Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_20-seq101> ?p ?o. }

• 1994_10_20-seq101 type Speech.
• 1994_10_20-seq101 number "101".
• 1994_10_20-seq101 date "1994-10-20".
• 1994_10_20-seq101 isPartOf 1994_10_20.
• 1994_10_20-seq101 spokenAs 78.
• 1994_10_20-seq101 spokenText "Godātie kolēģi! Latvijas un Krievijas 30. aprīlī parakstītie līgumi un prasība tos ratificēt, protams, ir tikai viens posms garajā Latvijas valsts un tās pilsoņu interešu ignorēšanas, lai neteiktu - nodevības, ķēdē, ko rada "Latvijas ceļš" un tā izveidotais Ministru kabinets līdzās nelikumīgo imigrantu - Krievijas kolonistu - naturalizācijai un centieniem izpārdot Latvijas zemi - vienu no valsts un tautas patiesas neatkarības garantiem. Minēto līgumu ratifikācija pēc būtības nozīmē divas lietas. Pirmā - Latvija labprātīgi piekrīt Krievijas militārajai klātbūtnei savā teritorijā vēl piecarpus gadus. Otrā - akceptējot okupācijas armijas militāro pensionāru tiesības netraucēti dzīvot Latvijā un saņemt sociālās garantijas, Latvija pati labprātīgi samierinās un uzņemas atbildību par okupācijas sekām. Ir saprotams Krievijas diplomātisko aprindu spiediens, lai panāktu līguma ratifikāciju Saeimā, līdz pat draudiem piemērot ekonomiskas sankcijas, jo šie līgumi patiešām kalpo Krievijas imperiālistiskajām interesēm un rada labvēlīgus nosacījumus Latvijas atkārtotai iekļaušanai Krievijas impērijas sastāvā. Šie nosacījumi ir tieša legāla militāra klātbūtne, kā arī plaša un aktīva Piektā kolonna, ko iespējams izmantot ne tikai vēsturisku gadadienu atzīmēšanai Uzvaras parkā vai Ķīšezera krastā, bet arī nopietnākiem pasākumiem, lai vajadzīgajā brīdī destabilizētu situāciju Latvijā un radītu šķietamu pamatu tiešai vai pastarpinātai agresijai. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" nesaskata pietiekamus argumentus tai interpretācijai, kādu piedāvā valdība un Ārlietu ministrija attiecībā uz šo līgumu slēgšanas un iespējamās ratifikācijas starptautisko kontekstu. Uzskatu, ka šie līgumi nevis stiprina, bet - tieši otrādi - vēl vairāk apdraud jau tā butaforisko Latvijas drošību. Pašlaik nav pamata optimistiskajiem apgalvojumiem, ka Latvijai Rietumu valdošajās aprindās ir daudz draugu un atbalstītāju. Vispirms jau derētu atcerēties un ielāgot kādu pazīstamu Rietumu politiķu formulu, proti, ka valstīm nav draugu, bet valstīm ir intereses. Rietumvalstu vadītāju milzīgais spiediens uz Latviju, lai panāktu Krievijai izdevīgu līgumu parakstīšanu un Krievijai izdevīga Pilsonības likuma pieņemšanu, ir šīs formulas labākais pierādījums. Acīmredzot ir pamats versijai par lielvalstu rakstītu vai nerakstītu vienošanos attiecībā uz ietekmes sfēru pārdali jeb jauno pasaules kārtību. To apliecina tiklab ASV agresija Haiti, kā arī respekts pret Krievijas īpašajām interesēm Baltijā, iejaucoties tās iekšpolitikā un faktiski pieprasot Baltijas valstīm pazemojošu un paverdzinošu līgumu akceptēšanu. Jautājums, kas jāizšķir pēc būtības Saeimai kā Latvijas pilsoņu vēlētai institūcijai un katram deputātam kā tautas priekšstāvim, pirms tiek izlemts šo līgumu liktenis, ir ļoti vienkāršs - vai turēties pie lielvalsts, pirmām kārtām jau Krievijas, nostieptās ķēdes, kā to dara "Latvijas ceļš", Tautas saskaņas partija un citi Krievijas interešu lobisti no tā dēvētā Centrisko partiju foruma, vai tomēr saglabāt Latvijas valstisko pašcieņu un nepakļauties no ārpuses diktētajiem nosacījumiem. Gribētos tikai atgādināt, ka arī tā trešdaļa vēlētāju, kas Saeimas vēlēšanās balsoja par "Latvijas ceļu", nav devusi šai partijai mandātu slēgt līgumus, kas legalizē Latvijas okupācijas sekas. Tāpat kā nebija devusi mandātu pieņemt impērijas interesēm pakārtotu Pilsonības likumu. Acīmredzot ne velti valdošais mazākums nepiekrita šāgada aprīlī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" izvirzītajai iniciatīvai - vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām sarīkot pilsoņu aptauju, lai pirms atbildīgu lēmumu pieņemšanas korektā formā noskaidrotu tautas viedokli jautājumā par Skrundas militārā objekta darbības un atvaļināto okupācijas armijas militārpersonu uzturēšanās legalizāciju. Tāpēc šodien ir pilnīgs pamats apsūdzēt "Latvijas ceļu" vēlētāju gribas apzinātā ignorēšanā. Vēl viens saistošs pārdomu temats ir jautājums par "Latvijas ceļa" valdības attieksmi pret pašu pieņemto likumu ievērošanu. Likuma par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem prasība, ka starpvalstu līgumu slēgšanai par ārvalstu bruņoto spēku atrašanos un to statusu Latvijas Republikas teritorijā ir nepieciešams Saeimas pilnvarojums, nebija šķērslis Birkava kungam 30. aprīlī šos līgumus parakstīt, kaut arī Saeimas pilnvarojums netika saņemts. Tā bija prettiesiska rīcība, ko attiecīgās personas centās pamatot ar politisku nepieciešamību. Turpretī citi likumi tika piesaukti kā pamatojums, lai, piemēram, atņemtu Rīgas Domei iespējas ierobežot tādu izdevumu izplatīšanu Latvijas galvaspilsētā kā "Deņ", "Pravda Žirinovskovo", "Sovetskaja Rossija" un citi, kas atklāti aģitē par Krievijas impērijas atjaunošanu pilnā apjomā. Tas skaidri parāda gan "Latvijas ceļa" politisko ievirzi, gan tendenci pakārtot tiesiskuma jēdzienu savām politiskajām interesēm. Tagad Saeimai tiek piedāvāts ratificēt šos prettiesiski noslēgtos un Latvijas interesēm neatbilstošos līgumus tā vietā, lai visai pasaulei skaidri un noteikti pateiktu, ka Krievija pati nav izpildījusi līgumsaistības, jo karaspēka pilnīga izvešana līdz 31. augustam ir aizstāta ar daļēju karaspēka daļu izformēšanu un militārpersonu atvaļināšanu Latvijas teritorijā. Ratificējot šos līgumus, mēs turpinātu maldināt pasaules sabiedrisko domu, aplami iegalvodami, ka Krievija savu karaspēku ir izvedusi un ka tā ievēro savas starptautiskās saistības, un palīdzētu slēpt no pasaules Krievijas patieso agresīvo un imperiālistisko raksturu, paši uzņemtos savas valsts interesēm neatbilstošas saistības un pienākumus, turklāt apzināti ignorējot pat šā līguma tekstu, jo, piemēram, vienošanās par Skrundas radiolokācijas stacijas statusu 20. pants paredz, ka tā stājas spēkā tikai ar nosacījumu, ka līdz 31. augustam ir pabeigta Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīga izvešana no Latvijas Republikas teritorijas. Grūti pateikt, kā Krievija spēs atlīdzināt Latvijas valdībai par palīdzību sava ārpolitiskā prestiža stiprināšanā, ja tiks turpināta acīm redzamu faktu ignorēšana un arī turpmāk no ANO un citām augstām tribīnēm skanēs runas nevis par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu, bet gan par tā saukto jauno un demokrātisko Krieviju un to, cik labi tā pilda savas līgumsaistības. Ir pienācis laiks beidzot pāriet no Latvijas politikas pielāgošanas lielvalstu interesēm uz tādu politiku, kas pirmām kārtām respektē Latvijas intereses un Latvijas pilsoņu viedokli. Pretējā gadījumā tiek ignorēta Satversme un tās 2. pants, kas nosaka, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas tautai, jo līdzšinējā valdība ir darbojusies nevis kā vēlētāju gribas izteicēja, bet gan kā Maskavas, Vašingtonas vai Strasbūras iecelti vietvalži. Aicinu neratificēt Latvijas un Krievijas 30. aprīļa līgumus. Paldies.".
• 1994_10_20-seq101 language "lv".
• 1994_10_20-seq101 speaker Janis_Straume-1962.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q822919.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q211.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q649.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q2660080.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q39731.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q159.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q15628977.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q34266.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q7536677.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q1576080.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q790.
• 1994_10_20-seq101 mentions Q4375801.