Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_09_29-seq275> ?p ?o. }

• 1994_09_29-seq275 type Speech.
• 1994_09_29-seq275 number "275".
• 1994_09_29-seq275 date "1994-09-29".
• 1994_09_29-seq275 isPartOf 1994_09_29.
• 1994_09_29-seq275 spokenAs 46.
• 1994_09_29-seq275 spokenText "Šis punkts šinī likumā, šis balsojums, manuprāt, būs viens no izšķirošajiem, jo no tā būs atkarīgs, vai šī sistēma strādās un vai būs iekšējā tirgus aizsardzība vai nebūs - it sevišķi attiecībā uz lauksaimniecības produkciju. Es nolasīšu vienu šīs valdības deklarācijas punktu, šīs valdības, kas ir apstiprināta. Tātad - muitas tarifi un robežcenu sistēmas sakārtošana. Tātad ir šīs četras metodes. Pirmā metode ir šī līgumcena, ko uzrāda ievedējs. Uzrāda cenu, par kuru it kā šī produkcija iepirkta. Šobrīd, kā jūs zināt, ir bijuši gadījumi, kad gaļa tiek ievesta par 3 santīmiem, - un tā tālāk. Tagad palasām Kabineta iesniegtajā variantā, kāda ir secība un kāda ir iespēja lietot šīs metodes. Tātad galīgā muitas vērtības noteikšanas metode ir novērtēšana pēc ievedamo preču vai citu priekšmetu līgumcenas. Pirmā metode, tātad galvenā. Kādos gadījumos un kad var lietot citas metodes? Ja galveno metodi nevar izmantot, tiek pielietota secīgi otrā, trešā un ceturtā metode. Turklāt katru nākamo muitas vērtības noteikšanas metodi var pielietot tikai tad, ja pielieto iepriekšējo metodi. Muitas vērtība noteikta netiek. Bet, saprotiet, ka, vedot arī par 3 santīmiem, neliekot šo mehānismu, ko es piedāvāju... Un manis piedāvātais variants ir tas, ka tiek noteikts, kad tiek lietota šī liberālā, progresīvā, bet pārtikai tiek lietota ceturtā metode, kur robežcena tiek salīdzināta ar kādas citas valsts... Mūsu ieteiktajā variantā tas būs salīdzinājums ar Eirokopienas cenām, par šo pasaules cenu ņemot šo Eirokopienas cenu sistēmu. Tātad gaļu nevarēs... Tiks noteikta šī cena. Un nosaka, ka attiecībā uz šīm pārtikas preču grupām tiek lietota ceturtā metode. Šis pants, es vēlreiz uzsveru, ir izšķirošais šinī likumā. Es uzskatu, ka likums ir diezgan progresīvs un, varētu pat teikt, moderns, bet tas, ko šis likums nesīs mūsu valstij - vai postu, vai labumu -, ir atkarīgs principā no šā panta. Es tomēr iesaku vēlreiz izvēlēties un nobalsot par šo, jo pirmā metode, tā metode, ka uzrāda cenu uz robežas, ir tāda: uz robežas uzrāda gaļai cenu - 3 santīmi, un nav iespējas lietot otro, trešo, ceturto metodi. Nav šā mehānisma, kā pāriet uz nākamajām muitas vērtības noteikšanas metodēm. Un tāpēc šī mana... Nav nekas briesmīgs. Vienkārši tiek noteiks, ka šīm preču grupām, sevišķi jutīgajām... Un arī attīstīto valstu prakse pašreiz principā ir tāda, ka tiek lietota šī metode pārtikas preču produkcijas cenas noteikšanai. Otrs, ko es gribu teikt. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka tās metodes, kas tika nosauktas kā tādas, kas domātas cīņai pret antidempingu, ir nestrādājošas metodes, kuras nevienā Austrumeiropas valstī nestrādā un nestrādās. Es jums to garantēju. Te teica - diskriminējošs pasākums. Kvantitatīvie ierobežojumi. Tas ir īslaicīgs un kopējs pasākums, kas nav vērsts ne pret vienu valsti. Antidempinga pasākums - tas ir diskriminējošs pret kādu valsti, tātad ir jābūt pusgadu ilgai izmeklēšanai un pēc tam jāpasaka, ka Eirosavienība tiek diskriminēta, Eirosavienībā ir dempingota produkcija, neļauj ievest. Daudz sāpīgāk ir tas, kādā veidā Latvija pielietos antidempinga sistēmu pret attīstītajām valstīm. Šo metodi, šo koncepciju mēģināja lietot Igaunija. Igaunijas koncepcijā bija ielikta šī antidempinga metode. Draugi mīļie! Divi gadi ir pagājuši, šīs ilūzijas ir pazudušas, Igaunija pāries uz to sistēmu, ko ierosinām mēs. Mums tagad ir jācer un, apmānot sevi ar kaut kādām ilūzijām, jālieto tās metodes, jācer uz tām metodēm, kuras šobrīd ir dzīvē pierādījušas savu nespēju strādāt. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka neviena no šīm antidempinga metodēm nedarbosies, paliks tikai šī iekšējā tirgus aizsardzība. Vēl viens arguments, kas tiek minēts it kā ļoti viltīgi, ir šis: kā saka, kaza dzīva, vilks paēdis, tātad izdodam jaunu likumu par iekšējā tirgus aizsardzību, bet šajos likumos nedrīkst būt pretrunas. Ja šinī likumā ir noteikta šī kārtība, nevar citā likumā būt noteikta citādāka, jo tad divi likumi ir pretrunā viens ar otru un uzņēmējs, kas varbūt izmantos šīs likuma nepilnības, šos procesus vinnēs, un nepiepildīsies tā šobrīd izteiktā cerība, par ko mums stāsta. Mums saka: lai šis likums, tā teikt, iet, tas ir ļoti vajadzīgs! Tāpēc es arī neiebildu pret šā likumprojekta izskatīšanu, bet nav cerības, ka šis jaunais likums kaut ko atrisinās. Šis esot vajadzīgs it kā GATTam parādīšanai. Redz, tas būšot īstais, kas mūs sargās. Nav. Tas tā nav iespējams, jo tad paliks pretrunas abos šajos likumos un tas būs vēl sāpīgāk. Un es tiešām uzskatu, ka šis balsojums ir izšķirošais šinī likumā. Vai tiek aizsargāta šī sistēma, jo šobrīd ir nomainīta arī muitas tarifu koncepcija? Tas, ka tie ir palielināti četrkārtīgi, pieckārtīgi attiecībā pret Jonīša ieteikto variantu, ko pieņēma, pierādīja, ka šis iepriekšējais strīds, kas noveda pie valdības krīzes un tā tālāk... ka šīs mūsu prasības bija taisnīgas, pamatotas, un tās arī tagad tiek ievērotas, tikai problēma ir tā, ka mūsu ieteiktajā variantā, ņemot vērā šos vāji attīstītos valsts dienestus, bija ieteikts lietot kombinēto - gan procentuālo, gan šo absolūto skaitli, kas aizsargā, absolūtajā skaitlī ir ielikta šī summa, un procents jau nav tik svarīgs. Šobrīd paliek tikai procents. Ja ievedot gaļas vērtība būs 3 santīmi, muita tiek zaudēta. Otrs, kas ir būtisks ieguvums budžetā, - no muitas vērtības tiek rēķināts arī apgrozījuma nodoklis. Tad, kad nomainījās Ieņēmumu dienesta priekšnieks, viens no pirmajiem darbiem bija mēģinājums sakārtot šīs robežcenas, bet iznāca tāds paradokss, ka šie Kabineta noteikumi principā ir nelikumīgi. Jebkurš uzņēmējs šobrīd tos var apstrīdēt, tāpēc mēs gribam sevi mānīt ar ilūzijām, mēs negribam skaidri un gaiši ielikt likumā šo mehānismu, gribam izdot kaut kādus noteikumus, kuri pēc tam principā nestrādās. Tāpēc es šo pantu šinī likumā uzskatu par izšķirošo un lūdzu jūs nobalsot par šo priekšlikumu, jo, ja šis pants netiek pieņemts tādā redakcijā, tad arī likums kopumā, manuprāt, nav pieņemams. Vismaz man ne.".
• 1994_09_29-seq275 language "lv".
• 1994_09_29-seq275 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_09_29-seq275 mentions Q211.
• 1994_09_29-seq275 mentions Q191.
• 1994_09_29-seq275 mentions Q4459436.