Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_13-seq36> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1994_10_13-seq36 type Speech.
- 1994_10_13-seq36 number "36".
- 1994_10_13-seq36 date "1994-10-13".
- 1994_10_13-seq36 isPartOf 1994_10_13.
- 1994_10_13-seq36 spokenAs 77.
- 1994_10_13-seq36 spokenText "Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Komisija šo likumprojektu tāpat kā jebkuru likumprojektu izvērtēja no diviem aspektiem. Pirmkārt, vai minētais likumprojekts vispār ir nepieciešams, un, otrkārt, kāda ir šā likumprojekta juridiskās sagatavotības pakāpe. Par to, vai mūsu valstī nepieciešams atjaunot apbalvojumu sistēmu un uzsākt to, atjaunojot Triju Zvaigžņu ordeni, ļoti labi un precīzi ir izteicies Valsts prezidents. Komisijas vairākums pievienojas šim Valsts prezidenta viedoklim un uzskata, ka būtu nepieciešams pārdomāti un pakāpeniski atjaunot valstisko morālo stimulu sistēmu. Komisija atbalsta, ka šis darbs tiek uzsākts, atjaunojot "Triju Zvaigžņu ordeni", jo, mūsuprāt, valstī ir pārāk daudz negatīvo stimulu, negatīvo elementu - kritikas, nolieguma, bet nav pozitīvo stimulu. Mūsuprāt, valsti var būvēt tikai tad, ja kompleksi darbojas šo abu stimulu sistēma. Par minētā likumprojekta juridisko sagatavotību kopumā es jau teicu. Komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, ierosinās izdarīt vairākus precizējumus. Esošā redakcija komisiju pilnībā apmierina, tomēr būtu nepieciešams izdarīt vairākus papildinājumus. Likumprojekta 2. pants nosaka, ka Triju Zvaigžņu ordeni piešķir kā atzinības zīmi par nopelniem Tēvijas labā. Komisija atbalsta šādu redakciju, tomēr uzskata, ka skaidrības labad 2. pants būtu jāpapildina ar normu, kurā būtu pateikts, kas tad ir nopelni Tēvijas labā un kam tad konkrēti, kādām personām, piešķir Triju Zvaigžņu ordeni, kopumā - vai tie būs pilsoņi vai tie būs arī ārzemnieki. Otrkārt, runājot par Triju Zvaigžņu ordeņa aprakstu, Valsts prezidents pilnībā ir saglabājis pirmskara eksistējušo ordeņa sistēmu un visu šo ordeņa hierarhiju. Tālāk. Komisija ierosinās uz otro un pēdējo lasījumu 12. pantā noteikt šādu papildu normu, ka personas, kurām tiek piešķirts ordenis, nebauda nekādas priekšrocības. Šādu normu mēs ierosināsim vienkārši tādēļ, godātie kolēģi, lai nebūtu nekādu aizdomu un nekādas runas, ka šis mūsu pirmais valsts apbalvojums personām, kurām tas tiks piešķirts... ka šīs personas baudīs kaut kādas materiālas priekšrocības - ka tiks izsniegti kaut kādi pabalsti vai būs kaut kādas privilēģijas. Likumprojekta 13. pants nosaka, ka Triju Zvaigžņu ordeni piešķir Ordeņa dome. Godātie kolēģi, Ordeņa domes sastāvā ietilpst faktiski visas augstākās valsts amatpersonas, to skaitā arī Valsts prezidents, Ministru prezidents, kā arī trīs Saeimas deputāti. Un šeit, kolēģi, ir arī atbilde uz jautājumu, vai tad ordeņi netiks piešķirti, tā teikt, vieglprātīgi un nepārdomāti. Dažkārt kuluāros jau ir izskanējusi doma un jautājumi: kam tad īsti piešķirs šos ordeņus, pēc kādiem kritērijiem, kas to izlems? Un izskan it kā zināma neuzticēšanās. Es uzskatu tā - ja mēs dodam tiesības piešķirt šo ordeni augstākajām valsts amatpersonām un sakām, ka mēs neticam viņām, tad, godātie kolēģi, kam lai mēs ticam? Kam tad mēs vēl ticēsim, ja neticēsim Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un saviem trijiem kolēģiem? Kuri tad būs tie cilvēki, kas izvērtēs labāk? Ļoti diskutējams ir 15. pants, kas nosaka, ka izdevumus par ordeņa un goda zīmju izgatavošanu sedz valsts. Pirms kara eksistējušā Triju Zvaigžņu ordeņa apbalvošanas sistēma paredzēja, ka paši apbalvotie sedz izdevumus, kas saistīti ar ordeņa izgatavošanu, un šie izdevumi bija diezgan lieli. Tātad pirmās pakāpes ordeņa izmaksas bija 150 latu, bet pašas zemākās pakāpes ordeņa izmaksas bija 20 latu. Es gribētu komisijas vārdā aicināt, ka gadījumā, ja jūs uzskatāt, ka būtu nepieciešams ordeņa izgatavošanas izdevumus segt pašiem apbalvotajiem, tad iesniedziet konkrētus priekšlikumus. Tad šis jautājums tiks atrisināts ar balsošanu. Es domāju, ka mēs rīkosimies saprātīgi. Tālāk. Bez tam komisija ierosinās uz otro lasījumu papildināt vēl arī 17. pantu ar tādu normu, kas dos tiesības Ordeņa domei izstrādāt ne tikai savas darbības noteikumus, bet arī ordeņa piešķiršanas noteikumus, kā tas bija pirmskara Latvijā. Es gribētu mazliet arī informēt jūs par to, kāda situācija šobrīd ir mūsu kaimiņvalstī - Lietuvā. Lietuvā jau kopš pagājušā gada darbojas likums par valsts apbalvojumiem, kas paredz iespēju apbalvot Lietuvas Republikas pilsoņus, iedzīvotājus un ārzemniekus ar triju veidu ordeņiem, to skaitā ar vienu militāro apbalvojumu ordeni un deviņām medaļām. Lietuviešu pirmo ordeni - Kara ordeni - atjaunoja 1991. gada 14. janvārī un tas bija saistīts ar traģiskajiem notikumiem Lietuvā janvāra pirmajās dienās. Tātad lietuvieši savu mazvērtības kompleksu un kautrību ir pārvarējuši daudz ātrāk nekā mēs. Godātie kolēģi, es aicinātu šodien likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.".
- 1994_10_13-seq36 language "lv".
- 1994_10_13-seq36 speaker Janis_Lagzdins-1952.
- 1994_10_13-seq36 mentions Q822919.
- 1994_10_13-seq36 mentions Q211.
- 1994_10_13-seq36 mentions Q37.