Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq124> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq124 type Speech.
• 1994_10_20-seq124 number "124".
• 1994_10_20-seq124 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq124 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq124 spokenAs 151.
• 1994_10_20-seq124 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Es ļoti uzmanīgi klausījos, ko teica Budovska kungs savā runā. Budovska kungs, jūs teicāt ļoti daudzas un ļoti pareizas lietas. Un nevarētu vairāk piekrist un atbalstīt tādu tēzi, ka ir jāatrod kopsaucējs ārpolitikā. Un es domāju, ka lielākā problēma, Birkava kungs, ir tā, ka mums šobrīd tik daudz jārunā par it kā visiem saprotamām lietām tikai tāpēc, ka jūs nepildāt savu solījumu. Jūs taču esat vairākkārt solījis, ka mēs reiz šinī Augstajā namā izlemsim, kāda ir šī valsts nacionālā ārpolitika. Nevis "Latvijas ceļa" vai "Saskaņas" vai LNNK, bet Latvijas valsts ārpolitika. Un es domāju, ka lielākā daļa frakciju šinī Saeimā atrastu tādu kopsaucēju. Diemžēl mums trūkst tādu mēģinājumu. Es nevaru, Budovska kungs, piekrist tai tēzei, ka ārpolitiku vajadzētu pieskaņot politiskajai gaisotnei, jo būtībā tas ir tas, ko šobrīd dara Krievija. Krievijas ārpolitika šobrīd lielā mērā ir virzīta uz it kā nacionālām interesēm. Krievijas ārpolitikas veidotāji it kā mēģina ieklausīties tautas balsī, un vai jūs zināt, ko šodien tautas balss saka? Pārsvarā šī balss saka to, ka Krievijas ārpolitikas galvenais uzdevums būtu aizsargāt krievus tuvējā aizrobežā. (Starpsauciens no zāles: "Baltijā!") Jūs teicāt arī tādu tēzi, ka būtībā Rietumi mūs sapratīs. Jūs bijāt pret tēzi, kas te skanējusi vairākkārt iepriekšējos gados, ka Rietumi mūs nesapratīs. Es gribu jums uzdot pretjautājumu - vai Rietumi mūs saprata 1939. gadā, kad Maskava ar Vāciju vienojās par mūsu likteni? Vai Rietumi mūs saprata 1945. gadā Jaltā? Vai Rietumi gribēja mūs saprast tad, kad tā kā tādus zēnus sasēdināja lidmašīnā un aizveda uz Vašingtonu, lai kungiem izskalotu smadzenes? Pateikt to īsto patiesību vai varbūt pateikt, kādi tad ir tie noteikumi, lai Latvija varētu sasniegt savu drošību? Es domāju, ka mēs esam izdarījuši tik daudz kļūdu, rotaļājoties ar Krieviju! Es atceros, kā tas notika ļoti vienkāršā jautājumā: bija Krievijai jāatdot Krievijas vēstniecības ēka. Es domāju, ka daudzi šinī zālē sēdošie atceras, kas tās bija par debatēm, kādi kaismīgi raksti tika rakstīti avīzēs un kādas runas skanēja pa radio un televīzijā. Un ar ko tas beidzās? Mēs atdevām Krievijai to, kas tai pienākas, - un, protams, atdevām ar zaudējumiem, gan morāliem, gan citādiem. Visas tās garās runas un debates, pirms šis līgums, par kuru mēs šodien runājam, tika vispār parakstīts... Beigu beigās to parakstīja, bet atkal ar lielu nokavēšanos. Arī šodien mēs it kā mēģinām kaut ko atlikt, kaut ko neizdarīt. Šodien jums jautās - tas ir tas jautājums, ko daudzi politiķi, kas varbūt nedzīvo Eiropā, uzdod, - kāpēc igauņi un lietuvieši ir Eiropas padomē, bet jūs neesat? Vai tiešām viņi ir gudrāki par mums un labāk zina tos noteikumus, kādi ir, lai Latvija varētu integrēties Eiropā? Jo būtībā, ja mēs palasām, ko raksta pēdējā... Lejā, bibliotēkā, ir tāds žurnāls "Current History", un šā žurnāla pēdējā numurā Baltijas lielais draugs Pols Gobls, kuru daudzi politiķi šeit labi pazīst un kurš bija Brīvā raidītāja direktors garus gadus un pēc tam bija Valsts departamentā Vašingtonā "Baltijas galda" vadītājs, raksta par Baltijas drošību, par Baltijas valstīm, un būtībā viņa secinājums ir tāds, ka baltieši savu drošību nedz atsevišķi, nedz visi kopā nodrošināt nevar un nekad nevarēs. Baltijas drošība, viņaprāt, un es personīgi nevaru viņam nepievienoties, ir mūsu spējā pēc iespējas ātrāk integrēties Eiropā. Un citas drošības mums diemžēl nav, jo, lai cik tas, Tabūna kungs, nebūtu sāpīgi... Jūs jau runājāt ļoti pareizi par visām tām sāpēm. Skaidrs, ka sāp. Bet vai mēs esam šeit, lai gaustos līdzi tiem cilvēkiem, kuriem tiešām sāp? Un es esmu pārliecināts, ka arī visiem šeit sēdošajiem sāp. Bet, ja ķirurgs stāvēs pie sakropļota ķermeņa un raudās, un teiks - man sāp, jo viņam sāp, un nedomās, kā tam cilvēkam palīdzēt, es domāju, ka jūs varat labi iedomāties, kāds būs iznākums. Mūsu pienākums ir izprast to sāpi, izprast, kādas ir šīs nācijas nacionālās intereses. Neviens jau nav šeit pret nacionālām interesēm, bet, lūdzu, definēsim, kādas tad ir, Straumes kungs, šīs nacionālās intereses! Es ļoti gribētu zināt tālāk par šo teicienu. Kur tās ir no Nacionālā bloka puses? Birkava kungs, es atkal vēršos pie jums: sāksim reiz runāt par to, kādas ir šīs nācijas intereses! Un es domāju, ka beigu beigās mēs nonāksim pie viena ļoti normāla kopsaucēja. Un tas ir tas, uz ko es jūs aicinu. Un pirmais solis būtu ņemt un ratificēt šo līgumu un sarunāt, kad mēs beigu beigās sāksim runāt par vissvarīgāko lietu valstī. Paldies.".
• 1994_10_20-seq124 language "lv".
• 1994_10_20-seq124 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q649.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q193089.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q39731.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q2167704.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q183.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q128499.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q61.
• 1994_10_20-seq124 mentions Q19326799.