Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq151> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq151 type Speech.
• 1994_10_20-seq151 number "151".
• 1994_10_20-seq151 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq151 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq151 spokenAs 78.
• 1994_10_20-seq151 spokenText "Godātie deputāti! Tātad šodien izskatīšanā ir divi likumi, kas skar vienu tēmu, un tie ir izvirzīti šeit kā alternatīvi. Ttomēr gribu pievērst uzmanību arī tam, ka abu iesniegto projektu regulēšanas objekts vai to personu loks, uz kurām šis likums attiecas, tomēr nav gluži viens un tas pats. Projektā, kuru iesniedza Juridiskā komisija un kurš ir izstrādāts uz "Latvijas ceļa" un Tautas saskaņas partijas frakcijas projekta bāzes, faktiski ir runa par bijušās PSRS pilsoņiem, savukārt projektā, kuru jau vairāk nekā pirms gada sagatavoja un Saeimai iesniedza LNNK un "Tēvzemei un brīvībai", šis regulēšanas objekts ir plašāks. Tie ir visi ārvalstnieki vai bezvalstnieki, kuri iebraukuši Latvijas teritorijā līdz 1992. gada vasarai, kad tika pieņemts speciāls likums, ar kuru tiek regulēta ārzemnieku iebraukšana. Tātad tie ir ne tikai bijušās PSRS pilsoņi, kas iebraukuši okupācijas laikā, bet arī citu valstu pilsoņi. Ir, teiksim, tāda kategorija, kā Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas pilsoņi, kuri šeit nonākuši pēc 1940. gada. Varbūt ir arī daži atsevišķi citu valstu pilsoņi, kurus nevarētu pielīdzināt bijušās Padomju Savienības pilsoņiem, jo tāpat pastāv arī zināms skaits citu valstu pilsoņu vai bezvalstnieku Latvijā, kuri šeit iebraukuši laikā līdz 1940. gada 17. jūnijam. Un abu frakciju darbs, izstrādājot šo projektu, bija orientēts uz to, lai radītu universālu likumu, nevis dažādus likumus par ārvalstniekiem vai citu valstu pilsoņiem Latvijā, dabiski, izņemot tos, kuru statusu nosaka likums, kas ir pieņemts 1992. gada jūnijā. Tāda ir šī būtiskā atšķirība. Otra būtiskā atšķirība, kā tas visiem jau zināms, ir šīs uzturēšanās atļaujas vai šis pastāvīgais pieraksts Latvijā. Jo gan mūsu, gan LNNK nostāja šajā jautājumā ir viena, - ka ar likumu nav noteikts pamats tām personām, kuras iebraukušas Latvijā laikā starp 1940. gada 17. jūniju un 1992. gada vasaru. Savukārt arī mūsu likums pasaka to, kādā veidā tomēr būtu noregulējams to personu tiesiskais statuss, kuras šeit iebrauca pēc 1991. gada 21. augusta līdz 1992. gada likuma pieņemšanai attiecībā uz ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Turpretī 1927. gada likums, kura jēga arī bija regulēt ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā, kā arī izbraukšanu no Latvijas, faktiski objektīvi pārstāja darboties 1940. gada 17. jūnijā. Un visi daudzie strīdi, kas bija saistīti gan ar pilsonības jautājumu, gan ar ārzemnieku jautājumu, būtu risināmi, mūsuprāt, vienkāršāk, ja vispirms būtu pieņemts universāls likums, kas nosaka visu ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu Latvijā, un tikai pēc tam tiktu risināts pilsonības jautājums. Diemžēl pašlaik tas tā nav izdarīts. Attiecībā uz vairākām citām niansēm es gribu piebilst tikai to, ka šis likums arī izkliedē to neskaidrību, kura rodas sakarā ar savā ziņā it kā draudiem, kas tiek radīti sabiedriskajā atmosfērā sakarā ar to, ka daudzi cilvēki ir neziņā, kāds ir viņu tiesiskais statuss. Neatkarīgi no tā, patīk vai nepatīk kādam šis statuss, taču, balstoties gan uz 1927. gada likumu, gan uz 1992. gada likumu, gan uz to, ka Latvija tomēr ir bijusi padomju okupācijas varā, un uz to, ka pastāv Ženēvas konvencija, šis likumprojekts tomēr dod skaidrību par Latvijā esošo ārzemnieku dažādo grupu tiesisko statusu. Tātad šī noteiktība tomēr tiek garantēta. Attiecībā uz to, ka šo uzturēšanās atļauju izsniegšana būtu sarežģīts un pārāk darbietilpīgs process, gribu arī norādīt, ka Juridiskās komisijas pieņemtais un Saeimā ieteiktais projekts par bijušās PSRS pilsoņu statusu Latvijā paredz viņu PSRS pasu nomaiņu pret citām personas apliecībām. Tātad šis process nav mazāk darbietilpīgs, ja runājam par dažāda veida ilgāku vai mazāk ilgu termiņu uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņemšanu. No tīri birokrātiskā viedokļa šis process ir apmēram vienādi ietilpīgs. Runa ir tieši par šo politisko atšķirību. Visbeidzot attiecībā uz dažām niansēm mūsu iesniegtajā projektā, kur ir pieminētas PSRS pases, kā arī vairāki citi datumi, kas regulē to vai citu procesu izbeigšanās vai sākuma laiku. Tur, dabiski, ka šie datumi ir pielabojami vai pārlabojami, izejot no tā, ka kopš šā likumprojekta iesniegšanas ir pagājis vairāk nekā gads. Šeit, protams, datumos ir vajadzīgas zināmas korekcijas. Taču tās ir izdarāmas laikā starp pirmo un otro lasījumu. Tādējādi, pievienojoties tam, ko teica Berklava kungs, es aicinu arī Saeimas deputātus iedziļināties šā likuma būtībā un balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā, izdarot vajadzīgās korekcijas laikā līdz otrajam lasījumam. Paldies par uzmanību!".
• 1994_10_20-seq151 language "lv".
• 1994_10_20-seq151 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1994_10_20-seq151 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq151 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq151 mentions Q37.
• 1994_10_20-seq151 mentions Q191.
• 1994_10_20-seq151 mentions Q15180.
• 1994_10_20-seq151 mentions Q71.