Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_10_05-seq28> ?p ?o. }

• 1994_10_05-seq28 type Speech.
• 1994_10_05-seq28 number "28".
• 1994_10_05-seq28 date "1994-10-05".
• 1994_10_05-seq28 isPartOf 1994_10_05.
• 1994_10_05-seq28 spokenAs 129.
• 1994_10_05-seq28 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mēs visi savos pirmsvēlēšanu solījumos apņēmāmies gādāt, lai šajā valstī būtu kārtība, drošība, miers un lai tiktu garantēta mūsu suverenitāte. Un es jums gribu atgādināt dažus datus, kā mēs pildām savus solījumus. Satversmes aizsardzības biroja veidošanas varianti jau tika apspriesti 1993. gada augustā, var teikt, ka jaunā valdība sāka rīkoties operatīvi. Likumprojekta pirmais nosaukums bija "Par izlūkošanu", projekts tika nodots komisijām 2. decembrī. Valdība steidzās un 81. panta kārtībā pieņēma pretizlūkošanas noteikumus, bet Saeima tos noraidīja 20. janvārī. Nākamais projekts atkal ir ar citu nosaukumu - "Satversmes aizsardzības biroja likums", tas tika nodots komisijām 10. martā un trešajā lasījumā beidzot pieņemts 5. maijā. Tātad 7 mēnešus ilga likuma izstrādāšana un pieņemšana. Taču likums var sākt darboties tikai tad, kad ir radīts pats Satversmes aizsardzības birojs un to var sākt radīt tikai tad, kad ir pati galvenā persona - kad ir iecelts tā vadītājs. Pirmo SAB direktora kandidatūru Saeima noraidīja jūnija vidū, pa šo laiku ir apspriesti desmit dažādi kandidāti, un tātad mēs te esam nosēdējuši jau 15 mēnešus, bet Satversmes aizsardzības biroja nav, kaut gan eksperti, jau ierosinādami tā izveidošanu, ir formulējuši, ka SAB ir centrālais un koordinējošais dienests, kura virsuzdevums ir valsts vadības informēšana par draudiem Latvijas valstij. Un arī pašā likumā mēs 3. pantā esam ierakstījuši, ka Satversmes aizsardzības biroja galvenie uzdevumi ir: 1) ar valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītas informācijas iegūšana, apkopošana, uzkrāšana, analīze un izmantošana; 2) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, to novēršanas vai neitralizēšanas līdzekļu un metožu izstrādāšana; 4) valsts varas un pārvaldes institūciju un to kompetentu amatpersonu savlaicīga un pilnīga informēšana par valsts drošības apdraudējumiem un tā tālāk. Jūs man piedodiet, ka es atgādinu šīs visiem zināmās lietas, bet tā ir atbilde tiem deputātiem, kuri runā, ka SAB direktora iecelšana būtu jāatliek līdz nākamajai Saeimai. Un vēl viens apsvērums, kāpēc mēs vairs nevaram vilcināties. SAB likuma 5. pantā ir teikts, ka SAB direktors kopā ar valsts drošības iestāžu vadītājiem sastāda un pēc saskaņošanas ar Nacionālās drošības padomi iesniedz Ministru kabinetam un Saeimas Nacionālās drošības komisijai šo iestāžu gada budžeta projektu. Man šķiet, ka patiesībā arī tam vajadzēja būt jau izdarītam, vai arī šis dienests būs un tam nebūs naudas. Izvērtējot jau iepriekš minētos deviņus vai desmit direktora amata kandidātus, mēs esam pārliecinājušies, ka šajā amatā acīmredzot netiks apstiprināts politiķis, jo jūs neļausit vienai politiskajai partijai iegūt priekšrocības piekļūt svarīgām ziņām. Un droši vien netiks apstiprināts arī cilvēks, kurš savu karjeru ir uztaisījis, dienēdams padomju armijā, padomju milicijā vai Drošības komitejā. Un netiks acīmredzot apstiprināts arī gados pārāk jauns cilvēks, kam nav tādas pagātnes, bet kam nav arī pieredzes, un arī par to mēs jau pārliecinājāmies. Tad nu paliek šī Zemnieku savienības atrastā kandidatūra - Ēriks Strautnieks, kas - jā! - arī ir strādājis padomju milicijā, bet, nebūdams ne komjaunietis, ne komunistiskās partijas biedrs, viņš ir varējis taisīt tikai speciālista karjeru. Viņš ir bijis izmeklētājs, vecākais izmeklētājs, sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs un tas arī viss. Un vēl apbalvojumi par visiem 20 dienesta gadiem - milicijas teicamnieka krūšu nozīme un medaļa "Darba veterāns". Es domāju, ka tas pārliecinoši parāda, kādā rangā vai uz kādas pakāpes viņš šajā hierarhijā bija nolikts. Un tikai tad, jau Tautas frontes un Atmodas laikos, beidzot sākās arī Strautnieka amatu karjera, kas pierāda, ka kolēģi no Iekšlietu ministrijas un tās vadība tomēr augstu vērtē viņu kā organizatoru. Un tātad, lūk, šīs kāpnes: Sevišķi svarīgu noziegumu atklāšanas nodaļas priekšnieks, tad Izmeklēšanas departamenta Izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kurš 1993. gada decembrī kļūst arī par šīs pārvaldes priekšnieku, bet no 1994. gada maija, tātad no šā gada maija, Policijas departamenta Ekonomisko noziegumu atklāšanas dienesta priekšnieks. Bez tam viņš vienlaikus turpina pildīt arī Izmeklēšanas departamenta Izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka amata pienākumus. Un dienesta pakāpe - policijas pulkvedis. Viņa pakļautībā šodien strādā gandrīz 400 izmeklētāju. Un vai tiešām jūs pieļautu domu, tie, kuri te esat skeptiķi, ka Iekšlietu ministrijas vadība būtu uzticējusi divus visatbildīgākos un vispiņķerīgākos dienestus vadīt neizdarīgam cilvēkam vai sliktam organizatoram? Vai arī neizlēmīgam cilvēkam, kā daži mēģina teikt, vai pakļāvīgam cilvēkam. Pirms divām nedēļām Saeima atlika Ērika Strautnieka lietas izskatīšanu, jo Iekšlietu ministrijas iesniegtā biogrāfiskā izziņa sākās ar 1968. gadu, tad, kad bija sākusies Strautnieka karjera vai dienests iekšlietu iestādēs un kad viņam bija jau 26 gadi. Tad radās jautājums: bet ko tad viņš, pagāns, darījis pirms tam? Un tad arī es ļoti gribētu zināt, kur šajā Augstajā namā radās šīs baumas, ka, lūk, Strautnieks pirms tam bijis krievu spiegs Angolā. Es patiešām gribētu dzirdēt, kā tās baumas šeit radās, kurš cilvēks to apstiprināja, un kurš cilvēks tās te palaida. Un no kā jūs katrs to dzirdējāt. Pēc tās sēdes es tad pats, nevienam neticēdams, aizgāju uz Iekšlietu ministriju un pats tur iepazinos ar Ērika Strautnieka lietu, jāsaka, līdz pēdējam papīram. Un visas ziņas, ko es ieguvu, jums tagad ir uz galda. Tās ir minētas 936-c. dokumentā. Ja jūs neticat, kā saka, man, tad jūs jau katrs varat pats aiziet uz Iekšlietu ministriju - tādas tiesības parlamentam ir, - un šo lietu palūgt, lai tur uz vietas iepazītos. Tur gan nav viena dokumenta, kas apliecinātu, ka Ērika Strautnieka ģimene ir politiski represētā, proti, viņa vectēvs ir tiesāts pēc 58. panta par padomju varas apmelošanu vai, kā saka, par "mutes palaišanu". Un ģimene ir mainījusi dzīvesvietu, tā izvairoties no izsūtīšanas. Šīs ziņas mūsu frakcijai pastāstīja pats Ēriks Strautnieks, un tas arī izskaidro visas tālākās neskaidrības - gan to, ka viņš armijā dienējis tā saucamajā "strojbatā", tas ir, kara celtniecības nodaļā, kas bija gandrīz kā tāda soda rota, gan to, ka viņš 1967. gadā precoties ir pieņēmis sievas uzvārdu (viņa dzimtas uzvārds ir Kubuliņš) un pēc laulībām viņš ir kļuvis Strautnieks. Arī to daži ir tulkojuši gan kā ārkārtīgi aizdomīgu faktu, gan kā īsta vīrieša vai īsta patriota necienīgu rīcību. Bet tad nu man jāatgādina, ka arī mūsu Valsts prezidenta biogrāfijā ir bijusi uzvārda maiņa. Tātad jūs redzat Strautnieka biogrāfiju gadu pēc gada, jūs redzat šo viņa jaunības gājumu, kad viņš ir bijis strādnieks, tad - betonētājs armijā, tad - atkal strādnieks un tad 26 gadu vecumā kļuvis milicijas vidusskolas kursants. Un tad neklātienē, jau ir iegūts jurista diploms Minskā Iekšlietu ministrijas augstskolā. 1980. gadā bijis 45 dienu ilgos augstākā štāba darbinieku kursos Ļeņingradā. Un patiešām - par to es arī pārliecinājos visos papīros - viņš nav bijis pat ne komjaunietis. Un nav arī Zemnieku savienības biedrs, ja jūs domājat, ka tāpēc mēs viņu turam. Es pats ar Ēriku Strautnieku esmu runājis četras reizes, un man viņa kompetence šķita augsta. Un arī Zemnieku savienības frakcija balsoja par Ērika Strautnieka atbalstīšanu. Jā, es arī dzirdēju, ka šeit ir deputāti, kam Strautnieka izskats vai stāstījums nav šķitis pārliecinošs, un es piekrītu, ka droši vien Latvijā kaut kur ir kāds cilvēks, kas SAB direktora amatam būtu piemērotāks. Tikai neviens mēs viņu neesam varējuši nosaukt un arī šobrīd nevaram nosaukt. Un, ja mēs neapstiprināsim Ēriku Strautnieku, tad ir visticamāk, ka mēs tiešām savu deputāta pilnvaru laikā nevienu tā arī neapstiprināsim šajā amatā, kas droši vien daudziem tiešām arī patiktu. Tā kā balsošanas iznākums nav īsti skaidrs, tad bija arī tāds priekšlikums, ka varbūt vajadzētu lūgt Strautniekam, lai viņš pats noņemtu savu kandidatūru, bet mēs nospriedām tā, ka pēc katras balsošanas tauta spriež par abām pusēm - gan par to, par kuru balso, gan par tiem, kas balso. Un tā kā to, par kuru balso, viņa dienesta biedri pazīst un viņi tāpēc sliktāk nevērtēs, tad tautai atliks spriest par tiem, kas balso. Un vēl viena mierinoša piebilde. SAB likumā ir arī ierakstīts, ka SAB direktoru ieceļ amatā uz 4 gadiem un atceļ no amata Saeima pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma. Tātad mēs šeit neiecelsim amatpersonu, ar kuru vēlāk paši nevarēsim tikt galā. Bez tam arī Strautnieka kunga raksturs neliecina par to, ka viņā būtu Napoleona tendences un ka viņš nelaistos no šā amata vaļā. Tā ka es balsošu par Ēriku Strautnieku.".
• 1994_10_05-seq28 language "lv".
• 1994_10_05-seq28 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1994_10_05-seq28 mentions Q822919.
• 1994_10_05-seq28 mentions Q211.
• 1994_10_05-seq28 mentions Q4294315.
• 1994_10_05-seq28 mentions Q8436.
• 1994_10_05-seq28 mentions Q1807079.
• 1994_10_05-seq28 mentions Q2280.
• 1994_10_05-seq28 mentions Q2484354.
• 1994_10_05-seq28 mentions Q916.