Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq93> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq93 type Speech.
• 1994_10_20-seq93 number "93".
• 1994_10_20-seq93 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq93 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq93 spokenAs 23.
• 1994_10_20-seq93 spokenText "Augsti godātā Saeima! Dāmas un kungi! Pasaulē ir daudz "karsto punktu", un katrs no mums var nosaukt vairākus no tiem. Visos šajos "karstajos punktos" preventīvā diplomātija nav guvusi panākumus vai nav guvusi pietiekamus panākumus. Šobrīd pasaules starptautiskajās institūcijās un diplomātiskajās aprindās par vienīgo veiksmes stāstiņu - vai par gandrīz vai vienīgo veiksmes stāstiņu - tiek uzskatīts Baltijas gadījums: sekmīga līguma parakstīšana un karaspēka aizvešana. Lai gan šeit vēl daži mūsu kolēģi strīdas - ir izvesti vai nav. Es piekrītu, ka par šo jautājumu mēs varam debatēt. Bet fakts ir noticis. Daži izsaka bažas par to, ka nu par Latviju vai Baltiju, par mūsu valsti vairs nebūs pasaulē intereses. Ka mēs pazudīsim no avīžu pirmajām lappusēm. Es teiktu - paldies Dievam! Jo avīžu pirmajās lappusēs mēs bijām asiņainajās janvāra dienās. Mums nav vajadzīgs būt avīžu pirmajās lappusēs! Mums ir jādzīvo mierīgu dzīvi, jāceļ sava valsts un jāgādā par saviem pilsoņiem. 30. aprīlī noslēgtie līgumi ir guvuši plašu atbalstu pasaulē. Tā bija grūta, kompromisu - jā, kompromisu! - pilna cīņa, lai panāktu vienošanos. Parakstot līgumus, mēs pierādījām, ka esam politiski nobriedusi valsts, kas, konsekventi cīnoties par savām nacionālajām interesēm, spēj uzklausīt savu partneru viedokli, ieklausīties un ņemt vērā Eiropas - un ne tikai Eiropas - valstu intereses, veidojot stabilu, drošu situāciju reģionā, kur netiek un netiks aizskartas nevienas valsts nacionālās intereses neatkarīgi no teritorijas lieluma vai vietas pasaules valstu rangu tabulā. Mūsu ierocis ir starptautisko tiesību normu konsekventa ievērošana un spēja prasīt, lai arī citas valstis turētos pie šīm normām. Tieši šis apsvērums bija mūsu līguma pamatā un līguma parakstīšanas pamatā. Mēs izmantojām šo arsenālu un nogājām savu ceļa daļu, izpildot Eiropas drošības un sadarbības apspriedes, Apvienoto Nāciju, Rietumeiropas sadarbības padomes rezolūcijas par karaspēka izvešanu, pusēm savstarpēji vienojoties. Es uzdrošinos apgalvot, ka Latvijai vēl nekad nav bijis tik daudz draugu un tik daudz cerību. Lai gan tās nav drošības garantijas. Tomēr līguma ratifikācija vairos mūsu draugu skaitu, vairos mūsu cerības un mūsu drošību. Saskaņā ar līgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku pilnīgas izvešanas nosacījumiem 15. pantā ir pateikts, ka līgums tiek piemērots no parakstīšanas dienas, kaut gan stājas spēkā ratifikācijas raksta apmaiņas dienā. Tādu pašu nosacījumu ietver vienošanās par militārajiem pensionāriem, vienošanās par Skrundas radiolokācijas staciju. Šajā vienošanās ir viena norma, kuru mēs pēdējā laikā neesam akcentējuši, bet varbūt esam pat drusku piemirsuši. Tur ir skaidri rakstīts, ka vienošanās stājas spēkā ar 1. septembri. Visi labi zina, kāds šodien ir datums. Ja būtu stājies spēkā līgums par karaspēka izvešanu un ja ir pabeigta karaspēka izvešana. Kā redzat, karaspēka izvešana ir notikusi, taču līguma spēkā stāšanās nav notikusi. Juridiskās procedūras ir palikušas karājoties gaisā. Mēs teiksim - Krievijai ir tiesības nepildīt šos neratificētos līgumus. Jā, mēs varam dažādi teikt. Un, kad par to runājām frakcijās, īpaši frakcijā "Tēvzemei un brīvībai", mums uzsvēra, ka Krievija neievēro līgumu attiecības. Cienītie kolēģi! Tiekoties ar Eiropas savienības "troikas" pārstāvjiem Ģenerālās Asamblejas laikā Ņujorkā, Grieķijas pārstāvis izteica izbrīnu par to, cik korekti rīkojas Krievija, pildot neratificētus līgumus. Kādā situācijā mēs atradīsimies, atsakoties ratificēt? Un ja Krievija būs ratificējusi? Diemžēl mēs jau esam zaudējuši. Nedaudz. Ne pārāk daudz starptautiskās sabiedrības acīs. Jo mūsu Valsts prezidentam no Ģenerālās Asamblejas tribīnes vajadzēja paziņot pasaulei - mēs esam ratificējuši, mēs esam izpildījuši līgumu noteikumus; prasiet, lai Krievija tos pilda! Tā vietā mēs saņemam ne pārmetumus, bet nelielu neizpratni. Saskaņā ar galvenā līguma 2. pantu, pārējās parakstītās vienošanās ir šā līguma neatņemama sastāvdaļa un ir jāizskata vienā paketē. Tātad reāli šī procedūra, kuru piedāvāja gan Aleksandrs Kiršteins, gan Saeimas priekšsēdētājs - debatēt par visu kopā un pēc tam balsot. Balsot iesniegšanas kārtībā. Tā ir pieņemama, jo es ceru, ka deputāti saprot, ka, nobalsojot par valdības viedokli ar vienu balsojumu, mēs akceptējam visu, jā, visu, atbilstoši līgumiem. Un juridiskas fineses šeit nespēlē lomu, jo pretējā gadījumā - atsevišķi balsojot - mēs nokļūstam jeb varam nokļūt juridiskā ziņā diezgan, nu, negribētos lietot vārdu "dumjā", bet kaut kādā līdzīgā situācijā. Paskatīsimies uz līguma 5. pantu, 21. punktu! Aizbraukušo militārpersonu ģimenes locekļi var uzturēties Latvijā līdz 1994. gada 31. decembrim. Neratificējot mēs, protams, nonākam situācijā, kurā Krievijai nav pienākuma to pildīt. Bet es gribu teikt to, ka visā šajā argumentācijā par līgumu ratifikāciju, protams, ir viena problēma, kuru pacēla frakcijas sarunās, - tās ir tās militārpersonas, kurām vajadzēja atstāt Latviju kopā ar karaspēku 31. augustā, bet kuras nav mūsu valsti atstājušas. Ko tad mēs šeit redzam? Kāda ir situācija? Jā, šobrīd Latvijā, pēc Aizsardzības ministrijas ziņām, uzturas 3704 militārpersonas, kurām bija jāatstāj Latvijas teritorija. Tātad viens no argumentiem - tās ir atvaļinātās jeb neatbilstoši līgumam atvaļinātās. Tātad šīs militārpersonas faktiski atrodas Latvijā nelegāli, - bet tikai tad, ja mēs ratificējam līgumus. Jo, ja mēs ratificējam līgumus, tās 1115 personas, par kurām Krievija, iesniedzot sarakstu, ir uzņēmusies saistības izvest tās līdz 31. decembrim kopā ar ģimenēm - tās tiek izvestas. Ja ratificējam līgumus, tas tiek izdarīts, bet uz visām pārējām militārpersonām attiecas Latvijas iekšējā likumdošana. Mēs to precīzi nodalām, un saskaņā ar likumu mēs tās izraidām. Un tas ir mūsu pienākums. Es esmu jau daudzu valstu diplomātus brīdinājis par to, ka būs šis izraidīšanas process. Es, vēl iepriekšējā amatā būdams, - esmu personīgi devis rīkojumu - nedot uzturēšanās atļaujas nevienam, to skaitā arī šīm 1115 personām, kamēr nav skaidrības. Un tomēr tajā pašā laikā mēs, redzēdami šo situāciju, varēdami to atrisināt, faktiski dažreiz rīkojamies pilnīgi absurdi. Šajā sakar��bā man ir retorisks jautājums: pēc kādiem argumentiem vadoties, nacionālo spēku pārstāvētās pašvaldības slēdz līgumus ar Krievijas militārpersonām, ieceļot viņus par namu pārvaldniekiem? Un es jums nosaukšu konkrētus piemērus. Darba līgums ar Gračovu Rīgas rajona pašvaldībā, kurā viņš ir namu pārvaldnieks. Viņš neietilpst ne atvaļināto militārpersonu, ne pensionāru sarakstos, bet ir pilnīgi skaidrs, ka viņš ir bijusī militārpersona un ir ieguvis šo dokumentu nelikumīgi. No 15 deputātiem tur ir 7 kristīgie demokrāti, divi - no Zemnieku savienības un trīs - "Tēvzemei un brīvībai" deputāti. Godātie kolēģi! Ja mūsu runas atšķirsies no mūsu darbiem, tad taču mēs nekad nedabūsim šīs militārpersonas ārā! Es jūs lūdzu - pārbaudiet šo faktu! Es jūs lūdzu, lai jūsu deputāti, jūsu partiju deputāti, rīkojas šajā gadījumā atbilstoši jūsu partijas prasībām par militārpersonu, nelikumīgi atvaļināto militārpersonu, izraidīšanu. Mani, atklāti sakot, pārsteidza arī, - es nupat speciāli to vēlreiz pārlasīju, jo man nebija iespējas momentā reaģēt, - ka "Tēvzemei un brīvībai" šodien iesniedza priekšlikumu par to, lai izskata līguma ratifikāciju tikai tad, kad Krievija būs pilnībā izpildījusi savas līgumsaistības. (Es brīnos, ka neviens nereaģēja! Es arī tajā brīdī nereaģēju.) Kā tad tas ir iespējams? Ko jūs ar to domājāt? Papriekš ir izpildīti līgumi, un tikai tad mēs tos ratificējam - tas jau ir tieši tas, ko starptautiskā sabiedrība mums pārmet jeb, pareizāk sakot, slavē Krieviju, ka tā pilda līgumsaistības, bet mēs neratificējam līgumus. Esmu pārliecināts, ka deputāti, apzinoties savu atbildību valsts un tautas priekšā, pieņems vienīgo pareizo, Latvijai nepieciešamo lēmumu. Un tomēr. Es gribu nosaukt tās negatīvās konsekvences, kas izriet no nepareiza lēmuma pieņemšanas. Es esmu pārliecināts, diemžēl pārliecināts, ka tas dos Latvijas starptautiskajam prestižam nopietnu triecienu un radīs iespaidu par valsti, kurai nevar uzticēties nopietnu jautājumu risināšanā, pat ja tie skar pašas valsts drošību un izdzīvošanu. Latvija vai nu zaudēs iespēju starptautiski tiesiskos instrumentus izmantot, lai kārtotu sarežģījumus attiecībās ar Krieviju, vai arī šādu instrumentu izmantošanas iespējas varētu tikt būtiski ierobežotas. Pozitīvais efekts valsts un arī reģionālās drošības nostiprināšanā, kas tika panākts, parakstot līgumus un piespiežot izvest karaspēku, tiktu jūtami nonivelēts. Saspīlētās attiecības ar Krieviju kļūs par iemeslu piesardzīgākai attieksmei pret Latviju, un tas parasti ļoti būtiski ietekmē uz mūsu ekonomisko stāvokli. Reāli zūd pamats Krievijai izvest palikušās atvaļinātās militārpersonas, kurām saskaņā ar līgumu ir jāatstāj Latvijas teritorija. Nestāsies spēkā līgums par Skrundas radiolokācijas staciju, tas atkal izraisa virkni negatīvu seku, un nenoteiktība atkal kļūst par mūsu dzīves sastāvdaļu. Skrundas radiolokācijas stacijas darbība šobrīd netiek kontrolēta. Starptautiskās institūcijas kontrolē nepiedalās. Vīnē ir sagatavoti dokumenti, ir sagatavoti cilvēki, kas ir gatavi braukt kontrolēt Skrundas radiolokācijas staciju ar visām militārpersonām. Nebrauc. Līgums nav ratificēts. Sākas Skrundas objekta nojaukšana, Skrundas naudas izmantošana. 8 miljoni! Vai jūs domājat, ka, ja mēs šodien nenobalsosim par ratifikāciju, nebūs piesardzīgāka attieksme? Kura firma nāks šeit palīgā? Kura valsts piedalīsies šeit Militāro personu repatriācijas fondā, Skrundas vides rehabilitācijas fondā, ja šī attieksme no pašas valsts, no valsts vissvarīgākās iestādes - Saeimas, nebūs precīza un noteikta? Protams, līdz ar to, jo tāds ir nosacījums, zaudēs spēku Krievijas sniegtās garantijas ANO Drošības padomē - neizmantot parakstīto līgumu darbībām, kas vērstas pret Latvijas Republikas suverenitāti un drošību. Es varētu nosaukt vēl virkni negatīvu seku. Un tas būs tikai konspektīvs visu eventuālo negatīvo konsekvenču uzskaitījums, jo galu galā mēs šajā cīņā, šajā diskusijā, šajā dialogā iesaistījāmies, saņēmām pasaules atbalstu, un mums ir jārīkojas cienīgi. Par izvēlētā ceļa pareizumu liecina arī viss tas, kas ir noticis pēc tam, kad karaspēks ir izvests. Savā būtībā tas ir līgumu parakstīšanas rezultāts. Tas attiecas gan uz virkni augsta līmeņa tikšanos, uz vizītēm, gan arī uz pašu karaspēka izvešanu, kas iezīmēja jaunu posmu Eiropas drošības sistēmas veidošanā un kas ir viens no visnozīmīgākajiem Otrā pasaules kara seku likvidēšanas elementiem, okupācijas seku likvidēšanas elementiem. Un tas ir Latvijas valsts, Latvijas Saeimas un Latvijas politikas nopelns. Nesabojāsim to! Lemsim pareizi! Paldies.".
• 1994_10_20-seq93 language "lv".
• 1994_10_20-seq93 speaker Valdis_Birkavs-1942.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q16350881.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q16347646.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q2660080.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q193089.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q39731.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q8436.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q2167704.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q4294480.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q41.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q37470.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q1741.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q60.
• 1994_10_20-seq93 mentions Q7536677.