Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_13-seq59> ?p ?o. }

• 1994_10_13-seq59 type Speech.
• 1994_10_13-seq59 number "59".
• 1994_10_13-seq59 date "1994-10-13".
• 1994_10_13-seq59 isPartOf 1994_10_13.
• 1994_10_13-seq59 spokenAs 129.
• 1994_10_13-seq59 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi deputāti! Arī es, kā daudzi šeit teica, nebiju gatavojies diskutēt par šo jautājumu, bet, dzirdot debates, es tomēr vēlētos pieskarties vairākām šā likumprojekta problēmām. Pirmkārt, jāteic, ka iepriekšējās debates sadalījās trijās daļās. Vieni runāja par to, kam būtu jāpiešķir šis ordenis, otra daļa runāja par to, cik tas maksās, un trešā daļa runāja par to, vai vispār ir vērts atjaunot šo ordeni. Un domas tiešām dalījās, jo tik tiešām pastāv šādas problēmas. Es domāju, ka diez vai Saeimas tribīne būtu tā vieta, kur mēs spriestu, cik maksā šī ordeņa lentīte un kur to labāk pasūtīt, un cik maksā kastīte, un cik maksātu tā izštancēšana Rīgā vai kaut kur citur. Ordenis tomēr ir ordenis, un par šādām lietām, par šādām izmaksām parasti nerunā, jo tas tomēr varbūt ir komisijas apspriešanas uzdevums, bet nevis saruna šeit, Saeimas sēdē. Bet, ja reiz par to runā un ja Latvijā izdomās šo ordeni atjaunot, tad es gribēju atgādināt mūsu godājamajam Ministru kabinetam, kas laikam ar to nodarbosies, ka šos Triju Zvaigžņu ordeņus agrāk izgatavoja Francijā, Parīzē. Saeimas rīcībā ir šīs firmas visa nepieciešamā dokumentācija. Viņiem ir arī saglabājušās šo ordeņu štances, materiāli, emaljas paraugi un viss pārējais, tā ka, ja vajadzēs vēsturiski atjaunot, tad to ir iespējams izdarīt 10 reizes lētāk nekā tad, ja to darītu mūsu juvelieri un mēģinātu no jauna kalt. Tas viss ir jau noiets etaps. Taču ne jau par to ir jautājums. Runa ir par to, ka šis likumprojekts praktiski sastāv no divām lielām daļām - viena ir tāda daļa, kur ir ordeņa apraksts un kur nebūtu ko iebilst, jo ordenis ir ordenis, un tas te ir aprakstīts, bet ir jautājums par to, kas šo ordeni ierosina piešķirt un kādā veidā. Un te mēs redzam, ka šā ordeņa piešķiršana ir maksimāli politizēta. Tātad ordeni piešķir šī Ordeņa dome, kur ir arī Valsts prezidents, kurš gan saskaņā ar Satversmi ir nepolitiska figūra, bet viņš tur ir mazākumā, jo pārējie ir trīs Saeimas deputāti un Ministru prezidents, kuri ir mainīgas politiskas figūras. Tas nozīmē tikai vienu, ka, mainoties politiskajai konjunktūrai, mainīsies arī apbalvojamo sastāvs. Šoreiz "Latvijas ceļš" piešķirs šos ordeņus, bet nākamreiz tos piešķirs Tautas saskaņas partija, pēc tam piešķirs Zemnieku savienība un tā tālāk un tā tālāk, kamēr, mainoties politiskajai varai valstī, visi būs apmierināti un apbalvoti. Es domāju, ka šāda pieeja ordeņu piešķiršanai ir absolūti nepareiza un šajā likumā nav ietverama. Tāpēc jau, runājot par Triju Zvaigžņu ordeni un par citām Latvijas Republikas goda zīmēm un citu valstu goda zīmēm, mēs vienmēr redzam, ka šī apbalvošana ar ordeņiem ir neitrālas komisijas - kapitula vai Ordeņa domes - rīcībā, kas nav politiski kontrolēta un pakļauta. Tāpat man liekas pilnīgi anekdotisks šajā likumā tas, ka ministri var ierosināt ordeņu piešķiršanu. Es ļoti atvainojos! Tas jau tiešām atgādina padomju laikus, kad tā tie tika piešķirti. Un arī šīs visas ordeņu piešķiršanas dažādās versijas, kas šeit tika izteiktas, ir tikai tāpēc, ka likumprojektā nav pasacīts, kas tad būtu šo ordeni pelnījis. Te izskanēja tā, ka vajag tikai mirušajiem - viens. Vajag sievietēm - otrs. Vajag literātiem - trešais. Es domāju - kāpēc dramaturgiem nevarētu piešķirt? Viņi arī kaut ko ir pelnījuši, ja reiz piešķir literātiem. Pēc tam - vajag piešķirt noteikti cittautiešiem. Tas tiešām mums, kas te esam dzīvojuši padomju laikā, atgādina, ka tātad 10% piešķirsim cittautiešiem, 11% - literātiem, 18% - sievietēm. Un tad Valsts prezidents pirms 18. novembra sēdēs pie tā saraksta un pētīs, kuri ir tie procenti un kā tos... "Latvijas ceļš", piemēram, šajā gadījumā dos vadošu norādījumu, kurš ir politiski atbilstošs. Es atvainojos, arī Tautsaimnieku politiskā apvienība, jo abas kopā spriedīs, kuras tad ir tās labākās no sievietēm vai labākie no mirušajiem, vai no cittautiešiem, kuriem tad piešķirt. Tas viss tikai liecina, ka šis likumprojekts ir labi domāts, bet tā izstrāde ir tiešām parādījusi, ka šis ir mazliet pāragrs solis, jo mēs tam vienkārši neesam gatavi, bet atkal cenšamies paspēt līdz 18. novembrim iedot ordeņus. Tāpēc es domāju, ka ir ļoti būtiski jāapdomā šis jautājums par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanu. Es domāju, ka Dainis Stalts te teica ļoti pareizus vārdus par to, kā šis ordenis tika radīts un kam tas tika piešķirts. Un arī kam tas - diemžēl! - netika piešķirts visu to vēsturisko situāciju dēļ, kādas bija mūsu valstī. Tāpēc varbūt drīzāk, ja reiz tik ļoti vajag tiešām apbalvoties ar goda zīmēm un ordeņiem... Es pilnīgi piekrītu, ka starptautiskajā diplomātiskajā praksē Latvijai ir ārkārtīgi nepieciešama goda zīme, ko piešķirt, u. tml. Mēs jau esam šad un tad nonākuši tādās situācijās ar ārvalstu augstākajām valsts vizītēm un tamlīdzīgi. Tā ka šāda ordeņu piešķiršanas vai nepiešķiršanas ideja parādās. Tas ir nepieciešams, bet tādā gadījumā varbūt tiešām vajadzētu domāt par kādu atzinības zīmi par nopelniem Latvijas Republikas labā vai tamlīdzīgi, bet vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem ar ordeni, kas jau ir piešķirts par nopelniem Tēvijas labā, ko cilvēki ir valkājuši un varbūt arī vēl kāds valkā. Tagad nevajadzētu pakļaut šā ordeņa piešķiršanu, es teiktu, politiskajai konjunktūrai. Un vēl, ja nu gadījumā tomēr... LNNK priekšlikums te vairākkārt ir izskanējis, ka ir par agru pašlaik veikt šāda Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanu. Es arī, apkopojot to, aicinātu šo likumprojektu šādā veidā pirmajā lasījumā noraidīt, bet tad, ja nu tomēr vairākums, kā mēs te redzam, būtu par šā ordeņa atjaunošanu un pie tam ļoti steidzas to atjaunot, es domāju, ka šeit būtu jāievieš viens obligāts papildinājums, tas, ka amatos esošajām personām - un to jau te Gaiļa kungs mazliet pieminēja --, sākot no Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, ministriem, Saeimas deputātiem un tamlīdzīgi, kuri ir ieņēmuši šos posteņus, šāds ordenis būtu piešķirams tikai 25 gadus pēc tam, kad viņi ir atstājuši šo posteni, lai vēsture var novērtēt un lai uz to neiedarbojas acumirklīga politiskā konjunktūra. Tā ka es domāju vēl pagaidīt, jo šie 25 gadi ir taisni tas termiņš, kad varēs novērtēt ieguldījumu Tēvijas labā. Jo pašlaik, lasot memuārus kaut vai par to pašu Atmodas laiku, ko tādi spilgti Atmodas laika cīnītāji kā Ķezbera kungs un, teiksim, Bišera kungs raksta, un ir vēl citi kungi, kas ir bijušie mūsu kolēģi Augstākajā padomē, man tiešām tas viss sāk atgādināt veco padomju laika anekdoti par to baļķi, ko katrs ir nesis kopā ar Ļeņinu. Cik tie tūkstoši tur sanāca? Man liekas, ka mums uz barikādēm arī stāvēja vismaz trīs pilnvērtīgas divīzijas. Es domāju, ka mums tiešām šis likumprojekts tādā veidā, kādā tas ir iesniegts, ir negatavs pieņemšanai, un es aicinu to noraidīt pirmajā lasījumā, bet ieinteresētās komisijas vai deputātus strādāt pie jauna likumprojekta, kas būtu vairāk atbilstošs reālajai politiskajai un valstiskajai situācijai. Paldies!".
• 1994_10_13-seq59 language "lv".
• 1994_10_13-seq59 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1994_10_13-seq59 mentions Q822919.
• 1994_10_13-seq59 mentions Q211.
• 1994_10_13-seq59 mentions Q2660080.
• 1994_10_13-seq59 mentions Q90.
• 1994_10_13-seq59 mentions Q142.
• 1994_10_13-seq59 mentions Q1807079.
• 1994_10_13-seq59 mentions Q169534.
• 1994_10_13-seq59 mentions Q2484354.
• 1994_10_13-seq59 mentions Q16334096.
• 1994_10_13-seq59 mentions Q2337323.