Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_13-seq12> ?p ?o. }

• 1994_10_13-seq12 type Speech.
• 1994_10_13-seq12 number "12".
• 1994_10_13-seq12 date "1994-10-13".
• 1994_10_13-seq12 isPartOf 1994_10_13.
• 1994_10_13-seq12 spokenAs 112.
• 1994_10_13-seq12 spokenText "Paldies. Ja runājam, teiksim, par pamatojumu šādai pieejai, tad jāteic: jā, protams, to var pietiekami politiski pamatot, jo tādi resori kā militārais, iekšlietu, tiesu resors, arī Prokuratūra, ierēdniecība un daļēji arī izglītības sistēma pildīja iepriekšējās valsts, tas ir, PSRS, Latvijas PSR valstisko funkciju. Protams, tāpat kā tagad šī pildīšana individuāli bija ar dažādu pārliecības, pienākuma apziņas un arī ar dedzības pakāpi. Zināmā veidā politiskās norobežošanās problēma jau nav zaudējusi savu aktualitāti arī tagad, mēs joprojām runājam par to, ka galu galā ir nepieciešams panākt iepriekšējā laika atzīšanu par okupācijas laiku. Taču, runājot profesionāli, protams, tā ir pavisam cita. Jā, runājot arī par militārajiem formējumiem, ir iespējams, ka profesionāls virsnieks PSRS armijā ir tikpat profesionāls virsnieks arī tagadējā armijā, profesionāls un labs milicis arī tagad ir profesionāls un labs policists, ka labs ierēdnis arī tagad ir labs ierēdnis. Taču, saistot šo atalgojumu ar izdienu, bija iespējami trīs ceļi - tiešām vai nu skaitīt no paša sākuma, tas ir, jebkurā gadījumā, bet sevišķi, runājot par skolotājiem, vai arī sākt skaitīt laiku no konkrēta atskaites vai lēmuma pieņemšanas datuma. Pirmajā gadījumā tas būtu bijis it kā politiski konsekventi, tas ir, profesionāli konsekventi, bet zināmā mērā nepieņemami politiski, turpretī otrajā gadījumā tas būtu politiski korekti, bet nepieņemami profesionāli. Tālāk ir atskaites punkts - 1990. gads. Zināmā mērā tas ir kompromisa risinājums un kā tāds faktiski arī tika pieņemts. Jā, Izglītības un zinātnes ministrija beigās piekrita šādam risinājumam tikai divu apstākļu dēļ. Tas ir tādēļ, ka, stājoties spēkā šai kopējai kārtībai pilnā apjomā, tas ir, 1995. gada 1. septembrī, faktiski šī problēma, kas būtu saistīta ar piecu gadu stāžu, nebūtu vairs problēma un būtu principā atrisināma. Otrkārt, nodrošinot šīs sistēmas ieviešanu pilnā mērā, un galvenais, ja šī sistēma tiktu piemērota arī attiecībā uz pārējām sfērām, tad arī skolotāju darba samaksa relatīvi tiktu izlīdzināta un ieņemtu atbilstošu vietu starp visām šīm iestādēm, kas tiek finansētas no budžeta. Es domāju, ka pēdējais punkts ir sevišķi svarīgs, jo pašreizējā situācija ir tāda, ka skolotāju darba samaksa nepārprotami ir relatīvi zemāka nekā darba samaksa tādās struktūrās, kādas ir aizsardzības un iekšlietu struktūras. Es domāju, ka arī šim izlīdzinājumam bija jābūt. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, kāda situācija ir patlaban. Patlaban ir izveidojusies tāda situācija, ka minētā vienotās darba samaksas sistēmas shēma praktiski ir sabrukusi, tas ir, Aizsardzības spēki sava atalgojuma sistēmu ir noteikuši ar likumu, un tā ir atšķirīga. Tātad tajā tiek ņemta vērā izdiena. Iekšlietu bruņotajos formējumos ir tas pats. Arī tiesa un prokuratūra neparedz, ka to darba samaksa tiks iekļauta šajā kopējā shēmā. Vienīgi ierēdniecība ir konsekventi ievērojusi to, kas faktiski bija paredzēts šajā Ministru kabineta 31. maija konceptā. Ņemot vērā to, esmu jau griezies iepriekšējā Ministru kabinetā ar vēstuli, un tagad faktiski ir sagatavoti un tiks iesniegti Ministru kabineta šā rīkojuma labojumi, kuros ministrija pieprasīs šo punktu, tas ir, atskaites punktu - 1990. gada septembris - svītrot no šiem Ministru kabineta noteikumiem. Protams, es paredzu, ka būs ļoti grūtas diskusijas ar finansu ministru tieši jautājumā par budžetu, jo tas automātiski prasīs budžeta līdzekļus. Iespējams, ka tādā gadījumā varbūt neizdosies pilnā mērā realizēt skolotāju darba samaksas iecerēto palielinājumu nākamajā gadā līdz 40%, jo tas bija paredzēts tiešām attiecībā uz pēdējo pakāpi, kad pilnā apmērā stājas spēkā šis darba stāžs. Taču katrā ziņā es nedomāju, ka varētu tikt atstāts arī šis punkts, ja pastāv šī vienotā sistēma, kas tādā veidā konsekventi netiek realizēta. Un šajā gadījumā tas tā ir. Šajā gadījumā arī es uzskatu, ka skolotāji tādā veidā tiek diskriminēti. Attiecībā uz morālo pusi. Jā, es domāju, ka mums visvairāk morālo, varētu teikt, kaitējumu valdības prestižam un arī ministrijai šajā gadījumā sagādāja burtiski viena formula, tas ir, ka mēs runājam par piemaksu par nostrādāto laiku, nosaucot to par darba stāžu. Tas acīmredzot radīja vislielāko neizpratni. Diemžēl darba likumdošana savā terminoloģijā neparedz citu terminu lietošanu, un katrs šāds, kas bija liekams, būtu papildināms un skaidrojams, ka tas attiecināms tikai uz šiem pieciem gadiem un neskar kopējo darba stāžu. Taču, protams, visos gadījumos par to mēs katru konkrēti pārliecināt nevarējām un acīmredzot tas arī zināmā mērā ir šis morālais trieciens skolotājiem, ka runa ir it kā par visu darba stāžu, kaut gan šajos pašos noteikumos ir teikts, ka tas attiecas tikai uz šo piemaksu par nostrādāto darba laiku. Diemžēl tā tas ir un tā tas arī ir jāatzīst. Kā jau es teicu, ministrija ir sagatavojusi un iesniegs šo Ministru kabineta noteikumu labojumu - šo punktu atcelt. Tā ir mana atbilde uz šo konkrēto jautājumu.".
• 1994_10_13-seq12 language "lv".
• 1994_10_13-seq12 speaker Janis_Vaivads-1946.
• 1994_10_13-seq12 mentions Q211.
• 1994_10_13-seq12 mentions Q957126.
• 1994_10_13-seq12 mentions Q15180.
• 1994_10_13-seq12 mentions Q1092499.