Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_03-seq148> ?p ?o. }

• 1994_11_03-seq148 type Speech.
• 1994_11_03-seq148 number "148".
• 1994_11_03-seq148 date "1994-11-03".
• 1994_11_03-seq148 isPartOf 1994_11_03.
• 1994_11_03-seq148 spokenAs 77.
• 1994_11_03-seq148 spokenText "Godātie kolēģi! Tātad skatām dokumentu nr. 853, un tie ir Satversmes 81. panta kārtībā Ministru kabineta izdotie noteikumi par ceļu satiksmi. Gribu sākt referēšanu par šo likumprojektu ar atgādinājumu, ka noteikumi par ceļu satiksmi nebūt nav satiksmes noteikumi, (Starpsauciens no zāles: "Gandrīz jau ir!") kā varbūt kāds uzskatītu, īpaši neiedziļinoties šā likumprojekta saturā. Pēc būtības tam bija jau jābūt kā likumprojektam, kā likumam par satiksmes jautājumu reglamentāciju, un tikai tādēļ, ka tos pieņēma Ministru kabinets iepriekš minētajā kārtībā, tie kļuva par noteikumiem. Šis likums ir tapis Satiksmes ministrijā, bet pie tā strādāja arī Iekšlietu ministrija un citas valsts institūcijas. Līdzdalību ir ņēmuši arī mūsu Universitātes Juridiskās fakultātes labākie civiltiesību speciālisti, un tādēļ jūs, iepazīstoties ar šā likumprojekta sākumdaļu, kur ir terminu skaidrojums, atradīsiet vairākus tādus terminus, kādu mūsu likumdošanā līdz šim nav. Teiksim, termins - "transporta līdzekļu turētājs", ar ko tiek saprasta persona, kas uz likumīga pamata lieto transporta līdzekli neatkarīgi no tā īpašuma piederības. Bet šā likumprojekta būtība un uzdevums ir izteikti 1. pantā. Proti, ka šo noteikumu (kad mēs tos pieņemsim, tie kļūs par likumu) uzdevums ir noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus, lai aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu. Šo noteikumu uzdevums ir arī regulēt mehānisko transporta līdzekļu īpašuma turējuma (tas ir jauns termins, kas šajā likumā ir ieviests) un lietojuma tiesību iegūšanu, kā arī transporta līdzekļu īpašnieka, turētāja un lietotāja atbildību. Tātad no šā likumprojekta 1. panta mēs varam izdarīt secinājumu, ka šie noteikumi, kas tagad tiek skatīti kā likumprojekts, to pieņemšanas gadījumā kļūs par sava veida "jumta likumu" visiem tiem daudzajiem un dažādajiem normatīvajiem aktiem, no kuriem nevienam nav likuma spēka, bet visi tie daudzējādā vai drusku mazākā mērā attiecas uz ceļu satiksmes jautājumu regulēšanu. Tiešām situācija mūsu valstī ir tāda, ka mums pašreiz šie jautājumi ir regulēti ar dažādām instrukcijām, nolikumiem un citiem aktiem, bet likumu šeit nav. Tātad Satiksmes ministrija ir šajā ziņā nopietni strādājusi, lai šo noteikumu pieņemšanas gadījumā tāds likums Latvijā, tāpat kā vairumā Eiropas un arī citu valstu, būtu. Mans uzdevums ir jūs iepazīstināt ar šā likumprojekta galvenajiem, būtiskākajiem momentiem, ar tā būtību. Jau pašā sākumā teikšu, ka tas tika rūpīgi izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā un guva atbalstu tā pieņemšanai pirmajā lasījumā. Uzmanība ir jāpievērš tam, ka šā likumprojekta 3. pantā ir pietiekami sīki un detalizēti reglamentētas tās funkcijas, kas ir sadalītas starp dažādām valsts institūcijām - starp Satiksmes ministriju un Iekšlietu ministriju. Šeit ir noteikts, kādi pienākumi un tiesības ir arī Izglītības un zinātnes ministrijai, Ceļu satiksmes drošības direkcijai, kā arī Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai. Tātad jūs redzat, ka ļoti plašs ir to institūciju kopums, kuras piedalās šo jautājumu kārtošanā. Būtisks ir likumprojekta 5. pants, kurā ir noteikti ceļa pārvaldītāja un īpašnieka pienākumi attiecībā uz ceļa uzturēšanu kārtībā, arī citas funkcijas šeit ir minētas. Nevienu no tiem kolēģiem, kuri savā darba ikdienā saskaras ar transporta līdzekļiem un to vadīšanu un kuri ir transporta līdzekļu īpašnieki, protams, nevar neinteresēt šā likumprojekta trešā nodaļa, kurā ir noteikts un reglamentēts, kā transporta līdzekļi ir jāņem uzskaitē un kā tie ir jāreģistrē. Šeit būtisks, manuprāt, ir 10. pants, kas paredz atvieglot kārtību transporta līdzekļa pārreģistrēšanai pārdošanas vai cita veida atsavināšanas gadījumos, ja transporta līdzeklim ir tikai viens īpašnieks un ja atsavinātais transporta līdzeklis paliek Latvijas Republikā. Jaunā kārtība paredz, ka nebūs vairs nepieciešams izmantot dažādu starpniekfirmu, dažādu komisijas veikalu pakalpojumus un daļu no līdzekļiem atstāt tur, bet, ierodoties Ceļu satiksmes drošības direkcijā un samaksājot 50 santīmus šajā iestādē, uz pušu rakstveida pieteikumu pamata būs iespējams atvieglotā, vienkāršotā kārtībā pārreģistrēt transporta līdzekļus. Tas, protams, arī izslēgs vai katrā ziņā krietni samazinās iespējas šeit atkāpties no likuma prasībām. Patlaban likumdošanā, kura regulē transporta līdzekļu iegādāšanos un pārdošanu, ir diezgan strīdīgi momenti attiecībā uz to, kā rīkoties, ja transporta līdzeklis pieder vairākām personām (teiksim, laulāto kopīpašums), un šajā projektā ir mēģināts šo jautājumu risināt ar 12. panta normu, ka transporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā tādā gadījumā tiks iespiesta atzīme - "kopīpašums". Tas, protams, liegs vienam no šā kopīpašuma turētājiem atsavināt transporta līdzekli, pārdot to vai uzdāvināt to kādam citam, nesaņemot rakstveida piekrišanu no otra kopīpašnieka. Tālāk. Manuprāt, jums būtu jāpievērš uzmanība likumprojekta 33. pantam. Arī šeit ir ieviests jauninājums, jo Satiksmes ministrija ir centusies darīt visu, kas no tās atkarīgs, lai tas katastrofālais stāvoklis, kāds ir mūsu valstī satiksmes negadījumu jomā, tiktu kaut cik uzlabots, vismaz mazināts. Un tādēļ šajā pantā ir iekļauta norma par transporta līdzekļa vadīšanas pieļaujamo ilgumu, un šeit ir noteikts, ka tas nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet nākamais pants - 34. pants - paredz, ka maksimālais pieļaujamais nepārtrauktas transporta līdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 4 stundas. Šeit, protams, ir saistība ar tiem standartiem, kas valda pārējā pasaulē. Ļoti būtisks, pēc mūsu komisijas domām, ir 45. pants, kas paredz civiltiesisko atbildību regulējošus jautājumus gadījumos, ja ar autotransporta līdzekli tiek nodarīti materiāli zaudējumi, materiāls kaitējums trešajām personām. Un šā panta trešā daļa tādā gadījumā paredz materiālo atbildību transporta līdzekļa turētājam, bet par to daļu, ko viņš nav spējīgs segt, atbild transporta līdzekļa īpašnieks. Protams, man ir jāsaka, ka šajā likumā ir arī diskutējamas normas, bet es uzskatu, ka par tām mēs vairāk runāsim tad, kad likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā. Kā tādu varētu minēt normu, kas nosaka visnotaļ liberālu statusu transporta līdzekļa lietošanas pilnvarošanas veidam, tādai pilnvarai. Teiksim, kādā veidā tā ir sastādāma, noformējama, lai varētu atļaut citai personai lietot man piederošu transporta līdzekli. Civillikums, kā jūs zināt, šeit atļauj diezgan brīvu interpretāciju, un, tā kā šie noteikumi "Par ceļu satiksmi" ir spēkā jau otro dienu, tātad no 1. novembra, tātad jau divas dienas šis jautājums ir visai brīvi regulēts un netiek prasītas notariāli apstiprinātās pilnvaras. Par to Iekšlietu ministrijai bija cits viedoklis nekā šā likumprojekta autoriem, un par to mēs diskutēsim otrajā lasījumā, jo acīmredzot šajā sakarā būs daudzu deputātu priekšlikumi. Taču šeit ir arī daudzas ļoti viennozīmīgi traktējamas un apsveicamas normas, un pie tādām es gribu pieskaitīt šā likumprojekta pašu pēdējo pantu, nobeiguma noteikumu 4. punktu, kuru es atļaušos citēt: "Ar 1994. gada 1. novembri atzīt par spēku zaudējušām visas Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes štāba un Drošības dienesta izdotās atļaujas, kas dod tiesības atkāpties no Ceļu satiksmes noteikumu prasībām. " Es uzskatu, godātie kolēģi, ka es savu uzdevumu - iepazīstināt jūs ar šā likumprojekta būtiskākajiem elementiem un tā saturu - esmu veicis. Paldies par uzmanību.".
• 1994_11_03-seq148 language "lv".
• 1994_11_03-seq148 speaker Andris_Ligotnis-1959.
• 1994_11_03-seq148 mentions Q211.
• 1994_11_03-seq148 mentions Q4294315.
• 1994_11_03-seq148 mentions Q193089.
• 1994_11_03-seq148 mentions Q6112266.
• 1994_11_03-seq148 mentions Q4294480.