Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq155> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq155 type Speech.
• 1994_10_20-seq155 number "155".
• 1994_10_20-seq155 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq155 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq155 spokenAs 129.
• 1994_10_20-seq155 spokenText "Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Es domāju, ka es ietaupīšu tieši tikpat daudz laika, cik godājamā Marjašas kundze pārsniedza. (Starpsauciens no zāles: "Nevar dzirdēt!") Jo vairāk es klausos Marjašas kundzi, ar skumjām man jāsecina, ka viņa mazāk nodarbojas ar juridisko jautājumu risināšanu, vairāk - ar demagoģiju. Marjašas kundze, tāpat kā jebkurš šeit esošais deputāts skaidri zina, ka lielākā daļa šo cilvēku rakstīs individuālus iesniegumus pilsonības saņemšanai. Un tad būs laiks Naturalizācijas birojam izskatīt katru individuālo iesniegumu! Bet vai tad nebija vienkāršāk vispirms saņemt kaut kādu uzturēšanās legalitāti apliecinošu dokumentu, uzturēšanās atļauju, un tad vienkāršot šo pilsonības saņemšanu? Mums taču ir Pilsonības un imigrācijas departaments, kas kopā ar dāņiem veido tā saucamo elektronisko datu sistēmu. Faktiski ir palicis viens gads - es nezinu, varbūt daži mēneši vai mazliet ilgāk, - tātad visi šie dati ir iekšā, tā nav nekāda sarežģīta tehniska procedūra. Un daudz vienkāršāk bija nesajaukt šo kārtību, bet vispirms normāli saņemt uzturēšanās atļauju, un tad nebūtu vajadzības spriedelēt par demokrātisku vai nedemokrātisku Pilsonības likumu, jo, loģiski,katrs, kam būtu šī legālā uzturēšanās atļauja, ar to jau būtu automātiski dabūjis tiesības arī iegūt šo pilsonību. Jā, tur ir daži ierobežojumi, es piekrītu, tur ir daži punkti, kas attiecas uz virsniekiem un pārējiem, kurus var it kā atskaitīt no šīs kategorijas, bet katram no viņiem taču būs jāiet atkal uz šo Naturalizācijas departamentu, un tik un tā viņa lieta būs jāizskata individuāli. Tāpēc tā ir vistīrākā demagoģija - apgalvot, ka LNNK iesniegtajā projektā šī individuālā pieeja, lūk, neļauj simtiem, tūkstošiem cilvēku... Nu, bet viņi taču ies un darīs to visu. Tāpēc nemānīsim cilvēkus! Otrs. Tomēr ir jāsaka, ka mani ļoti izbrīnīja šis absolūti nesagatavotais projekts. Pirmām kārtām tiek diskriminēti visi tie cilvēki, kas absolūti nav bijušās PSRS pilsoņi, jo, izlasot tagad likumu par bijušo PSRS pilsoņu un bezpavalstnieku statusu, man ir jautājums - bet ko darīt ar bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas pilsoņiem, kuri vēl joprojām ir Latvijā? Ir šeit tādi. Ko darīt ar bijušās Dienvidslāvijas pilsoņiem? Ko darīt arī ar Austroungārijas pilsoņiem? Starp citu, tie varbūt arī ir, bet , protams, viņiem nav šo dokumentu. Bet cilvēki, kam bija Vācijas Demokrātiskās Republikas pases, un cilvēki, kam bija Dienvidslāvijas pases, strādāja Latvijā, viņi tikai nedabūja šo zīmogu pasē tāpēc, ka tajā reizē PSRS iestādes viņiem nedeva šo zīmogu. Viņiem iedeva kaut kādas uzturēšanās atļaujas. Iedeva ne jau Latvijas iestādes, bet PSRS iestādes. Tātad, pieņemot likumu, kur ir teikts par PSRS pilsoņu statusu, mēs apzināti diskriminējam visus tos, kas pēc LNNK projekta būtu tiešām ārvalstnieki vai bezvalstnieki. Kāpēc tādas priekšrocības tiek radītas tieši PSRS pilsoņiem? Man tas nav skaidrs. Mums ir ģimenes, kur ir palikuši cilvēki, kas bija atsūtīti uz rūpnīcām, teiksim, no Vācijas Demokrātiskās Republikas. Viņi negribēja braukt prom 1989. -90. gadā ģimenes apstākļu dēļ, un viņi nav kļuvuši nekādi pilsoņi šeit. Un beigu beigās es šeit neaģitēju, ka šeit bija jālegalizē visi vjetnamieši, bet tad, piedošanu, jājautā - ar ko šajā gadījumā, teiksim, Vjetnamas vai Ziemeļkorejas iedzīvotājs jeb pilsonis Latvijā ir sliktāks par, teiksim, bijušo PSRS pilsoni? Man absolūti nav skaidrs šis diskriminācijas princips. Es nesaku, kurš no viņiem ir labāks, bet mēs apzināti esam nostādījuši to jautājumu tā, ka parādās kaut kāda valsts - PSRS, lai gan šeit bija dažādi citu valstu pilsoņi. Nākamais. Man nav absolūti skaidrs, kāds tad ir viņu statuss - tieši pretēji tam, ko es izlasu nosaukumā: likums par bijušās PSRS pilsoņiem. Man ir jautājums - kāds tad ir viņu statuss? Vai viņi tagad būs iedzīvotāji vai pastāvīgie iedzīvotāji, vai viņi sauksies kaut kā savādāk? Jo es skaidri un gaiši šeit izlasu, ka subjektu personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas izdota personas apliecība. Un tālāk ir teikts, ka personas apliecību apstiprina... nosaka... personas apliecību izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Tātad jautājums ir tāds - vai viņš sauksies bijušais PSRS pilsonis, Latvijas Republikas subjekts vai Latvijas Republikas persona, vai Latvijas Republikas iedzīvotājs vai pastāvīgais iedzīvotājs? Kas turpmāk būs šis cilvēks? Kāds statuss tad viņam būs? (Starpsauciens no zāles: "Cilvēks!") Jā, Endziņa kungs pareizi saka, - Latvijas Republikas cilvēks. Nu, bet kā Juridiskā komisija var šādā veidā iesniegt dokumentus? Nākamais jautājums. Neviens, protams, šeit nerunā arī par to, no kura brīža dzelzceļa biļete ir kļuvusi par dokumentu - ne jau nu pilsonības saņemšanai, es to nesaku, bet personas apliecības saņemšanai? Tātad skaidri un gaiši redzams LNNK un "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtajā projektā, ka izejot šo formālo... Es to vēlreiz uzsveru, jo to taču katrs saprot - un es domāju, ka arī "Latvijas ceļa" un "Saskaņas" frakcijas to saprot - , ka LNNK frakcijas iesniegtajā projektā taču nav paredzēta masveidīga deportācija, bet ir vienkārši jāiziet tam cauri, tāpat kā saskaņā ar Pilsonības likumu visi izies šo dokumentu pārbaudi. Bet šajā likumā tomēr vajadzētu, kaut vai formāli, kaut kādā veidā pateikt, no kura brīža tad tas cilvēks, kas ir nopircis vilciena biļeti, teiksim, no Vladivostokas uz Kēnigsbergu, Kaļiņingradu, un pa ceļam ir nejauši izkāpis Rīgā ar savu PSRS pasi... Viņam taču nebija nekādu problēmu dabūt Latvijas PSR pasi un pierakstu, jo šo pierakstu, kā visi taču labi zina, izdeva tās pašas PSRS iestādes. Kas bija šo pasu galdu priekšnieki? Atvaļinātās militārpersonas! Un viņi tad pie reizes arī šos pašus pierakstīšanās zīmogus tajā pasē iespieda. Tas ir apvainojums tautai! Ar to mēs skaidri un gaiši pasakām, ka jebkura dzelzceļa biļete tiešām ir dokuments Latvijas Republikas personas apliecības saņemšanai. Neko vairāk. Apejot šo procedūru. Ar to es gribu beigt, un es domāju, ka, protams, var par to runāt, bet es iesaku attiecībā uz nākamo lasījumu tomēr nobalsot par LNNK iesniegto projektu. Arī par to varētu daudz debatēt un to uzlabot, gatavojot otro lasījumu, bet tajā ir normāla lietu secība, kaut kāda sakārtotība un, piedošanu, kaut kāda minimāla cieņa pret savu valsti. Tā visa absolūti nav šajā dokumentā! Absolūti! Un es nezinu, kā vispār ar šo dokumentu var strādāt tālāk. Paldies par uzmanību.".
• 1994_10_20-seq155 language "lv".
• 1994_10_20-seq155 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q2660080.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q8436.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q2167704.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q183.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q15180.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q36704.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q881.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q423.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q1829.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q28513.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q959.
• 1994_10_20-seq155 mentions Q16957.