Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq32> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq32 type Speech.
• 1994_10_20-seq32 number "32".
• 1994_10_20-seq32 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq32 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq32 spokenAs 46.
• 1994_10_20-seq32 spokenText "Es gribu sākt ar to domu, ar ko Skultes kungs beidza: "godīgi pildījuši likumu", Augstākās padomes likumu, kur attiecībā uz sertifikātu izsniegšanu bija noteikts termiņš - 1996. gada 1. janvāris. Četrus mēnešus pirms šīs godīgās pildīšanas beigām, kuru ir noteikusi valdība, valdība pieņem lēmumu, ka no diviem gadiem četriem mēnešiem ir palikuši vairs tikai 4 mēneši. Kad izsniegto privatizācijas sertifikātu skaits ir 1 miljons 600. Tātad pašvaldību izpildītais darbs. Kontu atvēršana -tātad 860 000 kontu nav atvērti. Un vēl miljons nav arī saņēmuši. Kad kontu atvēršanas nepieciešamais temps ir tāds, ka mēnesī ir nepieciešams atvērt vairāk nekā 300 000, bet pašreiz šis skaits ir mazāks par pusi, jo Skultes kungs parādīja to dinamiku, kāda ir. Bet cik trūkst, lai šis daudzums tiktu izsniegts? Kad ir pilnīgi skaidrs, ka šis darbs nevar tikt pabeigts 1994. gada beigās, valdība pieņem šo lēmumu par sertifikātu izsniegšanas termiņu samazināšanu - turklāt Satversmes 81. panta kārtībā, kā likumu. Un, manuprāt, netiek darīts pats galvenais darbs - kaut kādā veidā pacelt sertifikātu reālo tirgus vērtību, jo nopietna privatizācija par sertifikātiem nav uzsākta. Otrs jautājums valdībai. Neaizmirstot labot šo rīkojumu, ir aizmirsts iesniegt pat likumprojektu par dzīvokļu privatizāciju, kas ir viens no galvenajiem šo sertifikātu segšanas avotiem. Jautājums - kāpēc šāda steiga? Vai tā nav tāpēc, lai, kamēr šī tirgus cena palielinās, par šo zemo vērtību varētu izpumpēt no cilvēkiem sertifikātus, koncentrēt tos kādās rokās un pēc tam par lētu naudu iegūt nopietnus īpašumus? Jo šobrīd dolāra un lata kurss un cenu celšanās iekšējā tirgū vairs neļauj par "sērkociņiem", par dažiem desmitiem tūkstošu dolāru, iegūt lielus īpašumus šinī valstī, bet sertifikātu tirgū tas šobrīd vēl ir iespējams. Vai tas nav šis mērķis? Tāpēc ir sāpīgi, ka Saeima nodod šos noteikumus tikai ar divu balsu pārsvaru, un te es gribu atzīt Tautsaimnieku politiskās apvienības deputātu izšķirošo lomu, kuri uzskatīja, ka tas ir normāli. Tātad šos noteikumus nenoraidīja. Budžeta komisija šo likumprojektu pirmajā lasījumā ir izskatījusi, un arī pietrūka vienas balss, lai to noraidītu. Un tas, par ko diskutējām, - jautājums par šiem komisiju sastāviem, ka valdošās koalīcijas neatbilstoša proporcionalitāte kādreiz bloķē lēmumu tālāku virzīšanu, - diemžēl tas komisijās tiek īstenots. Tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs un šis likumprojekts, ja to nenoraidīja, principā ir jāvirza tālāk un, izskatot to pirmajā lasījumā, jāpieņem lēmums par šo noteikumu noraidīšanu, likuma atjaunošanu. Vēl es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu nopietnu problēmu šajā likumprojektā - Satversmes 81. panta kārtības pielietojumu, jo valdība izmainīja tekstu, ko bija pieņēmusi pašreizējā Saeima. Bija pārejas noteikumi, kas noteica termiņu, kurā valdībai ir jāizstrādā kārtība, kādā ir atlīdzināms par valsts vajadzībām paturēto lauksaimniecības uzņēmumu īpašumiem. Bija noteikts termiņš, bet šis termiņš netiek īstenots, un valdība no 81. panta kārtības izsvītroja to un likumu atcēla, tātad atcēla šīs Saeimas pieņemto lēmumu. Jā, to, kas šajā Saeimā tika pieņemts. Tāpēc es gribētu teikt vienu: ir jāpabeidz sertifikātu izsniegšana. Ja mēs šobrīd zinām, cik šo sertifikātu ir izsniegts un cik nav izsniegts, tad ir pilnīgi skaidrs, cik daudz valsts īpašumu būtu jārezervē, lai šo sertifikātu vērtība paceltos. Un atsaukšanās uz čehu modeļiem, čehu modelis ir pavisam citāds, jo tur valsts vispirms nodalīja šo īpašumu, aprēķināja un uz šo īpašumu izlaida sertifikātus. Un tad ir ļoti svarīgi, ka šis termiņš nav garš. Tad tie cilvēki, kuriem pienākas sertifikāti, saņem tos un var pārvērst mantā. Mums ir pavisam cits modelis - ir izlaisti sertifikāti, bet nav zināms, kāda ir to vērtība, un, ja valdība ir spējusi panākt to, ka reālā tirgus vērtība sertifikātam nesasniedz 10% tā nominālvērtības, ir ievērojami zemāka - 6-7%, tad, manuprāt, tā ir vieta, uz kuru būtu koncentrējama valdības darbība, nevis ar likumdošanas iniciatīvām jāgrauj demokrātiskais likumdošanas process, kāds ir normālās valstīs, izdarot izmaiņas, kā to ir izdarījusi Saeima, grozot tik būtiskus likumus un tik ievērojami mainot termiņus. Tāpēc es ierosinu, kad tiks skatīts šis jautājums un kad Tautsaimniecības komisija būs izskatījusi šo pirmo lasījumu, noraidīt šos noteikumus un atjaunot Sertifikātu likuma darbību.".
• 1994_10_20-seq32 language "lv".
• 1994_10_20-seq32 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_10_20-seq32 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq32 mentions Q7537005.
• 1994_10_20-seq32 mentions Q7210239.