Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq149> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq149 type Speech.
• 1994_10_20-seq149 number "149".
• 1994_10_20-seq149 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq149 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq149 spokenAs 129.
• 1994_10_20-seq149 spokenText "Cienījamie kolēģi, viesi un visi, kuri seko mūsu darbam! Mums katram un visiem tiem, kuri mums uzticēja savu likteni šodien un nākotnē, ir jāsaprot, ka no tā, kā izlemsim apskatāmo jautājumu, būs atkarīgs tas, vai Latvijā dzīvi noteiks latvieši, līvi un tie cittautieši, kuri likumīgi ir ieguvuši Latvijas Republikas pilsonību, vai jau sākumā visiem tiks piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss, un, sākot jau ar nākamo gadu, dažu gadu laikā Latvijas pilsoņa tiesības iegūs gandrīz visi - ap septiņiem simtiem tūkstošu pēc okupācijas atbraukušo, kas bez atļaujas ir ieradušies uz pastāvīgu dzīvi šeit, Latvijā. Viņi tad būs noteicēji, kā mums savā Tēvzemē dzīvot. Es atļaušos nedaudz teikumos atgādināt mūsu apspriežamā un, bez šaubām, latviešiem svarīgā likuma sagatavošanas vēsturi. Ļoti bieži no šīs tribīnes daudzi ir iestājušies par to, ka ir vajadzīga politiskā stabilitāte. Vai nu gluži visi to patiesi vēlas - par to es nerunāšu, bet vārdos par politisko stabilitāti ir iestājušies gan runātāji no valdošās koalīcijas, gan arī no opozīcijas grupējumiem. Protams, ir bijuši deputāti, kuri pārējo domas ir mēģinājuši traktēt tā vai citādi, bet visi par stabilitāti tomēr ir iestājušies. Opozīcijas pārstāvji ir teikuši: jā, patiešām vajag panākt šo stabilitāti! Taču, lai to stabilitāti panāktu, vajag likvidēt okupācijas un kolonizācijas sekas, tas ir, izvākt okupētājas valsts bruņotos spēkus, nekavējoši izvākt demobilizētos militāristus un viņu ģimenes locekļus un noteikt skaidru tiesisko statusu visiem pārējiem, kuri iebraukuši Latvijā pēc okupācijas, tas ir, pēc 1940. gada 17. jūnija un nav Latvijas pilsoņi. Valdošā koalīcija par okupācijas seku likvidēšanu i runāt negribēja. Maksimālais, ko viņi ir atļāvušies, ir tas, un arī tad tikai pēdējos pāris gados, ir runas par bruņoto spēku izvešanu un arī tad lēnītiņām un pamazām. Par kolonistiem - ne vārda. Iemīļotā pozīcija, ir jārēķinās ar realitāti! Nedrīkst kaitināt ne Krieviju, ne arī padomdevējus Rietumos, jo citādi viņi nedos aizdevumus uzņēmējiem, neuzņems mūs Eiropas padomē, bet nāks ar tankiem un tātad izprovocēs nekārtības. Liekas, visiem vajadzētu būt skaidram, ka Krievija nevadās pēc taisnības principiem, nevadās pēc morāles principiem un respektē tikai spēku. Kā saka, apetīte aug līdz ar ēšanu. Un nekad nav gana! Tā nav sapratusi un negrib saprast, ka Latvija ir neatkarīga valsts. Tāda ir atšķirība pašās nostādnēs. Taču atšķirība ir arī taktikā. Taktikā starp valdošo koalīciju un, protams, opozīciju. LNNK un frakcija"Tēvzemei un brīvībai", domājot loģiski un izejot no tā, ka ar Augstākās padomes lēmumu Latvijas Republikas pilsoņu kopums jau bija atzīts, pirms ķeramies pie likuma par pilsonību un pie pilsoņu loka paplašināšanas, ir jānosaka visu nepilsoņu statuss, ir izstrādājusi un iesniegusi attiecīgu likumprojektu, par kuru šeit runāja jau Karnupa kungs. Valdošā koalīcija, pretēji loģikai, vispirms vēlējās pieņemt likumu par pilsonību. Nu tas ar visādiem līdzekļiem ir dabūts cauri Saeimai. Nākamajā gadā gatavojas saņemt pilsonības tiesības jau apmēram 30 000 cilvēku, bet līdz 2000. gadam, kas jau vairākkārt ir teikts, visi tie, kuri vēlēsies, varēs iegūt šīs pilsoņa tiesības. Lūk, lai atvieglotu šā nodoma realizēšanu, te nu šodien ir vajadzīgs Juridiskās komisijas , jādomā, ar "Latvijas ceļa" atbalstu iesniegtais likumprojekts, lai tas tiktu pieņemts. Domāju,visiem ir skaidrs, ka ir iesniegts nevis "Latvijas ceļa" likumprojekts par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kāds tas kādreiz pastāvēja, bet pavisam jauns likumprojekts. Un te nav nemaz runas ne par ārvalstniekiem, ne arī par bezvalstniekiem, bet ir radīta pavisam jauna iedzīvotāju kategorija - bijušās PSRS pilsoņi. Kāpēc to darīja iesniedzēji un, protams, arī "Latvijas ceļš" acīmredzot kopā ar savu sabiedroto - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakciju? Ko viņi grib panākt? Kāda ir atšķirība jēdzienos šajos dažādajos likumprojektos? Viens - par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, tur tagad ir runa it kā par bijušās PSRS pilsoņiem. Es teiktu tā - grib nederīgu preci ietīt pievilcīgā maisiņā un domā, ka varbūt "izies cauri". Mēs visi saprotam, ka runa ir galvenokārt par krieviem ar PSRS pilsoņa pasi. Krievija gan ir deklarējusi, ka tā ir visu PSRS īpašumu pārmantotāja - naudas pārmantotāja, sūtniecības ēku pārmantotāja un vēl dažādu citu īpašumu un vērtību pārmantotāja, bet tikai ne savu cilvēku pilsoņa tiesību pārmantotāja. Ir skaidrs, ka katrs, kurš bija PSRS pilsonis un ir iebraucis no Krievijas, ir ārzemnieks. Ja viņiem atsaka Krievijas pilsoņa tiesības, tad viņi acīmredzot kļūst bezvalstnieki, un kā tādiem viņiem tad ir jānosaka uzturēšanās laiks Latvijā. Ierobežots uzturēšanās laiks. Un kāda daļa no viņiem saskaņā ar to likumprojektu, kuru iesniedza Latvijas Nacionālās neatkarības kustība un frakcija "Tēvzemei un brīvībai", pēc kāda laika arī varēs iegūt Latvijas Republikas pilsonību tajā kārtībā, kādu paredzēs šis pieņemtais likums par ārzemniekiem un bezvalstniekiem. LNNK un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtajā likumprojektā, kā to jau sākumā mēs savlaicīgi apspriedām, ir diezgan precīzi paredzēts, kādā ceļā un kam būs iespēja iegūt pilsonību. Arī tas, kam to nebūs iespējams iegūt nekad, un kam - pēc zināma laika. Tāpēc mēs nevaram balsot par šo likumprojektu, ko te jau analizēja Karnupa kungs, un kas visiem, kuri bez aicinājuma ir pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc okupācijas, šajā garajā kolonizācijas laikā, paredz piešķirt pastāvīgi dzīvojošā statusu, bet pēc zināma laiciņa, kā tas jau acīmredzot ir ieplānots un paredzēts, arī iegūt Latvijas pilsonību. Tad latvieši, ja tas tā notiktu, protams, nebūs vairs mūsu dzīves, savas dzīves noteicēji, bet šeit pārsvarā sēdēs šie jaunie pilsoņa tiesību ieguvēji un viņi lems, kā mums šeit dzīvot. Šā iemesla dēļ mums katram un visiem, kuri mums uzticēja savu likteni šodien un nākotnē, ir jāsaprot, ka tieši no tā, kā mēs izlemsim šo izskatāmo jautājumu, būs atkarīgs, vai Latvijā dzīvi noteiksim mēs - latvieši, līvi un tie cittautieši, kuri, kā es jau sākumā teicu, ir likumīgi jau ieguvuši Latvijas Republikas pilsonību, vai arī citi iegūs šīs tiesības kļūt par past��vīgiem iedzīvotājiem un pēc tam saņems Latvijas Republikas pilsonību. Šā iemesla dēļ, kā es jau teicu, mēs nevaram balsot par šo likumprojektu un aicinām balsot par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto likumprojektu. Paldies.".
• 1994_10_20-seq149 language "lv".
• 1994_10_20-seq149 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1994_10_20-seq149 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq149 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq149 mentions Q193089.
• 1994_10_20-seq149 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq149 mentions Q8436.
• 1994_10_20-seq149 mentions Q15180.
• 1994_10_20-seq149 mentions Q7210239.