Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq118> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq118 type Speech.
• 1994_10_20-seq118 number "118".
• 1994_10_20-seq118 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq118 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq118 spokenAs 77.
• 1994_10_20-seq118 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie Prezidija locekļi! Kolēģi! Pirms es runāšu par lietas būtību, es tomēr gribu netīrā pirksta sakarā teikt vienu lietu, - ka ne jau Budovska kungs būs tas, kas varētu runāt šeit par netīro pirkstu, jo tad valdībai un bijušajai koalīcijai ir jāatceras viss tas, kas tika tai teikts un kādā veidā tas viss tika teikts. Protams, mēs zinām, ka ir cilvēki, kuriem ir ne tikai netīrs pirksts, bet arī roka vai rokas, arī domas, un tā tālāk. Tā ka es domāju, ka šis piemērs nebija tas veiksmīgākais šajā politiskajā diskusijā. Bet runājot par... Jā, un visi mēs esam viens otra cienīgi šeit katrā ziņā. Ja neticat, paskatieties attiecīgās stenogrammas! Ja runājam par lietas būtību, mana personīgā pārliecība tad, kad mēs ar Birkava kungu gājām pie frakcijām, ir tāda, ka opozīcija visu labi saprot un viņi labi zina šo līgumu ratifikācijas nepieciešamību, jo tad, ja tas tā nebūtu, no tā tik tiešām izrietētu viena konsekvence, un maigākais formulējums ir tas, ka tā ir vieglprātība attiecībā uz valsts likteni, valsts drošību un valsts nākotni kā tādu. Tā kā šī situācija tik tiešām ir tāda, ka bez opozīcijas arī pārējie deputāti saprot, ka šie līgumi ir jāratificē, tad, protams, var atļauties trenēties radikālismā un spekulēt ap visām šīm lietām. Kaut arī ne gluži viss ir loģisks, pamatots un argumentēts. Un tomēr. Lai arī kā opozīcija to negribētu, fakts paliek fakts. Armija ir izvesta. Otru pusi armijas es šeit kaut kā neatrodu. Bet, ja līgumi nebūs ratificēti, tad, protams, es domāju, ka Skrundas vecā radara apkalpes liktenis tik tiešām var rosināt domāt cilvēkus Krievijā arī par to, kādā veidā šo situāciju izmantot - varbūt savās interesēs, nevis vairs Latvijas interesēs. Otra lieta, protams, šajā pašā sakarībā ir tā, ka - vismaz tā es saprotu, klausoties šo diskusiju, - ka visa argumentācija vairāk vai mazāk jau tika pielietota aprīļa diskusijas laikā. Varbūt šodien mums nevajadzētu nopurināt tos putekļus no mūsu runām aprīlī, bet tomēr domāt par valsti kopumā, par valsts nākotni un par to, ka mums ir jāuzņemas šīs saistības, tāpat kā Krievijai tās būs jāuzņemas šajā sakarībā, jo tā ir starptautiska tiesiska apņemšanās un tā stiprina mūsu valsts drošību. Tas, ko teica Straumes kungs, ir faktiski tāds, godīgi sakot, atklāts izolacionisms, kas agri vai vēlu novedīs pie tā, ka mēs atradīsimies kādā savienībā, bet droši vien tā nebūs Eiropas savienība. Par to gan es esmu pārliecināts. Ne tādēļ, ka Straumes kungs skaļāk izteica vārdu "Maskava", bet tādēļ, ka viņš tādā pašā tonalitātē runāja arī par Vašingtonu , Strasbūru un par citām Eiropas galvaspilsētām. Es domāju, ka tā nav tā politika, kādu varētu normāli realizēt pašreizējā situācijā, tajā situācijā, kurā atrodas Latvijas valsts un Baltijas valstis. Ja kāds tam netic, mēs varam paskatīties uz nu jau demisionējušās Igaunijas valdības piemēru - ar kādiem lozungiem viņi panāca vairākumu valdībā un kāda bija un ir tās politika attiecībā pret Krieviju un šiem pašiem līgumiem. Sacīsim tā: ja "Latvijas ceļa" valdība ir mēreni liberāla, tad tā bija radikāli nacionāla savā sākuma konceptā. Un ārpolitika ir tā lieta, kur intereses vai nu saskaņojas, vai konfrontējas. Un cik tālu var iet konfrontācijā, neriskējot ar to, kā tiek apdraudēti paši valsts pamati? Tāpēc es domāju, ka izolacionisms, kas patlaban tiek mums diezgan aktīvi potēts un propagandēts, nav tas ceļš, kas novedīs Latviju pie kaut kādas vairāk vai mazāk drošas situācijas. Es gribu arī nedaudz pakavēties pie militāro pensionāru problemātikas. Protams, mēs varam šeit interpretēt visas šīs lietas tā, kā mēs vēlamies. Iekšpolitiskā situācija motivē, vai mums teikt to vai citu. Es saprotu, ka Tabūna kungs grib šīs problēmas risināt, fiziski uzstājoties ar savām runām un panākot vēlamo efektu pie militāro pensionāru veselības stāvokļa. Katrs var darīt tā, kā viņš vēlas. Bet šajā pašā sakarībā ir vairāk nekā skaidrs, ka, ja nebūs sakārtotas tās mūsu valsts struktūras, kurām ir jāseko situācijai saistībā ar visām šīm nelegālajām, demobilizētajām militārpersonām vai jebkurām citām Latvijā nelegāli esošajām personām, nu, protams, neviena runa - vai no šīs tribīnes vai radio, vai arī televīzijā - nepalīdzēs. Un tas būtu viens no pirmajiem mūsu uzdevumiem; vēlāk, es domāju, varbūt pēc šo un citu jautājumu izskatīšanas tomēr vajadzētu pievērsties konkrēti arī šiem jautājumiem. Un visbeidzot - par to, kādā veidā veikt šo ratifikāciju, attiecībā uz kuru variantu vai kādā secībā. Es domāju, ka mums būtu skaidri jāapzinās viens, - ka pusratifikācija vai divu trešdaļu ratifikācija, vai vienas trešdaļas ratifikācija nav ratifikācija. Tad nav ratificēts nekas. Un tā ir tā vienkāršā loģika, kas izriet no šā līguma teksta. Un, ja šīs vienošanās ir šā līguma galvenās sastāvdaļas, tad tas tā ir - un ne savādāk! Un nevar sākt no otra gala vai izraut kaut ko. Tas viss ir jāskata vienā kompleksā, un tāpēc es aicinu arī balsot par dokumentu nr. 765. Paldies par uzmanību!".
• 1994_10_20-seq118 language "lv".
• 1994_10_20-seq118 speaker Martins_Virsis-1959.
• 1994_10_20-seq118 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq118 mentions Q649.
• 1994_10_20-seq118 mentions Q191.
• 1994_10_20-seq118 mentions Q193089.
• 1994_10_20-seq118 mentions Q39731.
• 1994_10_20-seq118 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq118 mentions Q61.
• 1994_10_20-seq118 mentions Q7536677.