Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq157> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq157 type Speech.
• 1994_10_20-seq157 number "157".
• 1994_10_20-seq157 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq157 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq157 spokenAs 77.
• 1994_10_20-seq157 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Protams, ka abiem projektiem ir zināmas problēmas, kuras droši vien būs jāatrisina līdz otrajam lasījumam. Tomēr ir pāris lietu, kuru dēļ, manuprāt, LNNK un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" projekts ir nepieņemams. Pirmais. Tas ir jautājums, ka tiek ieviests pilnīgs sajukums jēdzienos "ārvalstnieks" un "bezvalstnieks", proti, tiek izdarīta diezgan bīstama manipulācija. No vienas puses, šie PSRS pilsoņi - tātad šie 700 vai 650 tūkstoši PSRS pilsoņu - netiek atzīti par bezvalstniekiem. Un tas ir saprotams, ka viņi nav bezvalstnieki šā vārda starptautiskajā nozīmē. No otras puses, šā likuma skaidrojumā viņi netiek pielīdzināti arī ārvalstniekiem. Par viņiem ir piezīme. Tā ir ļoti īpatnēja likuma struktūra. Tātad ārvalstnieki ir tikai tie jemenieši, par kuriem uztraucās Kiršteina kungs, un vjetnamieši, un tā tālāk. Es jau aizmirsu, par ko Kiršteina kungs te sevišķi rūpējās, bet pārējie 650 tūkstoši, es domāju, lielākā daļa tomēr ir PSRS pilsoņi. Nevis tie, par kuriem rūpējās Kiršteina kungs, bet tie, kuri ir "zem piezīmes". Tas jau pats par sevi izraisa juridisku problēmu, ka piezīmes veidā faktiski tiek definēts lielākais šā likuma objekts. Tālāk. Arī pati šī piezīme - viņu pielīdzināšana ārvalstniekiem - izraisa problēmas, jo redzat, tajā brīdī, kad jūs sāksit domāt par ārvalstnieku dokumentu izdošanu, stājas spēkā vesela virkne konvenciju attiecībā uz ārvalstniekiem, bet ir viena problēma, kuru jūs nevarat definēt, to, kādas valsts pilsoņi viņi ir. Līdz ar to šajā situācijā, piemēram, rodas problēmas ar izraidīšanu. Ko gan jūs varat piemērot pret ārvalstniekiem, ja jums īsti nav skaidrs, uz kurieni jūs varat izraidīt šo cilvēku, ja jums nav definēta šā cilvēka pilsonība pat pēc 1991. gada 1. janvāra. Es paredzu, ka pēc tā brīža, kad Krievija pārtrauks šo brīvo optāciju savā pilsonībā, neviena cita ārzemju valsts vairs mūsu definīciju, kur viņi būs definēti kā ārvalstnieki, nepieņems. Ko tas nozīmēs? To, ka visi šie cilvēki paliks Latvijā, ka viņi būs ieslēgti Latvijā ar ierobežotām tiesībām pat ceļot uz Rietumvalstīm. Un tad, Berklava kungs, mēs panāksim tieši pretēju efektu, nekā jūs gribat. Šie cilvēki faktiski Latvijā būs kā slazdā, jo viņu statuss neatbildīs starptautiskajai definīcijai, jo nekādi ārvalstnieki viņi pēc 1995. gada 1. janvāra nevarēs būt, tātad tie cilvēki, kuri nav pieteikušies Krievijas pilsonībā. Kad optācija būs pārtraukta, līdz ar to citas valstis neuzskatīs par nepieciešamu atzīt viņu pases un dokumentus, un līdz ar to viņi faktiski būs slazdā, jo arī bezvalstnieki viņi nebūs. Es saku vēlreiz, ka tie būs 650 tūkstoši vai vēl vairāk. Juridiskās komisijas projekts iet citu ceļu. Tas izvairās no šīs kutelīgās situācijas un nedefinē viņus ne par ārvalstniekiem, ne par bezvalstniekiem. Šāda prakse pastāv. Piemēram, atbildot arī uz Kiršteina kunga piezīmi, varu teikt, ka Skandināvijas valstīs ir tieši speciāli jēdzieni, ko viņi lieto. Viņi nelieto ne ārvalstniekus, ne bezpavalstniekus attiecībā uz eks-Jugoslāvijas vai eks-PSRS pilsoņiem. Viņiem atsevišķā ailē ir ārvalstnieks, atsevišķā - bezvalstnieks un atsevišķā ailē pagaidām pastāv, piemēram, tā saucamie eks-jugoslāvi vai eks-PSRS pilsoņi ar specifiskiem dokumentiem. Tieši to jau šeit piedāvāja Juridiskā komisija, nevis pielīdzināja viņus ārvalstniekiem tā, kā to izdara "Tēvzemes un brīvības" projekts. Un līdz ar to viņus varētu pielīdzināt varbūt tiešām pavisam citādākā veidā - nevis šeit legāli iebraukušajiem ārzemniekiem, bet gan šiem eks-sovjet pilsoņiem. Protams, šis jēdziens ir garš, mēs varam padomāt, kādu to te labāk lietot, bet praksē pastāv tādi fenomeni, kad specifiskos gadījumos - jā! - izdod specifiskus dokumentus, kur faktiski viņa statusu nosaka pietiekami garā definīcijā, ja tas ir nepieciešams. Bet galvenais ir tas, ka, piemēram, visām ārzemju valstīm būs skaidrs, ko tas dokuments nozīmē. Mēs izvairāmies no šīs kutelīgās situācijas, ka tie 650 tūkstoši cilvēku pēc 1995. gada 1. janvāra šeit pārvēršas par ķīlniekiem un ka mums pie viņiem būs jāatgriežas nevis pēc gada, bet pēc daudz īsāka laika. Tā ka, es uzskatu, tā ir pirmā lieta. Otrā lieta. Tā jau attiecas uz koncepciju par uzturēšanās atļauju. Es piekrītu. Bet, redzat, šeit jau tās pases vai šā dokumenta izņemšanas procedūra viens pret vienu var tikt pielīdzināta uzturēšanās atļaujas izņemšanai. Vēl vairāk. Mēs nepieciešamības gadījumā varam pieprasīt varbūt daudz vairāk dokumentu, lai to izdarītu, un radīt daudz smalkāku filtru. Līdz ar to tas nav tā, ka cilvēks, kas šeit atbraucis ar biļeti, automātiski kaut ko iegūst. Pats Kiršteina kungs taču apgalvo, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana ir formāls akts. Tad kāpēc šo pašu formālo aktu mēs nevaram veikt, nevis dodot uzturēšanās atļauju līdz dokumentā minētajam termiņam, tas ir, līdz 1995. gada 1. janvārim, tātad uz vienu mēnesi, es atvainojos, bet tās vietā izsniegtu dokumentu, ar kuru mēs šo jautājumu atrisinātu globālākā mērogā, turklāt nesaistot to ar pilsonību? Tā mēs būsim izvairījušies no ārvalstnieku jēdziena, mēs būsim izvairījušies no bezvalstnieku jēdziena un līdz ar to šīs cilvēku kategorijas uzņemšanu pilsonībā mēs regulēsim tā, kā mēs to vēlamies. Un tas nebūt nenozīmē viņu automātiskas un ātras tiesības uz pilsonību. Es baidos, ka būs tieši pretējs efekts, ja mēs pieņemsim LNNK un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" projektu, jo tādā gadījumā pēc 1995. gada 1. janvāra viņi visi kļūs par bezvalstniekiem. Visi par bezvalstniekiem, nevis tā, kā te piezīmē teikts, ka par ārvalstniekiem. Un tad gan mums būs nelielas problēmas jautājumā par viņu uzņemšanu pilsonībā, jo attiecībā uz bezvalstniekiem tiek piemērots pavisam cits mehānisms, un konvencijas prasa pavisam citu mehānismu bezvalstnieku jautājuma risinājumā. Tā ka es, atklāti runājot, domāju, ka te pašlaik vairāk ir tāda savstarpēja nesaprašanās, nevis kaut kāda politiski pretējā vēlēšanās "par" Latvijas nāciju vai "pret" Latvijas nāciju. Uzskatu, ka pašreizējā Latvijas specifiskajā situācijā vienīgā iespēja ir ņemt par pamatu Juridiskās komisijas likumprojektu, attīstīt to trijos lasījumos un izbēgt no tām problēmām, pie kurām mūs neizbēgami novedīs LNNK un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" projekts un par kurām es jau teicu. Paldies.".
• 1994_10_20-seq157 language "lv".
• 1994_10_20-seq157 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1994_10_20-seq157 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq157 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq157 mentions Q15180.