Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_13-seq38> ?p ?o. }

• 1994_10_13-seq38 type Speech.
• 1994_10_13-seq38 number "38".
• 1994_10_13-seq38 date "1994-10-13".
• 1994_10_13-seq38 isPartOf 1994_10_13.
• 1994_10_13-seq38 spokenAs 129.
• 1994_10_13-seq38 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es domāju, mēs visi saprotam, ka šim iesniegumam bija un ir zināms pamats. Mēs nebūt nešaubāmies par Valsts prezidenta labo nodomu, bet mēs visi saprotam, man liekas, arī to, ka tas nav tāds jautājums, kas ļoti būtiski iespaidotu tautas dzīvi, ka tas būtu tautai liktenīgs. Taču tāds priekšlikums ir ienācis, un es gribētu patiešām izteikt savas personīgās domas un arī Nacionālās neatkarības kustības frakcijas viedokli, kas atšķiras no referenta viedokļa. Jautājums nav jauns un negaidīts. Vēlēšanās atjaunot kādu no agrāk, pirms okupācijas, Latvijā iedibinātajiem ordeņiem vai arī veidot kādu pavisam jaunu ordeni izpaudās arī Augstākajā padomē. Tad tika izveidota speciāla komisija toreizējās deputātes Zeltkalnes vadībā. Šajā komisijā ietilpa arī daži no klātesošajiem deputātiem - tur bija Endziņa kungs, bija Kalniņa kungs un arī es biju tās sastāvā. Mēs diezgan sīki iepazināmies ar Latvijā iedibinātajiem ordeņiem, un bija arī runa tieši par šo Triju Zvaigžņu ordeni, kas likās it kā piemērotākais. Komisijā ienāca pat atsevišķas vēstules, kurās bija izteikts gan "par", gan "pret" viedoklis. Tika nosauktas jau konkrētas personas, kurām pienāktos pat Lāčplēša ordenis. Varēja būt arī vēl citi kādi no ordeņiem. Tas viss arī bija. Mēs sapulcējāmies trīs reizes, tā vismaz es atminos. Un tomēr beigās mēs nolēmām, ka būtu pāragri nodarboties ar ordeņa iedibināšanu un tā dalīšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka valsts nebija sakārtota, tautas lielākais vairums dzīvoja ļoti grūtos apstākļos, un mums likās, ka tādos apstākļos sākt nodarboties ar apbalvojumu dalīšanu būtu priekšlaicīgi. Pat vēl vairāk - mums tas likās pat amorāli, un tāpēc komisijas viedoklis bija - atlikt šo jautājumu izlemšanu, un komisija tad arī pārtrauca savu darbību. Tas bija vairāk nekā pirms trim gadiem. Tagad atkal ir ienācis priekšlikums - atjaunot vienu no agrāk Latvijā nodibinātajiem ordeņiem - 1924. gadā nodibināto Triju Zvaigžņu ordeni, ko piešķirt par nopelniem Tēvijas labā. Mēs, LNNK deputāti, arī vakar apmainījāmies domām par šo jautājumu un nonācām pie atzinuma, ka arī tagad domāt un lemt par ordeņiem, par to dalīšanu, vēl ir daudz par agru, ja runājam par tiem nopelniem, un es jau varu iedomāties... Mēs varam iedomāties, ka te domātie cilvēki, kuri varbūt tiešām Atmodas perioda sākumā Tēvijas labā ir daudz ko darījuši, ka tādi neapšaubāmi ir. Es domāju, ka pirms trim gadiem gandrīz, var teikt, bija lielāks pamats to darīt, jo tad patiešām visos cilvēkos bija svaigs priekšstats par cilvēkiem, kas, riskējot ar daudz ko, vēl nelegālos apstākļos, runādami par vajadzību atdalīties no tā saucamās PSRS, patiešām riskēja ar savu brīvību, ar daudz ko un tomēr cīnījās, un viņiem bija zināmi nopelni. Toreiz mēs domājām, ka tomēr vēl ir tik daudz to trūkumu un tik maz vēl ir kopumā padarīts, ka tas ir par agru. Vai šodien būtībā situācija ir daudz mainījusies? Mums tāda viedokļa nav. Mēs domājam, ka, protams, šodien arī ir cilvēki, kuri būtu pelnījuši, lai viņiem piešķirtu kaut kādu apbalvojumu, izteiktu atzinumu. Zināmu morālu stimulu, kā to Lagzdiņa kungs šeit teica. Protams, ka tādi ir. Bet vai būs pareizi to darīt apstākļos, kad valstī ražošana pilsētās, var teikt bez pārspīlējuma, ir pat sabrukusi, kad nīkuļo šī ražošana arī laukos, kad mēs no lopkopības produktu kādreizējiem eksportētājiem esam kļuvuši par importētājiem, kad pieaug valstī noziedzība - gan organizētā, gan individuālā, neorganizētā, noziedzība, kad īstenībā nav likvidētas ne okupācijas, ne kolonizācijas sekas, kad nav paveikts pietiekams darbs, lai pārkārtotu latviskā gara ienešanu skolās, kad nīkuļo kultūra. Un mēs tagad šajos apstākļos sāksim atkal, tā sakot, iedibināt ordeņus un dalīt tos. Es gribētu vēl vienu iemeslu pateikt šajā sakarībā. Parasti jau tādu apbalvojumu dalīšanā priecīgi ir ļoti nedaudzi. Pat ne visi, kuriem pasniedz šo ordeni. Pat ne visi! Citam liekas pietiekami, viņš ir paškritisks un viņam liekas, ka tomēr viņš nav neko tik lielu veicis, lai varētu saņemt šo apbalvojumu. Cits apzinās, ka pat ar vislabākajiem nodomiem izraudzītajam cilvēkam sāks meklēt viņa biogrāfijā un atradīs arī kaut ko tādu, ko viņš pats jau sen ir nosodījis, kādu nepatīkamu faktu, un to viņam atkal cels tagad gaismā, zvanīs visur un runās par to, tāpēc pat ne katrs apbalvotais... Taču, ja nu priecāsies apbalvojuma saņēmējs, tad mēs zinām, ka ļoti daudzi šaubīsies, vai īstajam ir iedots, vai tik viņš pats nav apiets. Vai tas ir darījis vairāk nekā viņš? Un tā tālāk. Parasti ļoti daudzi, lielāks skaits ir to, kuri ir aizskarti, kuri ir neapmierināti, nevis to laimīgo, kuri nu ir saņēmuši un domā, ka viņi patiešām ir visvairāk darījuši. Tātad arī tas iemesls ir pietiekams, lai mēs padomātu, vai šodien to vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Šo apsvērumu dēļ es un citi Nacionālās neatkarības kustības deputāti nonācām pie secinājuma, ka arī šodien vēl būtu par agru sākt dalīt tos ordeņus. Mēs tāpēc atturēsimies no balsošanas "par". Lai nu katrs izlemj, kā viņš uzskatīs par vajadzīgu. Pēdējo domu es saku. Taču, ja vairākums tomēr nolems, ka tāds ordenis ir atjaunojams un ir jāsāk to dalīt, tad tādā gadījumā mums šķiet, ka nekādā ziņā nevar apmierināties ar to, kā ir paredzēts, - ka ierosināt Ordeņa domei izšķirt šo jautājumu var tikai Valsts prezidents, Ministru prezidents un Domes locekļi, kas īstenībā bez šīm nosauktajām personām ir tikai trīs deputāti. Mums šķiet, ka tādā gadījumā ierosināšanas tiesības ir jādod daudz plašākam lokam. Un pirmām kārtām jau kultūras un zinātnes organizācijām un arī sabiedriski politiskajām organizācijām. Tāds ir mūsu viedoklis. Paldies!".
• 1994_10_13-seq38 language "lv".
• 1994_10_13-seq38 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1994_10_13-seq38 mentions Q211.
• 1994_10_13-seq38 mentions Q4459436.
• 1994_10_13-seq38 mentions Q15180.
• 1994_10_13-seq38 mentions Q2484354.