Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_13-seq53> ?p ?o. }

• 1994_10_13-seq53 type Speech.
• 1994_10_13-seq53 number "53".
• 1994_10_13-seq53 date "1994-10-13".
• 1994_10_13-seq53 isPartOf 1994_10_13.
• 1994_10_13-seq53 spokenAs 77.
• 1994_10_13-seq53 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es nebiju domājis uzstāties un nedomāju, ka man vajadzētu runāt par šo likumprojektu "Par Triju Zvaigžņu ordeni", par tā atjaunošanu, bet, noklausoties Berklava kunga runu, man radās tāds iespaids, ka mēs vēl arvien turpinām nodarboties ar mazohismu, ar mazvērtības kompleksu, ka mēs vēl šodien turpinām runāt par okupāciju - ka okupācijas sekas nav likvidētas, ka ekonomika ir sliktā stāvoklī un tā tālāk un tā joprojām. Un ka tas ir bijis galvenais iemesls, kāpēc savulaik Augstākās padomes izveidotā komisija, kura risināja jautājumu par iespējamību atjaunot vienu vai otru goda zīmi, kāda pastāvēja Latvijas Republikas laikā līdz 1940. gadam, to neatbalstīja. Tā nebūt nebija tāda motivācija, Berklava kungs, kāpēc toreiz tika atlikts šis jautājums. Jautājums tika atlikts tāpēc, ka mums vēl pilnā apjomā nebija atjaunota Satversme, ka vēl nebija ievēlēta Saeima, ka līdz ar to vēl nebija arī Valsts prezidenta. Jo visos šajos dokumentos, kas reglamentē viena vai otra apbalvojuma piešķiršanu, ir Valsts prezidents, ir Saeima, tāpēc ir skaidrs, ka Augstākā padome tajā laikā nevarēja tādus jautājumus risināt. Tāda bija galvenā motivācija. Tajā pašā laikā jūs varbūt atceraties, ka tika domāts arī par to, ka mums būtu nepieciešama kaut kāda piemiņas vai goda zīme tiem cilvēkiem, kuri pašaizliedzīgi stāvēja šeit uz barikādēm janvāra dienās un augusta puča laikā. Tā tas toreiz arī palika. Un faktiski atšķirībā no mūsu kaimiņiem, no Lietuvas, kura to ir izdarījusi, mēs nevaram visu tik tiešām izmainīt desās vai naudas prēmijās, acīmredzot cilvēkam tomēr ir vajadzīgs arī kaut kāds morāls gandarījums. Un es negribētu piekrist šinī gadījumā cienījamajam Stalta kungam, ka, lūk, šis ordenis būtu jāizmanto tagad kā atzinības zīme un ir piešķirams visiem politiski represētajiem. Tā ir atzinība. Es domāju, ka ir jādod citādāka kompensācija šiem totalitārisma upuriem, nevis piešķirot viņiem pēc tam ordeņus tikai tāpēc, ka viņi ir bijuši izsūtīti uz Sibīriju. Te var domāt individuāli, bet ne jau masveidā. Man liekas, ka tad, ja mēs ordeni vai vispār varbūt jebkuru citu nākamo apbalvojuma zīmi mēģināsim padarīt par masveida atzinības zīmi, tad ir skaidrs, ka šiem apbalvojumiem nebūs nekādas morālas vērtības. Taču ja tas tik tiešām ir kā izņēmums par izciliem nopelniem Tēvijas labā... ? Ir tādi cilvēki, un acīmredzot daudzi ir pelnījuši šo apbalvojumu, šo goda zīmi, un tāpēc es tomēr aicinātu cienījamo Saeimu pārdomāt un nešaustīt sevi ar to, ka, lūk, kas nu tagad notiks. Vai tas tikai atkal nav tas, kas ir raksturīgs latvietim, - nenovīdība? Ka, lūk, citam iedos un man neiedos? Varbūt tāpēc mēs baidāmies kaut ko atjaunot? Man liekas, ka valsts apbalvojums - tas arī ir viens no valsts simboliem un valsts pazīmēm. Vai tad mēs esam valsts vai neesam valsts? Es domāju, ka par to vajadzētu padomāt, un es aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt. To atsevišķos pantos neapšaubāmi var precizēt, bet tā jau ir tālākā runa, kad mēs apspriedīsim pa pantiem. Tātad es aicinātu cienījamo Saeimu konceptuāli atbalstīt. Paldies.".
• 1994_10_13-seq53 language "lv".
• 1994_10_13-seq53 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1994_10_13-seq53 mentions Q822919.
• 1994_10_13-seq53 mentions Q211.
• 1994_10_13-seq53 mentions Q37.