Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq112> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq112 type Speech.
• 1994_10_20-seq112 number "112".
• 1994_10_20-seq112 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq112 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq112 spokenAs 78.
• 1994_10_20-seq112 spokenText "Godātie deputāti! Mani kolēģi Straume un Sinka jau runāja par mūsu vispārējo pozīciju šajos jautājumos. Šī pozīcija tika pietiekami plaši izteikta arī tajā laikā, kad notika Saeimas debates par pilnvaru sniegšanu vai nesniegšanu, lai parakstītu šos līgumus, un, kā jau es uzsvēru, mūsu būtiskākās iebildes pret šo līgumprojektu paketi, protams, ir attiecībā uz sociālajām garantijām vai, kā līgumā teikts, atļauju netraucēti dzīvot Latvijā, ja viņi to vēlas, visiem Krievijas okupācijas armijas atvaļinātajiem virsniekiem, kas šeit atvaļinājās līdz 1992. gada 28. janvārim. Visi pārējie iebildumi, protams, ir lielā mērā tam pakārtoti un tieši šo pirmo argumentu būtiski nemaina. Arī no valdības puses šeit tika runāts, ka "Tēvzemei un brīvībai" prasa ievērot no Krievijas puses tādas saistības, kuras nav stājušās spēkā sakarā ar to, ka līgumi nav ratificēti. Es šeit gribu iebilst, ka runa bija par vienu ļoti konkrētu momentu, proti, par tiem cilvēkiem, kuri atvaļinājušies pēc 1992. gada 28. janvāra un kuri pretēji šā līguma tekstam ir palikuši Latvijā, un, kā informē Pilsonības un imigrācijas departaments, runa esot par 1342 cilvēkiem. Kaut gan ir arī citas versijas, kur ir minēti arī mazliet citādāki skaitļi. Un tagad - par līgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem, kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā. Es pieminēšu tikai dažus punktus, lai būtu skaidrs, par ko mēs runājam. Tātad 2. panta pirmajā rindkopā par bruņoto spēku izvešanas termiņu sacīts, ka Krievijas Federācijas bruņotie spēki tiek izvesti no Latvijas Republikas teritorijas līdz 1994. gada 31. augustam. Un šā paša panta trešajā punktā teikts, ka karaspēka daļu izformēšana, militārpersonu atvaļināšana Latvijas Republikas teritorijā pēc 1992. gada 28. janvāra nevar tikt uzskatīta par karaspēka izvešanu. Tas ir tas, ko mēs teicām, ka faktiski šis karaspēks tomēr nav izvests, lai arī tāds iespaids diemžēl tiek radīts gan pasaulē, gan Latvijā. Un visbeidzot šā paša līguma teksta 15. panta pirmajā rindkopā ir sacīts, ka šis līgums ir jāratificē, par ko šeit arī notiek diskusijas, tas tiks pagaidām piemērots no līguma parakstīšanas dienas un stāsies spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā. Es pievēršu jūsu uzmanību šai frāzei - tas tiks pagaidām piemērots no līguma parakstīšanas dienas. Tātad šī izvešana, arī tas, ka par izvešanu nevar tikt uzskatīta atvaļināšana pēc 1992. gada 28. janvāra... No teksta tomēr izriet, ka vismaz šis punkts jau tiek piemērots, taču tiek piemērots tādā veidā, ka tas faktiski netiek pildīts. Tā ir tā pretruna, uz kuru arī mēs gribējām norādīt. Vēl jo vairāk, - mēs uzsveram, ka pastāv liela pretruna starp situāciju, kādā faktiski tika parakstīti šie līgumi Maskavā, no vienas puses, un jau iepriekš Saeimā pieņemto likumu par starptautisko līgumu slēgšanu. Protams, par šīm pilnvarām šeit bija gara polemika - vai tās ir vai nav vajadzīgas, bet katrā ziņā situācija bija pietiekami pretrunīga. Ja valdība uzskatīja, ka nav vajadzīgas pilnvaras šo līgumu parakstīšanai no Saeimas puses, tad kādēļ valdība vai valdošā koalīcija iesniedza lēmuma projektu - pilnvarot Valsts prezidentu un Ministru prezidentu parakstīt trīs no četriem līgumiem? Savukārt, ja pilnvaras bija vajadzīgas, tad kādēļ parakstīja šos līgumus bez pilnvarām? Abos gadījumos, jebkurā gadījumā, šī pretruna ir. Es ceru, ka varbūt arī valdības pārstāvis galavārdā dos izskaidrojumu šai īpatnējai situācijai. Es pagaidām izvirzu šos divus jautājumus. Šajā komplektā, kā jau minēts, ir trīs līgumu teksti - dokumenti nr. 828, nr. 829. un nr. 830. Dokuments nr. 829 skar mazliet atšķirīgu jautājumu, proti, repatriāciju no Latvijas uz Krieviju un no Krievijas uz Latviju. Protams, pret šo līguma tekstu mums īpašu iebildumu nav, runa ir pavisam par ko citu. Visu šo iepriekš minēto iemeslu dēļ, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu, ierosinu pirms balsošanas par likumprojektiem "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem, kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā un Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vienošanos par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā" (tas ir dokuments nr. 828.) un "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību un protokolu pie Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" (dokuments nr. 830), tātad pirms šo divu likumprojektu pieņemšanas pirmajā lasījumā izšķirt jautājumu par šīs lietas atlikšanu un šo likumprojektu nodošanu atpakaļ Ārlietu komisijā papildu ziņu ievākšanai par to, kādēļ pretrunā ar līgumu nosacījumiem Latvijā pēc 1992. gada 31. augusta turpina uzturēties liels skaits pēc 1992. gada 28. janvāra no Krievijas armijas atvaļināto militārpersonu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_10_20-seq112 language "lv".
• 1994_10_20-seq112 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1994_10_20-seq112 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq112 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq112 mentions Q649.
• 1994_10_20-seq112 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq112 mentions Q8436.
• 1994_10_20-seq112 mentions Q7536677.