Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq160> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq160 type Speech.
• 1994_10_20-seq160 number "160".
• 1994_10_20-seq160 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq160 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq160 spokenAs 129.
• 1994_10_20-seq160 spokenText "Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Faktiski tagad izskatot šo jautājumu, neatkarīgi no tā, cik diplomātiski vai cik emocionāli katrs runātājs cenšas argumentēt un izteikt savu izpratni, patiesību, man liekas, ka mums ir kļuvis skaidrāks un skaidrāks, kur šeit ir domstarpības, un es gribētu to varbūt arī izteikt. Tātad, pirmkārt, man ir kļuvis skaidrs, ka mūsu domstarpības ir šo divu projektu konceptuālajā atšķirībā. Un šī konceptuālā atšķirība slēpjas vienā apstāklī. LNNK un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" projekts bez pastāvīgās uzturēšanās atļaujām paredz arī vēl termiņa atļaujas. Un līdz ar to šis likumprojekts ir garāks, sarežģītāks, jo attiecīgie kritēriji, lai saņemtu termiņa atļauju, prasa nopietnāku un detalizētāku pieeju. Otrais projekts, ko pašlaik ir iesniegusi Juridiskā komisija, faktiski runā tikai par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Un pie tam šīs pastāvīgās atļaujas ir kaut kādā, es pat īsti nemāku pateikt - kādā, šo iedzīvotāju legalizācijas vai statusa kategorijā. Tātad šeit tika minēts par to, ka daudzās valstīs ir saprotams un skaidrs, ka iedzīvotāji varētu būt gan pilsoņi, gan ārvalstnieki, tas ir, citu valstu pilsoņi vai bezvalstnieki. Un tad ir vēl viena - trešā - kategorija, tai ir tāda laika neskaidrība jeb tā saucamais "eks" statuss. Man liekas, ka ikvienā valstī un arī Latvijā būs tāpat, ka ir šīs zemes pilsoņi, ir citas zemes pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā, ir bezvalstnieki un tātad paliek vēl šis "eks" statuss. Cienītie kolēģi, es domāju, ka tie ir ļoti nepārliecinoši argumenti, ja kāds mēģina teikt, ka mums ir grūti izdarīt šo statusa noteikšanu - ka tas būs gan tehniski grūti, jo ir ļoti liels skaits cilvēku, par kuriem ir jālemj, un ka tas būs finansiāli dārgi. Taču man ir jāatgādina viena lieta, tas, ka faktiski mēs jau esam šo problēmu daļēji atrisinājuši - un tas ir jautājumā par pilsonību. Arī šeit viss process ir individualizēts. Te ir individuāla izvēle un ir arī individuāls akcepts. Līdz ar to mēs jau nekur no tā neesam aizbēguši, arī šis process nav kļuvis lētāks vai mazāk ietilpīgs. Viss tas pats arvien vēl saglabājas. Ja ir runa par šeit izteikto kritiku attiecībā uz LNNK un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto projektu, tad man jāsaka, ka šis projekts tika iesniegts 1993. gada 20. septembrī. Un tagad jau ir pagājis vairāk nekā gads - gads un daži mēneši, kad mēs pie tā atgriežamies un runājam. Man ir jautājums - kāpēc? Un atkal it kā sākas ļoti neskaidri argumenti. Savā laikā teica, ka nevajag šo jautājumu kustināt, ka mēs paskatīsimies Pilsonības likumu, uzrakstīsim un pieņemsim to, un tad kaut kur varēsim runāt tālāk arī par statusu. Es domāju, ka tā ir ačgārna kārtība. Godīgi sakot, mums vajadzēja jau sen runāt par statusu, un tad acīmredzot mums būtu bijis daudz vienkāršotāk un daudz loģiskāk izrunāt un saprast Pilsonības likuma jautājumus un tās nianses, kas tur ir ietvertas. Bet tas tā nav noticis. Tātad šobrīd acīmredzot mēs citādi vairs nevaram, jo sākas prasības par to, lai šis Pilsonības likums jau savā darbībā tiktu realizēts. Un nu mums vajadzētu noteikt šo statusu. Tanī likumprojektā, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija, man ir daudzas neskaidrības, un es vairs nesaprotu, kā tas ir. Pirmkārt, šeit ir runa par to, ka praktiski šis likums neattiecas, godīgi sakot, tikai uz militārpersonām, viņu ģimenes locekļiem un apgādībā esošajiem. Bet par visiem pārējiem vairs vispār nav nekādas runas. Tad tas ir pirmais solis uz šīs situācijas jeb status quo pilnīgu legalizāciju. Vai tas tā ir patiesi un vai tas ir tas ceļš, pa kuru mums jāiet, - es stipri šaubos. Es domāju, ka šeit ir nepieciešama nopietnāka un diferencētāka pieeja. Nākamais, ja runājam tālāk par šo Juridiskās komisijas variantu. Tā 7. pants nosaka, ka ir tiesības uz ģimeni un uz ģimenes apvienošanu. Cienītie kolēģi, ja šim cilvēkam ir tikai termiņatļauja, kā tas ir paredzēts LNNK un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" projektā, tad šādam pantam nebūtu vietas. Ja ir pilnīga legalizācija, tad tādā gadījumā, kā jūs redzat, šeit notiek viss kas. Tas papildu migrācijas sūknis, ar ko mēs sen esam mocījušies, un par ko sen esam runājuši. Un tādā veidā iebraucējiem paveras visplašākās iespējas, sākot ar nākamo sievu un tālāk - ar tantēm un onkuļiem, un visiem citiem, jo faktiski tā taču ir ģimene, būs arī pierādījumi par viņu apgādības nepieciešamību un tā tālāk. Un šeit mums ir tomēr zināmas starptautiskas saistības. Nākamais, kas man rada problēmu un zināmā mērā arī izbrīnu, ir aizsardzība pret patvaļīgu izraidīšanu. Un šeit nu ir tas gadījums, ka šo likumsubjektu nedrīkst izraidīt no Latvijas, bet tas būtu iespējams vienīgi tad, ja ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt šo personu. Cienītie kolēģi, nu kādā veidā tad tas ir? Tādā gadījumā mēs esam absolūti piestiprinājuši Latvijai visus tos cilvēkus, kuri grib būt pakļauti termiņatļaujām, un mēs vairs neko nevaram izdarīt. Taču jautājums jau ir cits. Mēs šodien izskatījām arī šo repatriācijas jautājumu pirmajā lasījumā sakarā ar līgumu ratifikāciju ar Krieviju. Bet sakiet, vai tad šeit tikai krievu pilsoņi, krievu izcelsmes cilvēki šeit dzīvo? Vai šis pats jautājums mums neskar arī Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahiju un tā tālāk? Kā es saprotu, šeit no visiem tiem, kuri ir nelatvieši, kas šeit dzīvo un ir iebraukuši, krievi sastāda ne vairāk kā 30%. Kā tad sadalās pārējie, kādas ir mūsu attiecības ar šīm valstīm? Jautājums ir par to, ka Krievija ir skaidri un gaiši deklarējusi, ka tā ir PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāja, un it sevišķi tā ir uzsvērusi šo starptautisko daļu. Kas tad faktiski šodien ir Latvija un Krievija savās attiecībās? Tie ir divi starptautisko tiesību subjekti, divas neatkarīgas valstis, kuras normāli var risināt šos jautājumus. Nākamais, ko es gribu teikt par šo Juridiskās komisijas sagatavoto likumu, attiecas uz personas apliecību. Un šeit ir viena būtiska un neskaidra lieta, par kuru pie mums sen jau ir sākts runāt, bet nekādu atbildi mēs neesam dabūjuši. Tātad 4. apakšpunktā ir teikts: kad persona iegūst kādas valsts pilsonību, tai viena mēneša termiņā likumā noteiktajā kārtībā jānodod sava personības apliecība. Cienītie kolēģi, šādas ziņas Krievijas vēstniecība ir vispār atteikusies mums iesniegt, un mēs absolūti nezinām, kas tas ir par cilvēku, kāda pilsonība viņam ir. Faktiski tas ir jauns ceļš uz dubulto pilsonību, un vienā brīdī mums parādīsies šeit tūkstoši, kuri ir pateikuši: nē, bet es esmu arī Krievijas pilsonis! Jāuzdod jautājums - un kas tad sāksies? Tad sāksies ļoti grūti laiki! Tātad, cienītie kolēģi, mēs faktiski esam sarežģītas situācijas priekšā, lai runātu tikai par šo absolūto legalizāciju. Tātad - mans priekšlikums. Es saprotu, ka ir pagājis ilgs laiks, kopš tā brīža, kad LNNK un "Tēvzemei un brīvībai" iesniedza šo likumprojektu. Es saprotu, ka šeit, tāpat kā ikvienā likumprojektā, kopīgi domājot un apspriežot, ir iespējami labojumi un papildinājumi, un faktiski tas var iegūt savu optimālo veidolu, un mēs varētu runāt ļoti nopietni. Bet es gribu vēlreiz atgriezties pie šīs konceptuālās nostādnes un teikt: vai jūs esat gatavi apliecināt un pieņemt tādu variantu, kurā nav paredzētas šīs termiņuzturēšanās atļaujas un ka visi šeit dzīvojošie ir ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju? Turklāt jāņem vērā formulējums, kas jau ir Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta 1. pantā: kas ir tie cilvēki, kuri pirms 1992. gada 1. jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi, bez termiņierobežojuma, pierakstīti Latvijas teritorijā? Cienītie kolēģi, faktiski nebija jau citāda varianta! Ja viņš to pierakstu dabūja, tādā gadījumā viņš bija arī pastāvīgi pierakstīts, nekādas citas diferences taču nebija. Līdz ar to viņi visi, kā jau Kiršteina kungs teica, - vienalga, vai viņam bija biļete no Vladivostokas līdz Kaļiņingradai un pusceļā viņš izkāpa Rīgā... Un pēc brītiņa viņš ieguva šo pierakstu, un tas bija pastāvīgais pieraksts, un tā arī viņš šeit dzīvoja. Vai mums patiešām nav pienākusi situācija, kad mums ir jāsaved kārtībā savā valstī šīs attiecības, kad mums ir jābūt par to visu skaidrībā? Un es gribētu noliegt Marjašas kundzes teikto. Viņa saka, ka nevajadzētu šeit izraisīt karastāvokli, bet vajag skaidrību. Mēs arī esam tikai par to, lai šeit būtu skaidrība un nebūtu nekāda karastāvokļa. Bet šai skaidrībai ir jābūt noteiktai, ar noteiktiem dokumentiem, ar noteiktu dokumentu, iesniegumu izskatīšanu. Un tad mēs varētu arī lemt. Un, ja jūs kāds gribat apliecināt, ka visiem tiem, kas pašlaik atrodas Latvijā, es nezinu, pamatojoties uz kādām "zaķa tiesībām", - ka viņiem ir tūlīt jāiegūst šī pastāvīgās uzturēšanās atļauja, tad es domāju, ka tā ir ļoti kļūdaina gaita. Tā būtu ļoti kļūmīga izvēle. Tātad noliegt šajās divās koncepcijās iespēju attiecībā uz termiņatļaujām, kas ir paredzēta LNNK frakcijas un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtajā projektā, es domāju, ir tikpat kļūdaini. Un tāpēc es vēlreiz jūs lūdzu apsvērt - vai šī ir situācija, kurā mēs varam būt tik vieglprātīgi un iztikt bez kādas kara pieteikšanas? Bet skaidrības labad lai katra valsts zina par to kontingentu, kas pie viņiem ir! Un pie tam tas ir saistīts ar ļoti daudziem blakus jautājumiem; tas ir ne tikai statusa jautājums, tie ir arī ļoti daudzi, teiksim, darba jautājumi. Es saprotu, ka cilvēki šeit teica, kā tas ir: nebūs pieraksta - nebūs darba! Cienītie kolēģi, patiešām ir atsevišķs kontingents ar termiņuzturēšanās atļaujām, kuram vajadzēs parādīt savus, jāsaka, legālos uzturēšanās, iztikas līdzekļus. Un, ja tie beidzas, tad ir apšaubāmi, vai viņi dabūs darbu. Mums ir pietiekami liels bezdarbs. Mums ir mūsu pilsoņi, kuri stāv bez darba, bet mēs esam gatavi tagad visu to it kā pārkāpt, pārsvītrot un teikt: nekas! Es domāju, šie jautājumi ir ļoti kombinēti, ļoti komplicēti, un arī tikpat komplicēti mums tie būtu jāizskata, ar pietāti. Nevis nākt šeit tribīnē, un arī tā ar vienu rokas vēzienu pateikt: nē, tas būs tā, visi tie ir legalizēti, un ejam uz priekšu! Tas nav karš, bet tā ir valsts skaidrība par tiem, kas ir, kas dzīvo šajā valstī, un par to, kāda ir šai valstij attieksme pret viņiem. Un visplašākajā aspektā - gan attiecībā uz īri, gan darbu, gan pabalstiem, gan pārējām tiesībām. Lūdzu, izlemiet, pārdomājiet! Un, ja mēs šodien to nevaram atrisināt, acīmredzot iesim tālāk un mēģināsim rast patiešām visoptimālāko risinājumu, bet pirmajā solī es lūdzu jūs balsot par LNNK un "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto projektu, jo tas konceptuāli nosaka vienu pozīciju, no kuras mēs nevaram izbēgt, un tās ir termiņuzturēšanās atļaujas. Paldies par uzmanību.".
• 1994_10_20-seq160 language "lv".
• 1994_10_20-seq160 speaker Maris_Budovskis-1939.
• 1994_10_20-seq160 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq160 mentions Q2660080.
• 1994_10_20-seq160 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq160 mentions Q8436.
• 1994_10_20-seq160 mentions Q212.
• 1994_10_20-seq160 mentions Q15180.
• 1994_10_20-seq160 mentions Q184.
• 1994_10_20-seq160 mentions Q1829.
• 1994_10_20-seq160 mentions Q959.