Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq103> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq103 type Speech.
• 1994_10_20-seq103 number "103".
• 1994_10_20-seq103 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq103 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq103 spokenAs 78.
• 1994_10_20-seq103 spokenText "Cienījamais priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt, es atbalstu Kiršteina kunga teikto, un te mums ir jāizsaka spekulācijas par iemesliem. Par to, kāpēc valdība atrada par vajadzīgu šo 1993. gada 2. jūnijā parakstīto vienošanos ar Krieviju par pārceļošanas procesa regulēšanu vispār iekļaut šinī paketē. Tas vārds, ko te tik ļoti labprāt lieto. Bet to vajadzēja atdalīt atsevišķi no šiem līgumiem, ja jau runā par līgumiem, tad mēs jau zinām, kas tie par līgumiem ir. Galvenais ir līgums par karaspēka izvākšanos, un tad ir tie pārējie - par militārajiem pensionāriem, par Skrundu un citi. Un es teikšu, ka tas, ko Ministru prezidenta kungs un tāpat Birkava kungs tā jūsmīgi pasludināja par Otrā pasaules kara beigām, par karaspēka pilnīgu izvākšanu un tā tālāk, ir pārspīlēts optimisms, pārspīlēta sajūsmināšanās par lietām, kas, patiesību sakot, vēl nav pilnībā īstenojušās. Šajā pašā 30. aprīlī parakstītajā galvenajā līgumā ir teikts: šā protokola parakstīšanas dienā saskaņā ar Krievijas puses datiem Latvijas Republikas teritorijā dzīvoja 22 320 Krievijas Federācijas militārie pensionāri. Pavisam nesen Ilgonis Upmalis, kas, kā jūs zināt, ir uzraudzījis šā Krievijas, bijušā Padomju Savienības, karaspēka lietas un izvākšanos, ziņoja, ka starp šiem 22 320 vismaz 5 procenti ir tādi virsnieki un apakšvirsnieki un citas militārās personas, kuras atvaļinājās pēc 1992. gada 28. janvāra. Tātad jau šinī gadījumā mēs nevaram runāt par pilnīgu karaspēka izvākšanos, ko tik cēli te pasludina Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Tā ir neprecizitāte - vismaz. Nemaz jau nerunājot par tiem 1115. Un atkal no Upmaļa kunga informācijas un no Pļaviņa kunga, kas ir mūsu izlūkdienests jeb, varētu teikt, ziņu dienests Aizsardzības ministrijā, informācijas izriet, ka mums te apkārt klīst tūkstošiem būtībā uniformētu, tikai varbūt kādā neredzamā veidā Krievijas karaspēka piederīgo, kuriem šeit nav vietas. To es uzskatu par tādu lielvaras Krievijas simbolisku nicināšanas parādīšanu mums, mazajai Latvijai, kas ir tikko atguvusi savu neatkarību. Jo, redziet, tas, ko te runā par kompromisiem... Mēs dzirdam atkal un atkal to, ka ir panākti kompromisi, bet tad jājautā - kādus kompromisus mēs esam saņēmuši no Krievijas? Labi, - daļēju karaspēka izvākšanu. Bet tikai daļēju, - ja mēs iedomājamies, ka pirms dažiem gadiem Latvijā bija gandrīz tikpat daudz militārpersonu kā Austrumvācijā. Un cik daudzi no mums, valdības locekļiem, ir redzējuši šo personālu šķērsojam robežu? Es esmu personīgi saticis ļoti daudzas krieviski runājošas personas labākajos gados, vīriešus, kuriem, liekas, viņu privātdrēbes labi nepieguļ. Satiku tos tepat Rīgā, lielā skaitā! Un tad es tā pie sevis sāku domāt - vai tie tomēr nesen nav nēsājuši uniformas? Nav vēl skaidrības. Redzat, te runāja par divus gadus ilgu procesu. Nu, kāds tad tas process bija? Kad šī Saeima sāka darbību, mums jau bija bijušas sarunas Dinēviča kunga vadībā. Un kā nu bija, kad šīs sarunas turpinājās? Tad vēl bija no Latvijas puses prasība, ka Krievijas karaspēkam jāatstāj Latvija, un nebija runa ne par ko citu. Bija paredzēta pilnīga izvākšanās ar visiem piederīgajiem - izvākšanās līdz pagājušā gada 31. decembrim. Tāpat prasīja atvaļināšanos katrā ziņā pirms 1990. gada 4. maija. Man personīgi un daudziem citiem no frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un arī no citām frakcijām, nav pieņemams pat šis datums. Bet, labi, - 1990. gada 4. maijs. Pēc tam minēja, ka varētu būt 1991. gada 21. augusts. Krievija sarunu turpinājumā piekrita vai ierosināja šo datumu - 1992. gada 28. janvāri. Bija daudz iebildumu no Latvijas delegācijas puses. Man ir kauns konstatēt, ka Augstākās padomes delegācija, šķiet, ieturēja stiprāku līniju nekā mūsu pašu tagad brīvās, suverēnās valsts delegācija. Jā, es tajā biju kā padomdevējs līdz šā gada sākumam. Līdz tam brīdim, kad tā vēl joprojām pastingrā līnija sabruka, jo Ministru kabinets pieņēma lēmumus visas tās mūsu iebildes nolikt pie malas un pieņemt visu to, ko Krievija gribēja. Jo kas tad nu bija? Vēl līdz pagājušā gada oktobra sarunām Maskavā nekādas sevišķas koncesijas mēs vēl nebijām piedāvājuši. Tad novembrī ieradās maskavieši un Zotova kungs ar triumfu paziņoja, ka nu tagad nākot lielās koncesijas no Krievijas puses. Totāli ignorējot to datumu - 31. decembri, tika paziņots - nākamgad. Protams, šogad tas ir 31. augusts. Tad iebilda, ka atļauj Skrundas lokatoram palikt vēl sešus gadus, nu to laiku samazināja. Vai to var saukt par kompromisu? Tas ir mazlietiņ liekams zem jautājuma zīmes. Militārajiem pensionāriem nodrošināt visu to, ko mēs paši saviem pilsoņiem nevaram nodrošināt, - tas nu bija tas, ko nevarētu saukt par kompromisu. Tas bija noteikums, kas tika diktēts mums, un mēs to tā pieņēmām. Es neredzu, ko mēs esam pretī saņēmuši. Te runā par Otrā pasaules kara seku absolūtu likvidēšanu. Tā Birkava kungs teica. Tas, ka mums šeit vēl ir Skrundas lokators - pret mūsu gribu, pret mūsu interesēm - , nav Otrā pasaules kara beigas. Runāja par to, ka mēs arī aizstāvam Latvijas nacionālās intereses. Visā sarunu laikā, kad es tur biju klāt, es dzirdēju atkal un atkal Zotova kungu sakām: jā, mums ir jādomā par Krievijas nacionālajām interesēm. Es nedzirdēju, ka jebkurš no mūsu delegācijas vadības būtu teicis tieši to pašu: jā, bet mums ir jādomā par Latvijas nacionālajām interesēm! Te jau var argumentēt par metodēm, varbūt par niansēm; varētu teikt, ka tas nozīmē, ka mūsu izturēšanās to pašu nozīmē, bet vismaz kādreiz vajadzēja to pavisam skaļi un cieti pateikt. Šī ir arī mūsu parlamenta, mūsu, parlamentāriešu, attieksme pret šiem līgumiem, kas tomēr vēl nav sakārtoti jau paši par sevi. Jo vēl mums te klīst apkārt valdībai nezināms karavīru skaits, kuriem te nav vietas. Es domāju, ka mazākais, ko mēs varam šajā ziņā darīt, - nerunājot nemaz par to, ka Krievija nemaz vēl nav ratificējusi (un vēl nesen teica, ka Krievijai vispirms esot jāratificē), - tas mazākais, ko mēs varam darīt, ir šo ratifikāciju atlikt. Paldies.".
• 1994_10_20-seq103 language "lv".
• 1994_10_20-seq103 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1994_10_20-seq103 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq103 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq103 mentions Q649.
• 1994_10_20-seq103 mentions Q16347646.
• 1994_10_20-seq103 mentions Q2660080.
• 1994_10_20-seq103 mentions Q1020384.
• 1994_10_20-seq103 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq103 mentions Q4294480.
• 1994_10_20-seq103 mentions Q15180.
• 1994_10_20-seq103 mentions Q7536677.