Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq145> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq145 type Speech.
• 1994_10_20-seq145 number "145".
• 1994_10_20-seq145 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq145 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq145 spokenAs 77.
• 1994_10_20-seq145 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir izsniegts dokuments nr. 1008 un rudens sesijas dokuments nr. 141, kur ir divi alternatīvi projekti. Viens, kura nosaukums ir "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992. gada 9. jūnija likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās brīdim". Un otrs ir alternatīvais projekts, kuru ir sagatavojusi Juridiskā komisija, proti, tas ir likumprojekts "Par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu". Vēsturiski bija iesniegti šādi projekti: jau iepriekšminētais projekts, ko iesniedza LNNK kopīgi ar frakciju "Tēvzemei un brīvībai", vēl bija likumprojekts, ko iesniedza frakcija "Latvijas ceļš", un bija arī likumprojekts, ko iesniedza Tautas saskaņas partijas frakcija. Izskatījusi šos trīs projektus Juridiskajā komisijā, kā arī saņemot atsauksmes no citām komisijām, proti, no Saeimas Cilvēktiesību komisijas, kura ierosināja Juridiskajai komisijai uz divu likumprojektu bāzes - uz "Latvijas ceļa" un Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinātā likumprojekta - izveidot jaunu likumprojektu, Juridiskā komisija to ņēma vērā un izstrādāja šo alternatīvo likumprojektu. Kāpēc mēs to darījām? Tāpēc, ka šajā jaunajā alternatīvajā likumprojektā ir iestrādāti gan "Latvijas ceļa" projekta pozitīvie aspekti, gan Tautas saskaņas partijas frakcijas izstrādātā projekta pozitīvais, bet vienlaicīgi mums ir jāatzīst, ka likumprojektu, ko kopīgi iesniedza frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un LNNK, nevarēja pieņemt un rekomendēt Saeimai akceptēšanai vairāku apsvērumu dēļ. Pirmām kārtām šis projekts jau likumā lietotajos terminos nosaka, kas ir ārvalstnieks, kas ir bezvalstnieks, bet tajā pašā laikā tas ar atrunu, ar piezīmi, pasaka, ka visi bijušās PSRS pilsoņi neatkarīgi no tā, vai viņi ir Krievijas vai kādas citas valsts pilsoņi, vai pat nav nevienas valsts pilsoņi, ka viņi visi ir ārvalstnieki. Tas jau ir pretrunā arī ar šā termina skaidrojumu, kādu Saeima ir akceptējusi pieņemtajā un jau spēkā esošajā likumā par pilsonību. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir tā, ka šis likumprojekts paredz, ka visām tām personām, kuras pašreiz dzīvo Latvijā, reāli dzīvo Latvijā, un kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi, ka viņām visām vispirms ir jāsaņem uzturēšanās atļauja, iedalot šos cilvēkus vairākās kategorijās un nosakot, ka viena daļa - , tas attiecas uz tām personām, kurām vismaz viens no pirmās pakāpes augšupējiem radiniekiem ir latvietis vai līvs, - varētu iegūt šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet citas personas - termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz vienam gadam. Un vēl trešā grupa - uz laiku līdz 5 gadiem. Un tikai pēc tam varētu risināt šo jautājumu tālāk. Vienlaicīgi šis likumprojekts arī nosaka un uzskaita cilvēku divpadsmit kategorijas, kuras nevar pretendēt uz šīm uzturēšanās atļaujām, bet tajā pašā laikā, šeit diskutējot par Krievijas un Latvijas starpvalstu līgumiem, par to ratifikāciju, daudz tika runāts par nepieciešamību izraidīt cilvēkus un tā tālāk un joprojām. Un faktiski šis likumprojekts, ko ierosina frakcija "Tēvzemei un brīvībai" uz to zināmā mērā arī ir vērsts, jo, pasakot, ka lielai cilvēku daļai vispār nav iespējams saņemt šo uzturēšanās atļauju, līdz ar to izvirzās jautājums par iespēju strādāt, arī par iespēju iegūt vai paturēt šo jumtu virs galvas. Un vēl paliek arī atklāts jautājums - par to, kādā veidā tad mēs rīkosimies. Vai darīsim tāpat, kā rīkojās Padomju Savienība 1941. vai 1949. gadā, - ar masveida deportācijām? Bet acīmredzot deportēt cilvēku var tikai tādā gadījumā, ja ir otra valsts, kura ir ar mieru viņu ņemt pretī. Bez tam šīm personām tiek apgrūtināta iespēja saņemt jebkādu personas apliecību. Šajā likumprojektā vēl tiek runāts par to, ka par ceļošanas dokumentu viņiem var kalpot bijušās PSRS pilsoņa pase, kuras blanku vairs nav. Tātad personām, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu, viņām neko vairs nevar izsniegt. Tāpat ir, ja šis ceļošanas dokuments jau ir pārpildīts, tad tajā vairs nav iespējas ielikt vīzu uz kādu citu valsti. Bez tam ir viena daļa valstu, kuras jau atsakās vispār ielaist savas valsts teritorijā cilvēkus ar bijušās PSRS pilsoņu pasēm. Un tādā gadījumā tas nozīmē, ka mēs praktiski nerisinām šo jautājumu, bet - tieši otrādi - nostādām šos cilvēkus bezizejas priekšā. Tāpēc jau Juridiskā komisija izstrādāja šo alternatīvo variantu, skaidri un gaiši nosakot, kāds ir šā likuma subjektu loks. Mēs šeit esam atrunājuši to, ka šis likums neattiecas uz Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta, tas ir, Skrundas radiolokatora, funkcionēšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām, kā arī uz personām, kuras pēc 1990. gada 4. maija ir atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas iesaukšanas brīdī pastāvīgi nav dzīvojušas Latvijas teritorijā vai nav Latvijas Republikas pilsoņu ģimenes locekļi, un arī uz šo abu kategoriju cilvēku laulātajiem un kopā ar viņiem dzīvojošajiem ģimenes locekļiem. Taču visas tās personas, kuras ir ieradušās Iedzīvotāju reģistrā un kurām ir Iedzīvotāju reģistra piešķirtais personas kods, ir šā likuma subjekts. Tātad mēs vēl papildinājām šo likumu ar 2. nodaļu, kur nosakām šo personu tiesības un pienākumus, saistot to ar konstitucionālo likumu "Par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem". Es domāju, ka cienījamie deputāti paši var izvērtēt, kādas ir viena un otra likumprojekta būtiskās iezīmes, kādas ir principiālās atšķirības starp abiem šiem projektiem. Un es aicinātu cienījamo Saeimu akceptēt pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas iesniegto alternatīvo variantu. Protams, es negribētu teikt, ka arī šis variants ir pilnīgs, ka to nevajadzētu pilnveidot vai precizēt, bet tas viss vēl ir iespējams. To visu ir iespējams izdarīt otrā un trešā lasījuma gaitā, jo pašreizējais iesniegtais projekts nedod skaidru atbildi, kā būtu jārīkojas attiecībā uz tām personām, kurām pasē nav šā kvadrātveida zīmoga, bet ir apaļais zīmogs, proti, tās ir personas, kuras bija pierakstītas un dzīvoja kopmītnē. Tas acīmredzot ir jāprecizē jau uz otro lasījumu un tālāk - uz trešo lasījumu, bet te ir tā iespējamība, ka to visu var veikt darba gaitā, strādājot pie šā likumprojekta. Tad visi deputāti varēs izteikt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus. Paldies. Es ceru uz Saeimas atbalstu Juridiskās komisijas likumprojektam.".
• 1994_10_20-seq145 language "lv".
• 1994_10_20-seq145 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1994_10_20-seq145 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq145 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq145 mentions Q79820.
• 1994_10_20-seq145 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq145 mentions Q8436.
• 1994_10_20-seq145 mentions Q15180.
• 1994_10_20-seq145 mentions Q25496595.
• 1994_10_20-seq145 mentions Q7536677.
• 1994_10_20-seq145 mentions Q2337323.