maksāšanas grafikā - 14. oktobris. Tad man ir jautājums: vai tā nauda tur jau ir pārskaitīta? Varbūt tas līgums ir sagatavots tik nekorekti un tik ilgi, ka tur jau ir vajadzīgas šīs kalendārās izmaiņas? Tāpēc es uzskatu par normālu, ka šo jautājumu vajadzētu vēlreiz pietiekami īsi un ātri Saeimā noklausīties un novērtēt valdības veiktos pasākumus šinī jautājumā. Paldies par uzmanību.".
• 1994_11_03-seq18 language "lv".
• 1994_11_03-seq18 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_11_03-seq18 mentions Q822919.
• 1994_11_03-seq18 mentions Q211.
• 1994_11_03-seq18 mentions Q179830.