Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq153> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq153 type Speech.
• 1994_10_20-seq153 number "153".
• 1994_10_20-seq153 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq153 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq153 spokenAs 77.
• 1994_10_20-seq153 spokenText "Cienītā Saeima! Cienījamais Prezidij! Es pilnīgi piekrītu tam, ka mēs pašlaik apspriežam ļoti svarīgu likumu, kas ir ļoti svarīgs Latvijas turpmākajam liktenim. Jautājums par to, kā šo likumu nosaukt, manuprāt, arī ir diezgan būtisks. Jo attiecībā uz katru likumu ir jābūt skaidrībai vispirms par to, kas ir šā likuma subjekti. Tā kā terminoloģiskā ziņā jautājums par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem vēl nav izdiskutēts ne starp Latvijas juristiem, ne starp Latvijas politiķiem, ne starp Latvijas valodniekiem, tad man šķiet, ka vispareizāk ir konkrēti likuma nosaukumā norādīt likuma subjektus, tas ir, uz kādu cilvēku kategoriju Latvijā šis likums attiecas. Tad vismaz šinī ziņā Juridiskās komisijas priekšlikums par likumprojektu ir absolūti skaidrs. Es piekrītu Grīnblata kungam, ka, lasot LNNK un "Tēvzemei un brīvībai" piedāvāto likumprojektu, šīs skaidrības nav. Tur šis likuma subjekts ir ārkārtīgi plašs, un pats galvenais ir tas, ka visi līdz šim vienā balsī un vienprātīgi runāja par to, ka beigu beigās ir jāpieņem likums, no kura šie nepilsoņi Latvijā skaidri un gaiši zinās, kāds ir viņu turpmākais liktenis, bet tieši "Tēvzemei un brīvībai" un LNNK iesniegtais likumprojekts absolūti nedod šādu skaidrību. Jo tieši tad, ja akceptēs viņu piedāvāto likumprojektu, parādīsies rezultāts, ka neviens vairs nezinās, uz ko viņš šeit, Latvijā, var cerēt un uz ko ne. Cilvēkiem nebūs dokumentu, lai viņi varētu realizēt savas tiesības izbraukt no Latvijas, teiksim, uz Rietumiem, jo neviens viņus ar bijušajām nederīgajām PSRS pasēm nekur neielaidīs. Mēs vienkārši viņus šeit nobremzēsim. Endziņa kungs jau šeit ir pamatojis Juridiskās komisijas likumprojekta būtību, es runāšu galvenokārt par to, kas man ir nepieņemams LNNK un "Tēvzemei un brīvībai" likumprojektu koncepcijās. Maza atkāpe. Man ir pamats domāt, ka Latvijā ir ne mazums cilvēku, kuriem tāpat kā man šī koncepcija nav pieņemama, bet, protams, ir arī citi, kuriem ir pieņemama kā šī koncepcija, tā ir arī daudzas vēl mazāk reālistiskas, (kaut gan to ir grūti iedomāties) un vēl vairāk destruktīvas pozīcijas. Piemēram, laikraksta "Pavalstnieks" 40. numurā "Tēvzemei un brīvībai" deputātu grupa tiek aicināta pielietot tās pašas parlamentārās un ārpusparlamentārās cīņas metodes, kuras pielietoja 1931. gadā nacionālsociālistu frakcija Rietumvācijā un kuras virtuozi - tā tur ir uzrakstīts: virtuozi - veica sistēmas grāvēju lomu. Diemžēl man jāatzīmē, ka daži argumenti, kas šeit bija izteikti pret Juridiskās komisijas piedāvāto likumprojektu, liecina par to, ka šie aicinājumi Nacionālā bloka deputātu vidū guva zināmu atbalstu. Protams, tā ir orientācija uz tādiem vēlētājiem, kuru uzskatus pauž "Pavalstnieks". Man ļoti žēl, bet es esmu pārliecināta, ka tas ir strupceļš, vēl vairāk - ceļš uz mūsu katastrofu šeit. Mums jāatceras arī mūsu politiķu atbildība par vēlētājiem, par viņu apziņas veidošanu. Un šeit, manuprāt, īpaši Berklava kunga runā, kuru es principā kā cilvēku cienu, es jūtu tādu diezgan negodprātīgu spēli ar nacionālajām jūtām un ar pārciestajām traģēdijām. Patiesībā es saredzu šeit ceļu uz jaunām, varbūt vēl smagākām traģēdijām. Tātad, kas attiecas uz juridisko pusi, likums par iedzīvotāju reģistru, kuru šeit LNNK pārstāvis tik ļoti kritizēja, ir spēkā no 1991. gada 11. decembra. Ar to mums ir jārēķinās, un tas joprojām darbojas. Tā uzdevums saskaņā ar šā likuma 4. pantu ir nodrošināt Latvijas Republikas iedzīvotāju uzskaiti, reģistrējot visas tās Latvijas Republikas teritorijā esošās fiziskās personas, kuras saskaņā ar šo likumu pakļautas reģistrācijai. Tātad saskaņā ar šo likumu 1994. gada 4. oktobrī Latvijā bija reģistrēti 724 234 nepilsoņi. Šīm personām nav Latvijas Republikas pilsonības, nav citu valstu pilsonības, tām ir PSRS pase ar zīmogu, kurš apliecina, ka šīm personām Latvija ir pastāvīga dzīvesvieta; tām ir piešķirts kods. Ko tas nozīmē tīri juridiski? Juridiski tas nozīmē tiešām tikai to, ka šīs personas atrodas Latvijas valsts jurisdikcijā. No tām tiek pieprasīts ievērot Latvijas likumus, un uz tām attiecināmi Latvijas likumi. Tas nozīmē, ka viņi ir Latvijas jurisdikcijā. Man liekas, ka grūti būtu apstrīdēt šo apstākli. LNNK un "Tēvzemei un brīvībai" likumprojekts paredz visus šos vairāk kā 700 000 cilvēkus pakļaut tā saucamajai individuālajai legalizācijai. Pat arī tos, kuri šeit ir piedzimuši un kuriem šeit pēc tam ir piedzimuši bērni. Legalizēt pēc īpašām pazīmēm. Lai to veiktu, ir paredzēts, ka katram no šiem 700 000 cilvēkiem ir līdz zināmam datumam (šeit ir minēts datums - 1994. gada 31. decembris; acīmredzot šis termiņš varētu tikt pagarināts) jāiesniedz uzturēšanās atļaujas pieprasījums Pilsonības un imigrācijas departamentā. Un šā likumprojekta 28. un 29. pants paredz, ka gadījumā, ja šis pieprasījums netiks laikā iesniegts, tiks anulēti anulēti īres līgumi, kas noslēgti ar šo personu. Ko tas nozīmē? Viņi tiks izlikti no mājām, no dzīvokļiem. Jā. Un ir pārtraucamas arī darba attiecības. Tātad viņiem tiek atņemta iespēja pelnīt dienišķo maizi. Ļoti normāli. Tātad personas, kuras atrodas Latvijas valsts jurisdikcijā, tiks izmestas uz ielas un atstātas bez iztikas. Likums uzliek par pienākumu pašvaldībām, namīpašniekiem, darba devējiem, mācību iestāžu vadītājiem apsekot šos cilvēkus un realizēt šo cilvēku izlikšanu no dzīvokļiem un atlaišanu no darba, citādi arī viņi tiks sodīti saskaņā ar speciāliem likumiem. Cienītie Saeimas deputāti! Manuprāt, akceptēt kaut ko tādu varētu tikai totalitārā režīma apstākļos, kur likumdevējam visi cilvēki ir vienveidīga, bezpersoniska un ienīsta masa, nevis konkrēti cilvēki ar saviem likteņiem, to skaitā sirmgalvji, invalīdi un bērni. Kad mēs atskatāmies uz Latvijas traģisko likteni zem totalitārisma režīmu sloga, kuri sekoja viens aiz otra, mēs sakām, ka tā bija šo režīmu vaina un šo režīmu līdzskrējēju vaina, nevis Latvijas valsts vaina, Latvijas tautas vaina. Es pilnīgi tam pievienojos. Bet par to, kādi likumi šodien tiek pieņemti Latvijā, neatkarīgajā Latvijā, un arī par to, kā tie tiek realizēti, nevarēs vainot nevienu citu kā tikai Latvijas valsti. Varam jau šeit vainot viens otru, bet Latvijas tēls vēsturē būs veidots saskaņā ar pieņemtajiem likumiem un saskaņā ar to, kā šie likumi tiks realizēti. Nevienu okupantu mēs vairs nevarēsim par to vainot. Es lūdzu jūs apskatīt LNNK un "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtā likumprojekta 14. pantu, kurš paredz 12 punktus, kas vispār nepieļauj uzturēšanās atļaujas izsniegšanas iespēju. Šeit Berklava kungs, it kā apstiprinot Latvijas nelabvēļu apvainojumus, ka pie mums ir tendence uz etnisku tīrīšanu, sacīja, ka tas galvenokārt attiecas tikai uz krieviem. Man gribētos pasacīt, ka tā nav etniska tīrīšana. Tā ir sociāli politiska tīrīšana, kas mums, vecākajai paaudzei, īpaši ir pazīstama no mūsu dzīves pieredzes. Jo 50 000 latviešu, etnisko latviešu, ir šo tīrāmo skaitā, un attiecībā uz viņiem nekādi izņēmumi LNNK un "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtajā projektā nav paredzēti. Šā likumprojekta 14. pants (es ceru, ka jūs visi esat to izlasījuši, bet es vērsīšu jūsu uzmanību vismaz uz dažiem momentiem): nedrīkst izsniegt uzturēšanās atļauju personām bez legāla iztikas avota. Tas ir šodien, bezdarba apstākļos. Šeit ir galīgi absurds punkts par to, ka arī tad, ja cilvēks Latvijā tiek saukts pie kriminālatbildības par viņa izdarīto noziegumu šeit, viņam nedrīkst izsniegt uzturēšanās atļauju. Tas vispār ir absolūts nonsenss, juridisks nonsenss. Tātad šāds cilvēks būtībā tiek atbrīvots no atbildības un var laisties lapās, uz kurieni vien vēlas, kaut gan ir nodarījis kaitējumu Latvijas valstij. Tālāk šeit ir tādi tradicionāli punkti, kurus mēs esam jau dzirdējuši sakarā ar Civildienesta likumu un tā tālāk. Tie attiecas uz gadījumiem, kad persona ir darbojusies vai darbojas ārvalstu izlūkdienestā kā štata darbinieks vai aģents vai ir veikusi darbības pret Latvijas valsti, vai ir bijusi PSKP vai VĻKJS štata darbinieks, vai sludina vardarbīgas metodes - un tā tālāk, un tā joprojām. Pēc visiem šiem punktiem mums noteikti būs budžetā jāparedz ļoti liela summa veselam izmeklētāju štatam. Un tagad es domāju par kriminogēno situāciju Latvijā: protams, ja mēs iedomājamies, ka visi kriminālnoziedznieki ir tikai nepilsoņi, tad tā ir viena lieta, bet prakse diemžēl rāda, ka tā tas nav. Tātad tā vietā, lai ķertu noziedzniekus, lai nodrošinātu cilvēku mieru viņu dzīvokļos un uz ielām, mēs nodarbosimies ar izmeklēšanu attiecībā uz 700 000 iedzīvotājiem šeit, Latvijā, kuri šodien nav nevienas valsts pilsoņi. Katrā ziņā šo argumentu ir vērts apdomāt. Un tālāk tas, par ko jau šeit runāja Endziņa kungs, - ka nav paredzēts absolūti nekāds šā likuma realizācijas mehānisms tādā ziņā, ka tiešām te nav runa par 10 cilvēkiem, te ir runa noteikti par kādiem 10 000 vai pat 100 000 cilvēku: kādā veidā šie cilvēki tiks izvākti no šejienes? Kādā veidā tiks atrisināts jautājums par to, lai šie cilvēki vairs neatrastos Latvijā? Es saprotu, ka tādā pavisam mietpilsoniskā līmenī šeit ir cerības uz bailēm. Ka šie cilvēki nobīsies un aizbrauks. Tas ir politiskais infantilisms. Absolūts. Tikpat liels politisks infantilisms ir cerēt uz to, ka krievi nobīsies un aiz bailēm viņus visus aizvāks prom pāri savai robežai. Es uzskatu to par tīru aicinājumu uz totālu naidu. Un šis totālais naids, kurš jau šodien mums sabiedrībā virmo, pirmām kārtām noteikti aizkavēs mūsu ekonomikas normalizāciju, kura, es domāju, interesē visus Latvijas iedzīvotāju slāņus neatkarīgi no politiskās pārliecības. Nobeigumā man gribētos atļauties atgādināt mums visiem Latvijas Satversmes 1. pantu, kurā ir deklarēts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Un, lai apliecinātu to uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, mēs esam pievienojušies visām starptautiskajām konvencijām, kas garantē cilvēktiesības visiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā. Var jau smieties, ja pats nav pārdzīvojis 20. gadsimta traģēdijas. Bet tieši 20. gadsimta traģēdijas pierādīja, ka cilvēktiesības katrā ziņā ir stādāmas augstāk par politiku. Un tikai tādā ceļā ir iespējams izbēgt no jaunām traģēdijām pasaulē. Bet mūs aicina pieteikt karu miera laikā civilajiem iedzīvotājiem un kurina svētu naidu. Cik tad ilgi var dzīvot karastāvoklī? Un tas ir atkarīgs šodien no mums. Paldies.".
• 1994_10_20-seq153 language "lv".
• 1994_10_20-seq153 speaker Ruta_Marjasa-1927.
• 1994_10_20-seq153 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq153 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq153 mentions Q15180.
• 1994_10_20-seq153 mentions Q79854.
• 1994_10_20-seq153 mentions Q713750.