Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq132> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq132 type Speech.
• 1994_10_20-seq132 number "132".
• 1994_10_20-seq132 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq132 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq132 spokenAs 46.
• 1994_10_20-seq132 spokenText "Runājot par tik svarīgu jautājumu, mani šobrīd pārsteidz dažu valdošās koalīcijas deputātu absolūti destruktīvā jautājuma ievirze - tā saistība ar kaut kādām personālijām, Krievijas interešu saistība ar Latviju, ar Rīgas apkures tarifiem un vēl daudz ko citu. Tas mani vienkārši pārsteidza, un es negribētu par šīm lietām te vairāk runāt. Es gribētu runāt par jautājuma būtību. Tātad šis līgums ir parakstīts, tas ir sācis darboties. Un ir pagājis arī noteikts periods, lai varētu izvērtēt, kas pilda līgumu un kas - nepilda. Un šeit es pirmām kārtām gribētu pieskārties pie tā jautājuma, ko ir izdarījusi valdība un vai arī mēs esam izdarījuši visu, lai šis līgums tiktu pildīts iespējami labāk un mūsu interesēs. Tātad tie ir tikai divi no šiem jautājumiem. Ministru kabineta rīkojumā nr. 190-r, kur bija norādīti pasākumi un termiņi, kas un kad ir jāveic saistībā ar šo līgumu noslēgšanu, bija noteikti atbildīgie un termiņi, kuros konkrēti jautājumi bija jāizskata. Te punktu ir ļoti daudz. Es gribu pieskarties tikai diviem. Viens no tiem ir par Skrundas radiolokācijas stacijas pārņemšanu, kur atbildīgā bija Aizsardzības ministrija, bet termiņš bija 20. maijs. Un paskatīsimies vēlāku - 1994. gada 30. jūnija - rīkojumu, ar kuru tikai Latvijas puse izveido šo komisiju. Tātad termiņš bija 20. jūnijs un arī likumā ir noteikta ievērojami ātrāka procedūra, bet valdība spēj komisiju izveidot tikai 30. jūnijā. Runājot ar šiem komisijas locekļiem, noskaidrojās, ka šobrīd neviens nav redzējis oficiālo Skrundas radiolokatora nodošanas un pārņemšanas aktu. Varbūt to ir parakstījis komisijas priekšsēdētājs atsevišķi, taču komisijas locekļi par šā akta parakstīšanu nekā nezina. Tātad tas ir viens jautājums, kas ar to visu ir saistīts. Un te bija arī precīzi formulēta procedūra, kādā veidā radiolokators pāriet Latvijas jurisdikcijā, tika izdalīti līdzekļi gan apsardzei, gan arī atsevišķa iebraukšanas kontrolpunkta nodrošināšanai. Šobrīd, - tāda ir informācija -, lai iebrauktu, ārzemju delegācijas turp dodas caur Krievijas kontrolpunktiem. Tātad tas ir viens jautājums. Un vēl otrs jautājums kas jau vairākkārt ir izskanējis, bet kas šobrīd ir pilnīgi neskaidrs. Tātad tas ir 1. 9. punkts - pārbaudīt militāro personu sarakstu, apstiprināt to un kontrolēt tā izmaiņas. Atbildīgā bija Iekšlietu ministrija, termiņš - 20. maijs. Un arī šodien šeit tika minēti dažādi skaitļi, no kuriem neviens nav precīzs, tāpēc ka šis darbs pilnībā vēl nav veikts, kaut gan arī Iekšlietu ministrijai papildus tika izdalīta pat nauda tieši šiem jautājumiem 40 000 latu apmērā. Un, protams, jautājums ir arī par līgumu būtību, bet, ja mēs paši nedarīsim visu, lai šis līgums tiktu īstenots mūsu interesēs un izpildīts no mūsu puses, tad, protams, arī tas būs ļoti sāpīgs jautājums. Trešais jautājums pēc būtības šeit jau vairākkārt tika skarts. Manuprāt, šis līgums ir skatāms divās tādās kategorijās. Viena ir šis starptautiskais konteksts, kādas sekas tas izraisa Krievijai un Latvijai starptautiskajā sabiedrībā. Un, manuprāt, lai gan ir šī neticība Krievijas pusei par šā līguma ratifikāciju, kur mums jau ir bēdīga pieredze, - ka ir līgums, kas no Latvijas puses ir ratificēts, bet no Krievijas puses nav ratificēts, tomēr šobrīd laika skaitītājs ir ieslēgts mūsu pusē. Arī pasaules uzmanība, kā te teica, ietekme vai interese, vai draudzība, kā nu to traktē, šobrīd pārsvarā ir koncentrēta mūsu pusē. Pēc manām domām, ratificējot to pirmajā lasījumā, šis pulkstenis tiek pārslēgts un tiek gaidīta šī pati labā griba no otras puses - no Krievijas puses. Un tāpēc, pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā, ir šī iespēja pārliecināties, vai arī no Krievijas puses ir šī labā griba risināt šos jautājumus vai šīs gribas nav. Iekšpolitiskajā kontekstā attiecībās ar Krieviju, kamēr, kā jau šeit tika runāts, Latvijas drošība nav nostiprināta, manuprāt, vienīgais iespējamais drošības nostiprināšanas ceļš ir integrācija Eiropas savienībā. Kamēr šis jautājums nav atrisināts, nevar nerēķināties ar Krievijas spēku un tās ietekmi. Un arī politisko attiecību normalizācija tālāk ir saistīta ar kaut kādu saimniecisko attiecību normalizāciju. Uzņēmēji Latvijā un uzņēmēji Krievijā jau daudzkārt ir mēģinājuši kopā strādāt. Un tas, ka mums ir šīs tranzītiespējas no Krievijas, kas Krievijai šobrīd sakarā ar sašaurināto pieeju Baltijas jūrai ir svarīgas, un arī saistība ar Eiropu, kur mums ir radušās šīs labvēlīgās iespējas, es domāju, ka tās nevar netikt izmantotas, protams, mazinot atkarību no Krievijas. Un tas apstāklis, ka mums ir šīs iespējas, ka mums ir šīs ostas - termināli, ka Lietuva, kurai tādu nav, pašreiz domā par milzīgu līdzekļu ieguldīšanu un šādu terminālu būvēšanu, manuprāt, ir jāizmanto, jo arī šis tranzīts tomēr dod milzīgi lielu ieguldījumu budžetā. Saasinoties šīm attiecībām gan saistībā ar citiem jautājumiem, gan, teiksim, ar dzelzceļa tarifiem un citu, tas ir radījis ļoti negatīvu dinamiku šajā tranzītā, līdz ar to radot arī valsts budžetam nopietnus zaudējumus. Otrs jautājums ir arī šis Skrundas jautājums. Līgumā ir paredzēts, ka radiolokators vēl paliek, bet ko darīt, kā sakārtot šo vidi un kā palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šā Skrundas lokatora apkārtnē? Protams, par naudu viss nav pērkams, bet tie 5 miljoni dolāru, ko pēc šīs ratifikācijas gadā jau varētu saņemt šim Skrundas fondam, arī tomēr ir arguments, lai palīdzētu šiem cilvēkiem uzlabot viņu dzīvi. Arī ārvalstu ieskaitījums Skrundas fondā un Repatriācijas fondā diezgan bieži tomēr tiek saistīts ar šo līgumu ratifikāciju. Tirdzniecības jautājumu normalizācija ir saistīta arī ar dažādu pierobežas jautājumu risināšanu, kas atvieglotu un neradītu liekas problēmas pierobežā dzīvojošajiem cilvēkiem. Ir arī citas tirdzniecībai pozitīvas iezīmes, kas šobrīd jau iezīmējas, - kaut vai, teiksim, šī mūsu pozitīvā ārējās tirdzniecības bilance, kur jau 25% sasniedz koku produkcijas eksports. Pie tam tas ir pārstrādāto koku produkcijas eksports, nevis vairs apaļkoki, kuri tiek izmantoti. Šobrīd jau diezgan ievērojamos daudzumos sāk ienākt apaļkoki no Krievijas, kur mūsu uzņēmēji jau apgūst šīs izstrādes iespējas 500 km rādiusā ap Latviju. Arī to nevar neņemt vērā, ka ir radītas šīs iespējas produkcijas noietam un pārstrādei, un šī augstvērtīgākā produktu radīšana notiek šeit, Latvijā. Tāpēc Zemnieku savienība ir pieņēmusi lēmumu - pirmajā lasījumā šo līgumu atbalstīt, bet tas nenozīmē, ka arī otrajā lasījumā tas tiks darīts, jo, manuprāt, starp pirmo un otro lasījumu ir jābūt pietiekami ilgam laikam, lai, pirmkārt, tiešām redzētu Krievijas reakciju un lai arī Saeima, ja valdība pati nespēj koncentrēties un apzināties to jautājumu loku un kaut ko izdarīt, palīdzētu valdību virzīt šajā pareizajā virzienā un prasītu no tās darbu šo pasākumu īstenošanai. Ļoti būtisks ir arī jautājums par to, par ko Birkava kungs jau vairākkārt ir runājis, tas ir, par šo izraidīšanu vai kā nu citādi to nosauks. Taču darbs pašreiz vēl nenotiek, par to tikai dažreiz tiek teikts no tribīnes. Un, ja tas paliks tikai tāds sauklis, kas tiek pamests vajadzības gadījumā, tad, protams, tas ir problemātiski. Šajā sakarā, virzoties uz šā līguma ratifikāciju, ir jāapzinās tā milzīgā nozīme, ko iegūst likums par ārvalstniekiem vai bezpavalstniekiem, kas ir ietverts šodienas darba kārtībā. Manuprāt, šajā likumā tas ir ļoti precīzi jāatrunā - gan šis statuss, gan šīs izraidīšanas iespējas, to mehānismi un tā tālāk. Ja arī šis likums būs ļoti "mīksts", tad šeit problēmas tomēr paliek, un pie darbiem šo jautājumu risināšanā mēs netiksim. Tātad šie nelikumīgie ieceļotāji te varēs palikt un varēs vēl, kā saka, ierasties citi, un līdz ar to šī problēma paliks nerisināta. Bez tam ir jautājums par šo integrēšanos Eiropā. Es piekrītu tam, ka tā tiešām ir nopietna problēma, jo nav bijusi šī diskusija par Latvijas ārpolitisko koncepciju, par to, kādā veidā varēs integrēties, kādi ir šie ceļi, kāds tam ir iespējami īsākais laiks, kas mums šajā laikā ir jāizdara, kādi likumi jāpieņem, kā ir jāsakārto likumdošana atbilstoši Eiropas likumdošanai u. c. Un arī tas viss, protams, ir risināms, lai šajā jautājumā būtu skaidrība. Paldies par uzmanību.".
• 1994_10_20-seq132 language "lv".
• 1994_10_20-seq132 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_10_20-seq132 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq132 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq132 mentions Q4294315.
• 1994_10_20-seq132 mentions Q2660080.
• 1994_10_20-seq132 mentions Q37.
• 1994_10_20-seq132 mentions Q193089.
• 1994_10_20-seq132 mentions Q39731.
• 1994_10_20-seq132 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq132 mentions Q4294480.
• 1994_10_20-seq132 mentions Q7536677.