Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_29-seq86> ?p ?o. }

• 1994_09_29-seq86 type Speech.
• 1994_09_29-seq86 number "86".
• 1994_09_29-seq86 date "1994-09-29".
• 1994_09_29-seq86 isPartOf 1994_09_29.
• 1994_09_29-seq86 spokenAs 132.
• 1994_09_29-seq86 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir jāpiekrīt lielā mērā tam, ko teica Silāra kungs, jo Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie grozījumi Kriminālkodeksā un Labošanas darbu kodeksā tiešām ir pretrunā ar spēkā esošo kriminālprocesu. Bet tajā pašā laikā man tomēr jāvērš jūsu uzmanība uz to, kāds stāvoklis Latvijas cietumos ir bijis visu aizvadīto laiku. Tas ir bijis ļoti saspringts, un, kā jau šeit tika minēts, Satversmes 81. pants ir izmantojams tad, kad ārkārtējā situācija pastāv. Ja mēs atgriežamies pie 1994. gada jūlija beigu un augusta sākuma notikumiem, kas bija saistīti ar ieslodzījuma vietām, ar konkrēto bēgšanas gadījumu Pārlielupes cietuma, tad es domāju, ka šī situācija vēl tikai saasināja sabiedrības uzmanību uz to, ka ir jāveic zināmi pasākumi, lai uzlabotu stāvokli ieslodzījuma vietās. Bet, protams, šī situācija neatklājās tikai 1994. gada vasarā, tā bija zināma iepriekš, tā bija zināma ministram, tā bija zināma iepriekšējam Kabinetam. Līdz ar to ir notikusi tāda ilglaicīga sarakstīšanās, dokumentu un likumprojektu pārsūtīšana, un šeit man ir priekšā, tā teikt, vesela hronoloģija. Tātad 1993. gada septembrī šie likumprojekti tika izstrādāti, 1993. gada oktobrī tika saņemtas atsauksmes no Prokuratūras un Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupas. 1993. gada oktobrī projekti tika iesniegti Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai. 1993. gada 26. novembrī projekti iesniegti Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam Silāra kungam, lai tos virzītu kā komisijas projektus. Tieši kā komisijas projektus. 1993. gada decembris. Vēlreiz tiek saņemtas Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupas un Augstākās tiesas un Prokuratūras atsauksmes. 1994. gada janvāris. Silāra kungs paziņo, ka komisija šos projektus nevirzīs, lai virza Ministru kabinets. 1994. gada februāris. Projekti pirmoreiz iesniegti Ministru kabinetā. Ministru kabinets tos akceptē 24. februārī. Pēc tam Saeimas Juridiskā komisija dod atzinumu, ka šis iesniegtais un Kabineta sagatavotais projekts ir sadalāms atsevišķos projektos. 1994. gada marts. Likumprojekts sadalīts trijos atsevišķos, kas atkārtoti iesniegti Saeimai. Prezidijs tos nodevis Aizsardzības un iekšlietu komisijai. 1994. gada aprīlis. Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmums - nodot tos atpakaļ Ministru kabinetam. Iebildums bija tāds, ka iekšlietu ministrs nedrīkst noteikt režīmu. Tātad tika mainīta šī galvenā iebilde, kas pastāvēja aprīlī. 1994. gada maijs. Saeimas lēmums - nodot atpakaļ Ministru kabinetam. Jūnijs. Sagatavoti labojumi likumprojektos. Jūlijs. Skatīts Ministru kabinetā, un Silāra kungs atkal lūdz šo likumprojektu noņemt. Pēc tam sekoja šie notikumi, un, izdarījis izmaiņas un faktiski saskaņojis to visu arī mūsu frakcijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka šie grozījumi ir jāizdara. Šodien stāvoklis ir tāds, ka šis process ir darbībā. Saskaņā ar konkrētajām izmaiņām jau pārvietoti uz slēgta tipa cietumiem 133 notiesātie, sevisķi bīstami notiesātie. Tagad atcelt šos noteikumus nozīmē, ka šos sevišķos recidīvistus mums nāksies atvest atpakaļ tajos cietumos, kur viņi uzturējās pirms tam un kur viņi bieži vien noteica šo garu (tā, kā tas bija Pārlielupes cietumā), organizēja bēgšanas un tamlīdzīgi. Protams, ka visas ieslodzījumu vietas un arī līdz šim spēkā esošais Kriminālprocesa kodekss ir saistītas lietas un kaut kādā veidā mums bija jāpārcērt šis riņķis, jo darbs pie kriminālprocesa sagatavošanas, protams, ir ilgstošs, tas prasa vairākus gadus, 3 vai 4 gadus. Protams, šajā procesā juristu starpā pastāv dažādi viedokļi par to, kā vajadzētu šos jautājumus risināt. Es gribu teikt, ka visā šajā posmā, kā Silāra kungs minēja, šie Ministru kabineta pieteiktie noteikumi atceļ tiesu varas spriedumus. Ministru kabinets, pieņemot noteikumus Satversmes 81. panta kārtībā, ir rīkojies kā ierobežots likumdevējs. Neatceļ spriedumus, bet groza materiālās tiesības, uz kurām spriedums ir balstīts. Analoģiski: varētu teikt, ka kāda panta izsvītrošana no Kriminālprocesa kodeksa arī grozītu jau spēkā esošos spriedumus. Diemžēl tā tas nenotiek. Tāpēc es tomēr aicinu Saeimu izskatīt Kabineta iesniegtos noteikumus pirmajā lasījumā un dot iespēju trīs lasījumu gaitā novērst to problēmu, to pretrunu, kas ir saistīta ar Kriminālprocesa kodeksu. Gribu piebilst, ka nepieciešamie labojumi Kriminālprocesa kodeksā paralēli tika sagatavoti un ir iesniegti. Tā ka mēs varam šo jautājumu izskatīt kopā un varbūt mēneša laikā atrisināt šodien pastāvošo problēmu, ko tiesas un tiesneši, ja viņi ir juristi, var interpretēt par labu situācijai, kāda valda ieslodzījuma vietās. Paldies par uzmanību.".
• 1994_09_29-seq86 language "lv".
• 1994_09_29-seq86 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 1994_09_29-seq86 mentions Q822919.
• 1994_09_29-seq86 mentions Q211.
• 1994_09_29-seq86 mentions Q2167704.