Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq128> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq128 type Speech.
• 1994_10_20-seq128 number "128".
• 1994_10_20-seq128 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq128 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq128 spokenAs 77.
• 1994_10_20-seq128 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tikko Žīgura kungs pieskārās Abrenes jautājumam, kas latviešu tautai tiešām ir ļoti sāpīgs. Un jāsaka arī atklāti, ka līgums, it īpaši ceturtais līgums, latviešu tautai tiešām ir diezgan pazemojošs. Tā tas ir. Un es domāju, ka visi šeit zālē klātesošie to ļoti labi saprot. Tad, kad 1948. gadā Somijas prezidents Pāsikivi parakstīja ar Padomju Savienību draudzības, sadarbošanās un tā tālāk un tā joprojām līgumu, faktiski atsevišķi publicisti to iztulkoja tā, ka Somija sevi 1948. gadā ir pasludinājusi par PSRS sabiedroto. Tiesa gan, tā vārdiņu "sabiedrotā" lika pēdiņās. Sakiet man, vai tas nebija Somijai pazemojoši? Vai PSRS neokupēja stipri lielāku Somijas teritorijas daļu, nekā ir Abrene? Tur bija nesalīdzināmi vairāk cilvēku un lielākas dabas bagātības. Vai toreiz tāpat netika nogalināti tūkstošiem un tūkstošiem Somijas pilsoņu un tūkstošiem netika izvesti uz Sibīriju? Un sievietes sarkanarmieši arī izvaroja. Tā tas bija. Bet, neskatoties uz visu to, 1948. gadā Somija parakstīja šo sadraudzības līgumu. Diemžēl tā tas ir bijis. Diemžēl pasaulē ilgus gadus lielo politiku ir taisījušas lielās valstis, bet mazās valstis ir varējušas tikai piebalsot. Pavisam nesen es izlasīju kādu grāmatu, kuru, man atveda no Somijas viens paziņa - soms. Tā ir interesanta grāmatiņa par kāda vēsturnieka skatījumu uz Somiju tieši šajā izdzīvošanas aspektā. Somu žurnālisti par šiem jautājumiem bija painteresējušies pie bijušā ASV Valsts sekretāra Henrija Kisindžera, kurš šo amatu pildīja laikā no 1973. līdz 1977. gadam, un pie Džimija Kārtera, kurš bija ASV prezidents no 1977. līdz 1980. gadam. Viņiem tika uzdots gluži vienkārši viens jautājums. Bez tam šis somu žurnālists arī izskatīja visus oficiālos dokumentus, kādus tajā laikā pieņēma Amerikas Savienotās Valstis. Tātad abiem šiem politiķiem tika uzdots viens jautājums: sak, mēs esam izpētījuši, ka šajā laikā jūsu valsts nevienā oficiālā paziņojumā, ne arī dokumentā nav minējusi Somijas vārdu. Vai jūs personīgi, vienalga kādās darīšanās kaut kad vismaz esat iedomājies par Somiju, ka ir tāda valsts, un tā tālāk. Izrādās, ka vienīgā reize, kad Somijas vārds kaut kur parādījās šīs valsts interešu lokā, bija tad, kad, ja nemaldos, 1975. gadā Somijā tikās PSRS un ASV valstu vadītāji. Nupat Latvijā viesojās Portugāles prezidents Soarešs, un viņš savā runā citu starpā pieminēja nelaimīgo Austrumu timoras tautu, kuru kopš 1975. gada okupē Indonēzija. Vai mēs līdz tam vispār kāds kaut ko bijām dzirdējuši par šo nelaimīgo okupēto zemi, kur tāpat okupācijas režīms ir ļoti nežēlīgs? Un mēs šobrīd varam tikai pateikties liktenim tādā nozīmē, ka pašlaik esam nonākuši tomēr lielu valstu interešu, neteiksim, gluži interešu, bet interešu un redzes lokā. Mēs esam tur nonākuši. Šeit oficiālā vizītē bija arī ASV prezidents, un par Baltiju runā pasaulē. Taču pats galvenais ir tas, ka šobrīd ir tāda situācija, ka pasaule tomēr ir mainījusies un ka vairs ne tikai lielās valstis diktē savus noteikumus. Ir izveidojusies Eiropas savienība, kurā mums ir izredzes iestāties. Un tajā ietilpst arī mazas valstis. Tomēr tā ir nopietns politiskais spēks. Es vēlreiz atkārtoju: tiešām šis līgums lielā mērā ir mums pazemojošs, bet tomēr ir jārēķinās ar realitātēm. Tabūna kungs tikko runāja par valsts valodu. Jā, vajag par šo jautājumu runāt, bet vairāk vajag arī darīt. Ees jums varu sniegt atklātībai vienu informāciju, kas ir manā rīcībā. Pārbaudot kara daļu nr. 16767, kas atradās Rīgas rajona Zaķmuižā, un tās atstāto dzīvojamo fondu, tika konstatēts, ka par namu pārvaldnieku ir iecelta bijusī Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersona - apakšpulkvedis Aleksejs Gračovs. Ir zināms, ka Gračovs turpinājis dienēt arī pēc 1992. gada 28. janvāra. Tiesa gan, šī persona nelikumīgi ir ieguvusi PSRS iekšzemes pasi. Taču, neskatoties uz to, ka šī persona nav Latvijas Republikas pilsonis, bet ir Krievijas Federācijas Bruņoto spēku bijusī militārpersona, kas absolūti nepārvalda valsts valodu, Rīgas rajona pašvaldība, ko vada Nacionālā bloka - Kristīgo demokrātu savienības pārstāvis, ir noslēgusi ar viņu darba līgumu. Es, protams, negribu teikt, ka Nacionālajā blokā vai kādā citā partijā vai kustībā visi ir godīgi vai visi ir negodīgi...".
• 1994_10_20-seq128 language "lv".
• 1994_10_20-seq128 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q2660080.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q193089.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q33.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q39731.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q15180.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q30.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q12360039.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q66107.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q252.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q45.
• 1994_10_20-seq128 mentions Q23685.