Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_11_03-seq104> ?p ?o. }

• 1994_11_03-seq104 type Speech.
• 1994_11_03-seq104 number "104".
• 1994_11_03-seq104 date "1994-11-03".
• 1994_11_03-seq104 isPartOf 1994_11_03.
• 1994_11_03-seq104 spokenAs 49.
• 1994_11_03-seq104 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Vispirms par likuma formu. Kā jūs atceraties, pagājušajā gadā diemžēl ierobežotā laikposmā bija jāpieņem budžets 1994. gadam tādā formā, kā tas bija iesniegts, un tas automātiski uzspieda šo formu uz visu gadu. Tādējādi mēs nevarējām likumprojektu iesniegt citādākā formā, jo balsošanā bija tikai šī forma. Attiecībā uz papildu materiāliem. Šeit nav nekādas slepenības, un jebkuri materiāli... Jūs jau dzirdējāt, ka Gundars Bērziņš tos analizēja ļoti dziļi un detalizēti, tā ka šie materiāli ir pieejami deputātiem. Protams, pamatā ar tiem strādā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet arī visas pārējās komisijas, kad tās uzaicina finansu ministru vai citus pārstāvjus, protams, jebkuru materiālu var saņemt, un tas, vienalga, kādā griezumā, ir pieejams. Tāpēc es nedomāju, ka bija, teiksim, kaut kāds pārkāpums. Attiecībā uz 1995. gadu jūs saņemsit materiālu pilnīgi citā formā - ar visiem izvērstajiem aprēķiniem. Tātad šeit būs gan ieraksti, kas nes juridisko slodzi, gan arī pati aprēķinu metodika, kāpēc šis skaitlis ir tāds, nevis citādāks? Līdz ar to deputāti varēs praktiski spriest par kādas pozīcijas pamatotību vai nepamatotību stipri lielākā mērā, nekā tas ir šobrīd. Tas būtu no šā viedokļa. Tālāk par 1994. gada budžeta grozījumiem. Šiem budžeta grozījumiem varbūt arī nav tā pareizākā forma, kādā mums turpmāk būtu jāpasniedz šie grozījumi. Citās valstīs ir tā sauktais papildu budžets, un šis papildu budžets labāk izskaidro to realizāciju. Jo laika gaitā gan sakarā ar civildienesta reformas realizāciju, gan ar citiem pasākumiem faktiski ir mainījušies visi skaitļi šajās ailēs, un tāpēc, izsekot, izņemot profesionāļus attiecīgajās ministrijās un Finansu ministrijā, dabiski, ir ļoti grūti. Ja tas būtu, teiksim, formulēts citādākā veidā - un to mēs varētu darīt nākamgad - tad būtu daudz vienkāršāk. Tālāk par 1995. gada budžeta iesniegšanas termiņu. Pirmdien budžeta projekts pamatvilcienos faktiski būs gatavs. Un tad divas nedēļas ap to vēl cīnīsies valdība, bet pēc divām nedēļām 1995. gada pamatbudžets un visi speciālie budžeti būs parlamentā. Cik ātri parlaments varēs virzīties uz priekšu - tas, protams, būs atkarīgs no parlamenta, bet katrā ziņā mēs, varētu teikt, esam jau sagatavojuši šo budžeta projektu vismaz Finansu ministrijas līmenī. Protams, tas vēl ir jāizdara arī valdības līmenī, bet tas jau ir, varētu teikt, tāds precizēšanas, nevis vairs tāds dziļš un pamatīgs darbs. Tagad par konkrētajām lietām, ko skāra vairāki kolēģi. Pirmā ir saistīta ar zemessardzes papildu līdzekļiem un Olaines sakaru centru. Mēs mēģināsim to risināt. Vienalga, vai tas būs tieši no šā vai no kāda cita speciālā budžeta, taču mēs mēģināsim šo jautājumu atrisināt. Es vēl nevaru precīzi pateikt risinājuma avotus, jo uzskatu, ka, protams, Sakaru centrs ir pietiekami būtisks, bet ir jāmēģina atrast avotu. Un es gribu tikai vēlreiz uzsvērt, ka šoreiz mums budžeta projekts, šie grozījumi, ir taisīti tā, lai iznāktu 1995. gadam, lai mēs kaut kādā mērā savilktu galus. Lielākas cerības ir uz kopējo ieņēmumu. Varbūt atsevišķos veidos arī būs kādas izmaiņas pozitīvā virzienā, bet pašlaik man, godīgi sakot, nav, un tāpēc viss... Dod, Dievs, izpildīt šo ieņēmumu un arī izdevumu daļu. Otrs. Par maksimālo budžeta deficītu. Kāpēc mēs rakstām tādu frāzi - "maksimālais budžeta deficīts", nevis budžeta deficīts līdz latam? Daļēji tas ir saistīts ar domu, ka mēs novelkam robežlīniju, ka tas nedrīkst būt lielāks. Dabā mums ne vienmēr veidojas aritmētiskā vienādībā - tik un tik precīzi līdz latam izdevumi un tik un tik latu ieņēmumi. Mēs domājām, ka tiešām budžeta deficīts būs tieši 40 miljoni latu, pie kam pamatā uz iekšējā aizņēmuma rēķina. Bet vai tas būs 39 miljoni 998 tūkstoši, to es šobrīd nevaru precīzi pateikt ar precizitāti līdz latam, tāpēc rēķinā ir tieši 40 miljoni, bet izpildes gaitā tur var būt kaut kāda novirze par vienu, diviem vai simts latiem. Tāpēc ir norādīta maksimālā robeža. Doma, protams , ir 40 miljoni. Ja deputāti uzskata, ka vajag, teiksim, 40 miljonus ierakstīt tieši tad, mēs varam to darīt, un šeit nekāda pārkāpuma nav, jo izdevumos mēs esam rēķinājuši 40 miljonu latu deficītu. Tā ka varam mest šo vārdu "maksimālais" ārā un apstiprināt budžeta deficītu 40 miljoni latu. Pilnīgi piekrītu. Tālāk. Kāpēc no ieņēmuma daļas ir izslēgta Liepāja un Daugavpils? Godīgi sakot, tās izslēgtas tīri manipulācijas rezultātā, jo tad mums vajadzētu izdevumu daļā paredzēt Liepājai īpaši... Protams, tā ir Liepājas problēma, šī Liepājas kara osta. Liepāja pārņem Liepājas kara ostu, kurā ir milzīgs dzīvojamo un sociālo problēmu jūklis. Viņi prasa no mums papildu naudu. No valsts budžeta, lai atrisinātu šīs problēmas. Mums nav ne mazākās iespējas viņiem iedot klāt, jo mums situācija ir visai saspringta. Vienīgais, ko mēs varam palīdzēt Liepājas pilsētai, ir neņemt ārā naudu, ko mēs likumīgi varam darīt, šajā gadījumā atļaujot tai kaut kāda mērā parisināt šīs problēmas, taču tā nav izcili liela palīdzība Liepājai. Līdzīgi ir ar Daugavpils kara garnizonu. Šīs summas nav tik lielas, lai tās sagrautu budžetu, taču, zinot šo pilsētu, - es vēlreiz atkārtoju, Liepājas katastrofālo stāvokli - mēs spērām šo soli. Es vēlreiz saku, ka tas bija mans politiskais solis. Mēs varam šos līdzekļus atgriezt atpakaļ un iekasēt no viņiem, bet es neredzu, kā citādi Liepājas pilsētas jaunā valde varētu tikt galā ar šo milzīgo problēmu, kas saistīta tieši ar Liepājas kara ostu. Tālāk par izlīdzināšanas fondu un par dotēšanu, par kuru runāja Bunkša kungs. Mēs esam uzsākuši šādu jaunu sadarbības virzienu ar pašvaldībām, un šajā ziņā ir ļoti pozitīvi, ka Saeimā ir cilvēks, kurš ļoti cieši ir strādājis ar pašvaldībām. Mēs izskatīsim šos priekšlikumus, mēs esam tos jau saņēmuši. Mums nav iebildumu, ja šī kopējā summa nepārsniedz mūsu iespējas, pieņemt šo Pašvaldību savienības valdes priekšlikumu. Vienīgi vēlreiz ir jānoprecizē aprēķins, un tad mēs to varētu izdarīt. Kāpēc tiešām bija šī nesaskaņa starp izlīdzināšanas fondu un kopējo līdzekļu prognozi, kas bija no iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa? Tur ir lielas administrācijas problēmas 40 un 60 procentu sadalīšanā un ieskaitīšanā atbilstoši dzīvesvietai. Faktiski šis gads bija saistīts ar pilnīgi jaunām sistēmām, tāpēc ārkārtīgi grūti bija paredzēt prognozes, taču kopumā iedzīvotāju ienākumu nodoklis šogad ir pildījies pat labi, salīdzinot ar prognozi. Tālāk par investīcijām izglītībā, par ko runāja Ābiķa kungs. Es varētu tam pilnīgi piekrist, bet diemžēl mūsu budžets, ieņēmumu un izdevumu daļa, ir līdz pēdējam saspringta, un es neredzu šobrīd lielāku naudas summu, ko iedalīt izglītībai, lai arī kā es to gribētu. Daži šajā gadījumā - es te gribētu atsaukties uz Bērziņa kungu un Grota kungu, - runāja par Hipotēku un zemes banku. Mēs atrisināsim šo jautājumu par statūtu kapitāla palielināšanu ar ārvalstu kredītu. Budžetā mums nav šīs iespējas. Es tikai gribu paskaidrot, ka, protams, tā bija milzīga avantūra, ka faktiski mēs piekritām iekļaut ieņēmumu daļā 6 miljonus latu par nekustamā īpašuma pārdošanu. Šajā brīdī nav pārdots neviens valsts nekustamais īpašums. Neviens! Un es pat vairs nezinu, vai man par to noskumt, vai būt laimīgam, jo katrā ziņā, balstoties uz tiem nosacījumiem, uz kuriem tos gatavojās pārdot, es īpaši vairs neredzu jēgu pārdot, jo izdevīgums iznāk tik niecīgs, ka varbūt ir labāk tos paturēt valsts īpašumā vai nodot ilgākā nomā, bet katrā ziņā saskaņā ar ļoti precīziem nosacījumiem, jo tā pārdošana vairs neienes visai daudz naudas un faktiski neuzlabo arī šā īpašuma stāvokli. To visu mēs varam pilnīgi sakārtot arī ar nomu, kur precīzi aprakstīti nosacījumi. Tā ka mēs pirmdien Ekonomikas un finansu komitejā vēl atgriezīsimies pie šā jautājuma, bet, godīgi sakot, no visiem tiem pārdodamajiem objektiem, kuri tam ir sagatavoti, tikai viens ir daudzmaz normāli sagatavots, un arī tas, kurš varētu šobrīd iegādāties šo īpašumu, pārāk nemaz nesteidzas. Tā ka to mēs varētu pārskatīt. Taču šajā gadījumā tas automātiski nāk pār Hipotēku un zemes banku. Ja mēs nebūtu budžetā ierakstījuši tiešā līmenī operas celtniecību, tad opera šogad nemaz nebūtu celta, tad būtu no rezerves fonda jāiedod tās iekonservēšanai, un operas celtniecība būtu apstājusies. Tāpēc mums bija jāfinansē operas celtniecība, taču pārsniegums vai, teiksim, darba ātrums, par laimi, ir pietiekami liels, un šogad faktiski šai operai iznāk jau 4 miljoni latu. Mēs atkal daļēji to risinām, paņemot šo ārvalstu kredītu un ieliekot operā aptuveni 500 tūkstošus latu, lai atrisinātu šo operas problēmu, lai operas celtniecība varētu turpināties un lai nākamā gada septembrī opera varētu uzsākt savu īsto darbību. Taču tādā situācijā, protams, vienmēr ir jāizvēlas, ko var pavilkt un ko nevar pavilkt. Un šajā gadījumā atstāt tā, ka mēs 2 miljonus no budžeta iedodam statūtu kapitāla palielināšanai Hipotēku un zemes bankā, kā mēs to rēķinājām agrāk, tā būtu tīrā mānīšanās. Es pilnīgi godīgi varu pateikt - ja man trūktu nauda ieņēmumos, tad tā ir pirmā pozīcija, kas nesaņemtu šo naudu līdz gada beigām. Tāpēc vislabāk ir risināt, zinot reālu avotu, nevis vienkārši cerēt uz kaut ko īpašu. Un es vēlreiz atkārtoju - īpašuma pārdošanas koncepcija acīmredzot ir jāpārskata, un tur katrā ziņā nebija nekāda pamata domāt, ka te varētu saņemt 6 miljonus latu, kā sākotnēji tas tika ierakstīts. Īpašo uzdevumu ministra aparāts ir likvidēts, bet diemžēl, redzat, ir vēl viena nelaime, kas saistīta ar budžeta grozījumiem. Ja budžeta grozījumi nav, teiksim, summāri visaptveroši un ja nekāds izcilais ieņēmumu avots nav parādījies, tad katru mēnesi tiek izdalīts budžeta finansējums atbilstoši iepriekš pieņemtajam likumam. Un dabā gada beigās, protams, tas, kas ir palicis un ko varētu izgrozīt, ir stipri mazāks, nekā parādīts uz papīra, jo dabā viena liela daļa... Tātad līdz oktobrim mēs jau esam finansējuši gan darba algas, gan pensijas, gan iestāžu uzturēšanu, un, dabiski, tas atlikums, kurš ir palicis un kuru vēl varētu mēģināt pārdalīt, ir pārāk niecīgs. Šajā ziņā es, protams, pilnīgi piekrītu Bērziņa kungam, kurš saka: "Jāsāk kārtīgi ķidāt un strādāt ar 1995. gada budžetu, jo 1995. gada budžets - tas ir viss gads, kurā katra izmaiņa, ko izdara parlaments, atsaucas visa gada garumā. " Tā ka es vienkārši nevaru pateikt... Arī es atbalstītu, protams, mācību grāmatu pozīciju, bet Finansu ministrija iedeva to, ko tā varēja šobrīd papildus iedot mācību grāmatām. Mēs gan vēl skatīsimies kādu avotu, bet mums vienkārši to nav. Par Āgenskalna Kristīgo skolu. Es zinu šo problēmu, summa ir diezgan neliela, un mēs domājam, kā to atrisināt. Un pēdējais - par Grīga kunga priekšlikumu un to, kas notiek ar sponsorēšanu. Tātad peļņas nodoklī - tas ir vienīgais nodoklis, kurā ir daļējs atvieglojums, - reāli darbojas 32. pants, kas nosaka, ka peļņas nodoklī tiek dots atvieglojums par 70 procentiem, ja tiek ziedots izglītības, zinātnes, kultūras iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un fondiem, kā arī starptautiski atzītām sporta federācijām. Tātad, ja kāds grib ziedot, tad viņš nevar ziedot, norakstot, teiksim, uz "SKONTO" futbola komandu. Tad tam visam ir jāiet caur Futbola federāciju, kurai viņš var ziedot. Tātad, ja viņš ziedo simts latu, tad 70 lati būs tie, kurus neiemaksās budžetā, bet 30 lati ir viņa paša tīrais ziedojums. Taču, lai neaizietu visa nauda, mums faktiski ir ierobežojums, ka tā var izdarīt 10 procentu apmērā no nomaksājamā nodokļa. Tātad reāli šis nav tas avots, caur kuru mēs zaudējam lielas naudas summas. Un, teiksim, nesponsorēt sportu, izslēgt to ārā, es domāju, nebūtu pareizi. Katrā ziņā es nedomāju, ka, teiksim, dodot šīm komandām, "SKONTO", SWH, "Brocēni" un tā tālāk, nodokļos mēs zaudētu. Tās tiek uzturētas pēc cita principa. Pamatā tās, protams, uztur pašas sevi - tātad ir reklāma, attiecīgie komercturnīri, un praktiski šī nauda saistās ar firmu prestižu, nevis ar nodokļu maksātāju atvieglojumu. Es vēlreiz atkārtoju - ir 32. pants, kurā ir pateikts, kādā veidā notiek šī sponsorēšana. Es nevaru pateikt, cik, teiksim, šogad ir aizgājis katram konkrētajam gadījumam, bet es, protams, noskaidrošu, cik liels, teiksim, ir dots šīm futbola komandām atvieglojums no nodokļa, un sagatavošu rakstisku atbildi nedēļas laikā uz vairāku komandu bāzes. Par visām es nevarēšu pateikt, bet, teiksim, par tām, kas ir populārākās. Tad zināsim, cik lielā mērā nodokļu atvieglojums darbojas. Tomēr es vēlreiz atkārtoju, ka tas ir tikai peļņas nodoklī un tikai attiecībā uz vienu daļu. (Zāles viesu sektorā skaļa sarunāšanās.)".
• 1994_11_03-seq104 language "lv".
• 1994_11_03-seq104 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1994_11_03-seq104 mentions Q822919.
• 1994_11_03-seq104 mentions Q80021.
• 1994_11_03-seq104 mentions Q5244326.
• 1994_11_03-seq104 mentions Q5618600.