Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_27-seq344> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 1994_10_27-seq344 type Speech.
- 1994_10_27-seq344 number "344".
- 1994_10_27-seq344 date "1994-10-27".
- 1994_10_27-seq344 isPartOf 1994_10_27.
- 1994_10_27-seq344 spokenAs 126.
- 1994_10_27-seq344 spokenText "Es runāšu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatāmā likumprojekta 14. pantā jau ir iestrādātas normas, kas nosaka, ka valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi tiek iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kuru savukārt apstiprina Ministru kabinets. Līdz ar to šāds objekts kļūst par visas tautas kultūras vērtību un bagātību. Tātad tas notiek mirklī, kad objekta īpašnieks kļūst atbildīgs likuma priekšā, jo pats labprātīgi ir uzņēmies saistības par kultūras pieminekļa, tā vēsturiskās, zinātniskās, mākslinieciskās vai citādas kultūras vērtības saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Īpašnieks ir pieņēmis un parakstījis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumus, un līdz ar to apzinās arī savas bezatbildības tiesiskās sekas, ja tāda bezatbildība notiek. Un tieši tāpēc 27. pantā iestrādātās juridiskās normas ir ar dziļu jēgu un nozīmi. Tās paredzētas tikai īpašu situāciju gadījumos. Es pasvītroju: īpašu! Tie ir tikai tādi gadījumi, kad kultūras pieminekļa īpašnieks sāk pilnīgi ignorēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izvirzītos noteikumus. Ja viņš ar savu kaitniecisko darbību apdraud pieminekļa turpmāko eksistenci. Visbīstamākie var būt tādi gadījumi, kad īpašnieks ne tikai nerūpējas par kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, bet tīši to bojā. Šeit Lagzdiņa kungs pieminēja gleznu, bet es domāju, ka mēs varam runāt arī par lielākiem objektiem, piemēram, celtnēm, ēkām. Piemēram, ja īpašnieks nodedzina vai nojauc kādu daļu šā pieminekļa, dabiski, ka šāda rīcība ved pie pieminekļa pilnīgas iznīcības. Un tad, lai apturētu postītāju, ir jāpielieto arī stingrs likuma spēks, proti, objekta atsavināšana bez atlīdzības. Jā, varbūt tas izklausās nehumāni attiecībā pret īpašnieku, bet toties tādā veidā tiks aizstāvētas sabiedrības intereses, lai kultūras pieminekli saglabātu sabiedrības vajadzībām. Līdz ar to visa sabiedrība tiks audzināta dziļāk izprast un apzināties tās vērtības, kas mūsu kultūrai pieder. Jācer, ka tīšu postīšanas gadījumu, kuros izpaudīsies kultūras pieminekļa īpašnieka ļaunprātība, būs ļoti maz. Taču praksē šādi gadījumi var parādīties. Tieši tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pieņēma vienprātīgu lēmumu un ierosina 27. pantu izteikt tādā redakcijā, kādu nolasīja Lagzdiņa kungs, ka tīšas kultūras pieminekļa bojāšanas gadījumā, kas var novest pie tā iznīcināšanas, tas tiek bojātājam atsavināts tiesas ceļā un bez atlīdzības. Tieši šī ir pretruna, kas pastāv starp Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Šī pretruna pastāv tajā apstāklī, ka attiecībā uz atsavināšanu ir divi viedokļi. Viens viedoklis - atsavināt postīto kultūras pieminekli bez atlīdzības īpašniekam, bet pretējais viedoklis ir - atsavināšanas gadījumā īpašniekam izmaksāt kompensāciju. Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu aizstāvēt tautas kultūrvēsturisko mantojumu no iznīcības un ar savu balsojumu pievienoties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedoklim. Paldies par uzmanību!".
- 1994_10_27-seq344 language "lv".
- 1994_10_27-seq344 speaker Irena_Folkmane-1941.